Bezkaunīgi solījumi kā ierakumi, kur saslēpusies krietna ciniķu banda

Kauguri – pilsēta pilsētā. Vislielākais Jūrmalas iedzīvotāju blīvums, visneiekārotākā vieta turīgajiem jūrmalniekiem dzīves vietas izvēlē, bet visiekārotākā priekšvēlēšanu kampaņu dalībniekiem pirms pašvaldību vēlēšanām. Arī pašlaik pie varas esošajiem – stabilajam astotniekam.

Lieki jautāt – kāpēc? Cilvēki ar zemiem ienākumiem, pārsvarā krievvalodīgi, uzticas ātri ikvienam, kurš sola saulainu nākotni. Vai tiešām viss ir tik vienkārši?

Devāmies aprunāties ar kaugurniekiem. Uz sarunu neviens nebija jālūdz vai jāpierunā. Cilvēki, pamanījuši, ka ir iespēja izteikties, paši nāca runāties un cits caur citu teica, ko domā…

Aija

Aija

Kas tas Truksnis tāds? Kas viņš par tādu varoni, ka savu ģīmi līmē uz visiem stūriem? A, nu jā, protams! Slavens ar to, ka cietumā trāpīja pasēdēt, slavens ar to, kā viņu izmeta no amata, bet pietika bezkaunības pasludināties atpakaļ. Nu, vai ziniet, tādai “slavenībai” jau vajadzēja lielo ikarusu apgleznot, lai visiem varoņdarbiem vietas pietiktu. Tādu cilvēku, kas savu darbu neciena un uz darbu nenāk, pat par sētnieku nepieņemtu! Kur nu vēl atbildīgā amatā.

Aina

Esmu otrās grupas invalīde. Dzīvojām ar bērniem 3 istabu dzīvoklī. Strādāju kā zirgs visu savu mūžu. Vairākās vietās vienlaicīgi, lai varētu izdzīvot. Maksājām par dzīvokli tik, cik varējām. Lai arī paēst pietiktu. Parādi krājās. Izlika mūs uz ielas.

Gāju uz Jūrmalas domi pēc palīdzības – lūdzu istabiņu. Tikai jumtu virs galvas! Nekā! Man nepienākoties. Ja es būtu viena, tad kaut ko iedotu. Man ir bērni un tad tas ir mans grēks? Es jautāju – vai tāpēc, ka esmu māte diviem bērniem, man tagad miskastē jādzīvo, jābomžo? Dzīvoklis, no kura mūs izlika, stāv tukšs. Kam no tā labāk? Pašvaldībai Jūrmalā par saviem cilvēkiem nav nekādas daļas. Ja nevar no manis neko noplēst, es tiem neesmu vajadzīga.

Tatjana

Tatjana

Negribu Truksni! Tālāk vairs nav kur! Ko viņš sola – man bail paliek! Pielika pie pensijas 4 eiro. Nākošajā mēnesī atņēma 5 ! Labāk tad lai neliek, ja ņem nost vairāk kā pieliek un gadiem plātās ar to.

Jūrmalas ūdens piestāda rēķinu visiem mājas iedzīvotājiem par pārtērēto ūdeni. Kāpēc mums jāmaksā par to, ko neesam lietojuši? Kā tā var darīt? Man ir 78 gadi un pensiju saņemu 250 eiro mēnesī. Par dzīvokli jāmaksā 160 eiro. Vēl ir jāēd, jāģērbjas un dārgas zāles jāpērk. Kā lai iztieku? Nākas strādāt. Labi, ka tirgū vietu dabūju – aukstumā caurvējā, lietū un salā. Un no tām kapeikām man vēl par citu nozagtu ūdeni jāmaksā? Iedeva kompensāciju – ko ar to var iesākt? Zāles divām nedēļām nopirkt. Un tālāk ko?

Olga

Kauguri. Tērbatas ielas 46 nams. Namā 108 dzīvokļi. Katru gadu saņemam no Jūrmalas domes rēķinu par nekustamā īpašuma nodokli. Tas nav īpaši liels. Samaksāt spējam. Darām to godprātīgi.

Pēkšņi saņemam no privātpersonas rēķinu – katrs dzīvoklis 500 eiro apmērā, kur it kā zemes īpašnieks pieprasa mums ar atpakaļ ejošu datumu segt it kā parādu, kas uzkrājies kopš laika, kad viņš ir kļuvis par zemes zem mūsu mājas īpašnieku.

Tā ir neprātīga summa! Griezāmies domē, lai noskaidrotu – kā tas var būt, ka vienai zemei ir divi īpašnieki! Izrādās, zeme ir pārdota, neievērojot nekādu likumīgu procedūru. Domei nebija tiesību tā rīkoties, bet tā zemi pārdevusi privātpersonai. Uzzinājām, ka tā ir izplatīta krāpšanas un korupcijas prakse ne vien Jūrmalā, bet arī Rīgā.

Domes attieksme pret mūsu sašutumu un prasību palīdzēt tikt galā ar krāpniekiem bija vienkārši galēji bezkaunīga.

– Ja jums piestādīts rēķins, tas ir jāapmaksā, neko nevar darīt – apgalvoja viens atbildīgais ierēdnis aiz otra.

– Kāpēc jaukt labi iedibinātu kārtību. Mums tā netraucē. Jums traucē? Vēršaties tiesā! Jo augstāks ierēdnis, jo lielāks cinisms.

Līdz nonācām līdz tam, ka pie domes ierēdņiem vispār netikām laisti. Tālāk par policista posteni domes ēkā ne soli.
Nu tiesājamies.

Sola 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi? Cinisms un rupja bezkaunība. Gaidiet, kad zeme zem jūsu mājas nonāks veiklu darboņu rokās – tā būs īstā “dāvana” no pilsētas saimniekiem.

Atlaides vietā 500 % uzcenojums! Un vēl ar atpakaļ ejošu datumu! Tam es vairāk ticu, kā solījumiem uz plakātiem pilsētā.

Māra

Māra

Vai tad ar tādu pārtiku cilvēks var bez zālēm dzīvot. Nopērciet tomātus – nokrīt zemē, atlec kā tenisa bumbiņa. Manējie no dārza gan sašķīst lupatās, ja noveļas uz grīdas. Āboli gadu stāv siltā istabā un nebojājas, ne sažūst. Kas tas ir, ko mēs ēdam? Cik vajag zālēm naudu, lai savāktu to visu, ko ar pārtiku piemeldējam sev?

 

Larisa

Larisa

Jūrmalas dome ir kārtīga banda. Mēs esam sašutuši par Jūrmalas Namsaimnieka bezkaunību. Prasām domei, lai pieņem mērus, ja ne, gribam tikt no viņiem vaļā. Dome ne zinis nelikās gadu. Kad tuvojās vēlēšanas, beidzot sāk parādīties cilvēki. Liek anketas aizpildīt. Kādas anketas? Lai nomierinātu mūs, ka viss tiek darīts, ka interesējas? Anketētāja skraida pa dzīvokļiem māca un audzina cilvēkus, kā papīri jāaizpilda. It kā tas atrisinātu problēmu!

Mēs esam visa māja rakstījuši sūdzības un parakstījušies. Kas vēl jāanketē!? Kāpēc netic cilvēkiem, ka ir slikti? Vai viņi domā, ka ir tie gudrie un mēs dumju aitu bars?

 

Atbildēt