Gada zīmīgo dienu bagātākais mēnesis – maijs

1. maijs – LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē. 1920.gadā šajā dienā uz pirmo sēdi kopā sanāca jaunās Latvijas valsts pirmais vēlētais parlaments – Satversmes Sapulce. Tā izstrādāja valsts galveno dokumentu – Konstitūciju. Tomēr nekādi oficiāli atceres pasākumi pirmdien ne Latvijā, ne Jūrmalā nenotika.      Satversmes sapulce ielika tiesiskos pamatus jaunajai valstij, ko nodibināja jau 1918.gada 18. novembrī. Tā pieņēma valsts pamatlikumu – Satversmi, nosakot, ka Latvija ir neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un valsts vara pieder Latvijas tautai.

1. maijs – Darba svētki

Pasaulē Darba svētki tiek atzīmēti ļoti raibi. No demonstrācijām pret zemajām algām līdz vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un policiju. Krievijā un daudzās bijušajās padomju savienības valstīs tiek uzturēta PSRS tradīcija un organizēta vērienīgas darbaļaužu demonstrācijas.

Lai gan 1. maijā demonstrācijās tradicionāli piedalās kreisie spēki, Francijā šie svētki kļuvuši par ierasto pulcēšanās pasākumu galēji labējai partijai “Nacionālā fronte”. Šajos Darba svētkos partija atgādināja par savu eiroskeptisko noskaņojumu.

Daudzās krīzes skartajās valstīs Eiropā cilvēki iziet ielās, lai protestētu pret valdības īstenotajiem taupības pasākumiem. Citviet demonstrācija pret ekonomikas lejupslīdi un bezdarbu pāraug sadursmēs ar policiju.

Tūkstošiem cilvēku šajā dienā izgāja ielās arī daudzās Āzijas valstīs, kur rūpnīcu un fabriku darbinieki spiesti sadzīvot ar necilvēcīgiem darba apstākļiem un niecīgu atalgojumu.

1.maija tradīcijas pasaulē aizvien ir ļoti stipras. Svētku demonstrācijās skan protesta saukļi pret zemajām algām un neapmierinošiem darba apstākļiem un nereti izceļas vardarbība.

Latvija Darba svētkus atzīmē ar vienkāršu brīvdienu, ko pavada ģimenes lokā vai baudot pirmo silto maija sauli.

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.

Latvijas valsts simtgades svinību ieskaņā Kultūras ministrijas Latvijas Valsts simtgades birojs aicina rīkot Baltā galdauta svētkus par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai. Baltā galdauta svētku mērķis ir iedibināt un stiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, amatieru kolektīvu, kaimiņu vai citas kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt.

Viens no atmodas laika līderiem Dainis Īvāns saka: “Svinam daudzus un dažādus bēdīgus datumus, bet 4. maijs apliecina mūsu spēku. Manā uztverē 1990. gada 4. maijs ir daudz būtiskāks un svarīgāks datums Latvijas neatkarības atjaunošanā nekā 1991. gada augusts, kad mūs atzina starptautiski.”

Aicinām visus jūrmalniekus svinēt šo dienu ar lepnumu, pie galda, kas klāts ar baltu galdautu un iecienītu mielastu.

8. maijs – Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena

  1. gadā beidzās karadarbība Eiropā, Vācijai pieņemot bezierunu kapitulāciju.

Nozīmīga diena Latvijas un pasaules vēsturē. Diena, kad atceramies un izvērtējam Latvijas – zemes pasaules krustcelēs, skaudro vēsturi. 8. maijā, atceroties  pasaules lielāko traģēdiju, pieminot šī milzīgā nozieguma – Otrā pasaules kara neizmērojamos upurus, noliecam galvas visu aizgājušo, visu kritušo un traģiskā nāvē svešumā aizrauto priekšā. 8. maijā domājam par zudušo paaudzi – postošie kari un nedabisku ideju kundzība Latvijas tautai ir maksājusi dārgi. Miers un saticība ir tie veidojošie balsti, lai uz neatgriezeniskiem laikiem Latvija kļūtu par ziedošu un drošu zemi.

Jūrmalā, cienot tradīcijas, šajā dienā nolieksim galvas un veltīsim ziedus kritušo karavīru piemiņai Lielupes brāļu kapos.

9. maijs – Eiropas diena

Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Šajā datumā tiek atzīmēta nu jau vēsturē iegājušās Šūmana deklarācijas gadadiena. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans 1950. gadā Parīzē teica runu, kurā ierosināja Eiropā ieviest jaunu politiskās sadarbības veidu, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu.

Viņa ideja bija tāda, ka jāizveido Eiropas institūcija, kas apvienotu un pārraudzītu ogļu un tērauda ražošanu. Nebija pagājis ne gads, kad tika parakstīts līgums par tādas izveidi. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.

Atzīmējot Romas līgumu 60. gadadienu, visā Eiropā notiek visdažādākie pasākumi – konferences, lekcijas, pasākumi, koncerti un citas aktivitātes.

14.maijs – Mātes diena

Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēta otrajā maija svētdienā.

Šajā dienā apsveikumus saņem māmiņas atšķirībā no starptautiskās sieviešu dienas 8. martā, kad tiek sveiktas visas sievietes. Mātes dienā sveicam ne tikai māmiņas, bet arī vecmāmiņas. Mātes diena dažādās valstīs tiek svinēta atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes diena atzīmējama otrajā maija svētdienā, bet, piemēram, Lietuvā — pirmajā maija svētdienā, Krievijā — pēdējā novembra svētdienā. Spānijā Mātes diena ir 8.decembrī, kad baznīca godina Jaunavu Mariju – Jēzus Kristus māti. Francijā Mātes dienas svinības ir pēdējā maija svētdienā, ko atzīmē ar kūku, ziediem un kopīgu laika pavadīšanu ģimenē.

Mātes dienas tradīcijas meklējamas 16.-17.gs. Anglijā. Svētki tika svinēti Lielā gavēņa laika ceturtajā svētdienā. Šajā dienā bērni atgriezās vecāku mājās, lai sveiktu savu māti, pasniedzot mātēm nelielas dāvaniņas vai “mātes kūku”. Ticīgie apmeklēja baznīcu, un svētki tika svinēti nelielā ģimenes lokā.

Lai arī 19.gs. Anglijā šī tradīcija pilnībā izzuda, Mātes dienas svētki tomēr atjaunojās, sākumā tikai Amerikas Savienotajās valstīs. Mātes dienas svinēšanu iedibinājusi amerikāniete Anna Džārvisa, godinot savu māti. Viņa uzstājīgi cīnījās par mātes lomas oficiālu atzīšanu sabiedrībā. 1907. gadā Anna uzsāka vēstuļu rakstīšanas kampaņu, lūdzot garīdzniekus, uzņēmējus un kongresmeņus atbalstīt viņas ideju par nacionālās Mātes dienas iedibināšanu. Vēstulēs tika rakstīts, ka bērni bieži vien nenovērtē savas mātes, kamēr viņas ir dzīvas. Tāpēc ar šādu īpašu, mātēm veltītu dienu, cilvēki tiktu mudināti cienīt savus vecākus un stiprināt ģimeniskās saites.

Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gada 10. maijā, kad Anna šiem svētkiem par godu organizēja dievkalpojumu baznīcā.

15. maijs – Starptautiskā ģimenes diena

Starptautiskā ģimenes diena ir starptautiska mēroga svētki, kas ik gadu tiek atzīmēti 15. maijā. Starptautiskā ģimenes diena ir pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas radīta diena, kas visā pasaulē tiek atzīmēta jau vairāk nekā 20 gadus. ANO Ģenerālā Asambleja Ģimenes dienu dibināja 1993. gadā, un jau 1994. gada 15. maijā norisinājās pirmās Starptautiskās ģimenes dienas svinības.

Lai sasniegtu Starptautiskās ģimenes dienas mērķus, tiek organizēti dažnedažādi pasākumi, sākot ar kultūras sarīkojumiem un beidzot ar radošām un sportiskām aktivitātēm, kas palīdz vismaz šo dienu pavadīt savas ģimenes lokā. Ja nav vēlmes Ģimenes dienu pavadīt sabiedrībā, to var pavadīt arī ģimenes lokā mājās, kopīgi ieturot svētku maltīti vai nododoties kādām citām, ģimenes attiecības stiprinošām nodarbēm. Galvenais ir gūt prieku par kopā pavadītu laiku.

Starptautisko ģimenes dienu informēšanai par ģimenes institūciju, ģimenes politiku, vērtībām un demogrāfiju izmanto arī ministrijas, politiķi un valsts iestādes, pievēršoties dažādiem problēmjautājumiem, kas  saistīti gan ar zemo dzimstību, gan  vardarbību ģimenē,  vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām.

17. maijs – Ugunsdzēsēju un glābēju diena

1864.gada nogalē Rīgā pilsoņu grupa Ivana Himillera vadībā sāka veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, un jau 1865.gada 17.maijā Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku Vecrīgā. Šo notikumu uzskata par Latvijas ugunsdzēsības izveidošanās brīdi

Svinot profesionālos svētkus, katru gadu daudzas Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas visā Latvijā saņem apbalvojumus par priekšzīmīgi veiktu darbu.

Labākā dāvana šajos svētkos visiem bezbailīgajiem līdzgaitniekiem ir nepieļaut nevienu ugunsnelaimi! Esiet modri paši un neļaujiet vaļu kūlas dedzinātājiem.

Atbildēt