Četri gadi pagājuši: bet viens un tas pats

Ja mūsu zinātkārais lasītājs ir bieži lietojis vārdnīcas, tad ir ievērojis, ka tajās tiek norādīts vārdu skaits. Ilfa un Petrova romāna varones Elločkas – Ļudojedkas arsenālā bija trīsdesmit vārdu, un viņai ar tiem pilnībā pietika.

Kāds no dižajiem vācu ķeizariem it teicis, kad nekad tik klaji netiek melots kā medību laikā un pirms vēlēšanām. „Uzcelsim”, „iekārtosim”, „attīstīsim”, „nodrošināsim”, „palīdzēsim”, „izremontēsim”, „noasfaltēsim” – lūk, biežāk lietotie vārdi no mūsdienu Jūrmalas tēvu banālā signālkrājuma.

Bet, lai tauta uzķertos uz šiem primitīvajiem aicinājumiem, parasti tiek izmantoti arī plakāti, kuros nolīgti aktieri tēlo laimīgos iedzīvotājus, kas ir gatavi arī turpmāk doties ierastajā virzienā, pirms tam iegriežoties vēlēšanu iecirknī.

Pats sevi neuzslavēsi…

Visgarākajā ielā, kas stiepjas pa visu Jūrmalu, rotājas plakāts, kurā pulciņš senioru smaida, īkšķus gaisā pacēluši. Re, cik labi dzīvojam – pauž attēlā iemūžinātie aktieri. Interesanti, kā reaģētu Kauguru pensionāri, ja kāds no šīs reklamējošās bandas ieietu pie viņiem tirgū deviņos no rīta, lai parunātu par Jūrmalas veco ļaužu brīnišķīgo dzīvi. Droši vien tiktu rādīts pavisam cits pirksts. Tas, kuru uz plakātiem nemēdz demonstrēt.

Otrs vārdu savienojums no pašslavinošajiem uzrakstiem, kuri rotājas pie ceļiem un ielām, skan – „nodokļu atlaides”. Uz kauguriešiem tas neattiecas, bet liels skaits pilsētnieku, kas dzīvo uz savas zemes, arvien biežāk nonāk zemes nodokļa parādnieku kārtā. Ēsmu par atlaidēm valdošā deputātu elite izmantoja arī pagājušo reiz – pirms četriem gadiem. Tajā viss ir salti meli no sākuma līdz beigām!

Latvijas Ministru kabinets pašvaldībām ir devies tiesības piemērot atlaides, bet Jūrmalā šīs tiesības ir izmantotas visminimālākajā apjomā no iespējām, kas piedāvātas Ministru kabineta noteikumos. To autori ne tuvu nebija zaļzemnieki. Vienkārši bezkaunīgā pilsētas vara pati sev piešķīra autorību šajā lietā.

Politiskā šizofrēnija

Par kaut kādu piederību pie šīs partijas attiecībā uz Jūrmalas domes deputātiem – darboņiem – vispār ir smieklīgi runāt. Tās nav partijas, bet noziedzīgi grupējumi, pret kuriem sākti trīs kriminālprocesi, kas ļoti drīz tiks novesti līdz galam.

Viens no valdošo zemnieku ar zaļu nokrāsu kandidātiem ir Saeimas deputāts no citas partijas, kas parlamentā ir opozīcijā tai, kura laupa Jūrmalā. Respektīvi, parlamentā viņš tos kritizē, bet Jūrmalā pārstāv. Kur vēl Eiropā jūs redzēsiet tādu absurdu? Pareizi! Nekur! Tikai Latvijā, kur, kā mēs zinām, viss ir iespējams, īpaši šāda politiskā šizofrēnija!

Tomēr atgriezīsimies pie savām aitām, tfū, nodokļiem. Zemes īpašnieki Zemeņu ielā saņēma rēķinus, kas bija par divdesmit procentiem augstāki nekā parasti. Vairāki māju īpašnieki ar Edgaru priekšgalā kopā ar mums devās uz Jūrmalas domes pieņemšanas centru, lai saņemtu šīs pretrunas skaidrojumu: jo rakstīts ir viens, bet sanāk kas pavisam cits.

Finanšu pārvaldes priekšniece laipni paskaidroja, ka valsts ir paaugstinājusi zemes kadastrālo vērtību, tāpēc arī rēķini ir pieauguši. Tā sakot, dome nav vainīga. Atgādināsim, ka valsts VIENMĒR paziņo domei visus datus par gaidāmajām kadastrālo vērtību izmaiņām. Domei ir tiesības nepiekrist un cīnīties par savu iedzīvotāju izsīkstošajām finansēm.

Bet, nē! Uzreiz padevās, tomēr plakātus ielās izlikt paguva! Kuros, kā vienmēr, ir tikai salti meli. Kā gan bez vēl viena zemnieku sasnieguma kopsolī ar zaļajiem? Lai gan nosaukums „zaļie zemnieki” ir labāks, jo ir kas tāds, kas dabā neeksistē. Pretdabiska simbioze.

Pabarot tuvāko

Viņi ir piesavinājušies sev vēl vienu sasniegumu – skolēnu ēdināšanu. Tas taču ir tik raksturīgi plašajai zemnieku dvēselei – pabarot tuvāko!

Tomēr pajautāsim: vai no savas kabatas viņi naudu ņēma? Pareizi! No pilsētas. Paldies, protams, par skolas pusdienām, bet mēs atceramies, ka vietēja vara nodrošina ēdināšanu skolēniem praktiski jebkurā Eiropas pilsētā. Tur nav, ar ko lielīties. Un vēl arī tāpēc, ka par šo ikdienišķo faktu balsoja VISAS domes partijas, nevis labsirdības apskaidrotie zaļzemnieki.

Un pēdējais. Par to atbalstu, ko viņiem sniedz pilsētas iedzīvotāji. Vēlreiz atgādināsim: lai pastaigājas pa Kauguriem šī atbalsta meklējumos. Bet mēs paskatīsimies.

Mums par viņiem nav bail. Viņiem ir medicīnas apdrošināšana un sava pilsētas slimnīca…

Oļegs Rubīns

Atbildēt