Guļam uz zelta bedres

Jānis Sokolovs, ārsts – otolaringologs

Latvijai un Jūrmalai ir savs – specifiskais zelts. Tas ir svaigs, tīrs jūras gaiss, ārstnieciski ūdeņi un dūņas, cilvēki, kuri prot to pielietot profesionāli veselības uzturēšanas labā.

Jau iepriekšējās publikācijās pieminēju mūsu Jūrmalas divus svarīgākos dabas resursus, sulfīdus saturošus minerālūdeņus un ārstnieciskās dūņas – unikālas bagātības, ko gudri un ar krietna saimnieka rūpību izmantojot, pilsētu var attīstīt par Eiropas līmeņa kūrortu, atgriežot tai nesenā pagātnē zaudēto unikālās dziednīcas slavu.

Minerālūdeņi, ir viens no dabas resursiem, kas nepieciešams cilvēka eksistences nodrošināšanai. Tāpēc gadsimtiem ilgi minerālūdens ieguves problemātika ir ļoti aktuāla.

Sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradnes Baltijas reģionā ir Latvijā un Lietuvā, Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā. Tās ir atradnes Jūrmalā, Baldonē – Latvijā, „Likenai” Lietuvā un „Hilovo” Pleskavas apgabalā.

Ķemeros – sulfīdus saturošos minerālūdeņus izmantoja kopš 1796. gada.

Otra lielākā dziedniecībai nepieciešamā dabas bagātība ārstniecisko dūņu izmantošana tika uzsākta 1897.gadā. Vēlākos gados detalizēti tika izpētīta Ķemeru-Jaunķemeru sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradne, kā arī dažādās Jūrmalas pilsētas daļās kopumā ierīkoti 17 urbumi.

Tādējādi dažādu dabas vielu – ārstniecisko dūņu un dažāda sastāva minerālūdeņu – izmantošanas jomā ir ne tikai nepieciešamie resursi, bet arī pieredze un kvalificēts personāls.

Minētie resursi Ķemeros tika izmantoti līdz 1995. gadam, bet dažādas Jūrmalas sanatorijās, galvenokārt KRC ‘Jaunķemeri” un KRC “Vaivari, šie resursi, lai arī stipri ierobežotākos apjomos, tiek izmantoti joprojām.

Pašlaik pasaulē šāda veida veselības uzlabošanas pasākumus visbiežāk dēvē par medicīnas tūrismu (medical tourism) Ķemeri, pēc būtības, vienmēr ir bijis veselības tūrisma objekts, kas ir ietvēris, kā minimums, trīs galvenos komponentus veselības rehabilitācijai:

  1. peloīdterapiju vai ārstēšanos izmantojot dūņas,
  2. balneoterapiju vai ārstēšanos ārēji izmantojot minerālūdeņus,
  3. klimatisko (mikroklimatisko) faktoru.

Turklāt šie komponenti, dod vislabāko efektu nodrošinot to kompleksu izmantošanu. Principā, minētos trīs faktorus var relatīvi viegli papildināt, ja nodrošinām:

  1. krenoterapijas iespējas vai ārstniecisko minerālūdeņu izmantošanu iekšķīgi,
  2. haloterapijas vai sāls dziedināšanas iespējas.

Šādā kontekstā ir veikts tirgus pieprasījuma novērtējums veselības tūrisma jomā. Tika ņemts vērā arī fakts, ka mūsdienu dzīves straujais ritms nosaka savu, bieži nevajadzīgi, pārāk radikālu metožu izmantošanu veselības uzlabošanai – spēcīgas iedarbības medikamenti, ķirurģiskas manipulācijas u.c. Tāpēc, izvērtējot tirgus pieprasījumu, jāatceras, ka veselības tūrisma attīstība prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus ne tikai infrastruktūras attīstībā un personāla apmācības jomā, bet arī pakalpojuma reklāmas jomā.

Visbeidzot jāmin, ka Jūrmalas pilsēta kopš 2004. gada darbojas Eiropas kūrortu asociācijā (ESPA), kuras galvenais mērķis ir veicināt kūrortu attīstību Eiropā. Dalība tajā ļauj kā iegūt svarīgu informāciju par kūrorta nozares attīstību Eiropā (asociācijas dalībvalstīs), tā arī izanalizēt kūrortu politikas attīstības aspektus kopā ar citu valstu pārstāvjiem.

Var uzskatīt, ka 2016.gada pavasarī, kad tapis jaunākais pētījums par ārstnieciskajām dūņām Ķemeros, pasaulē jau bija izveidojies medicīnisko pakalpojumu globālais tīkls. Tā ietvaros bija pieejams peloīdterapijas, balneloģijas un klimatisko apstākļu komplekss dažādu, t.sk. hronisku slimību, ārstēšanas vajadzībām. Tas ietvēra visu nepieciešamo infrastruktūru, ieskaitot akreditētu medicīnisko apkalpošanu un aģentūras (medicīnas un tūrisma), kas nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar nokļūšanu attiecīgajās ārstniecības iestādēs. Šo pakalpojumu kompleksa kopumu sauc par medicīnisko tūrismu. Turklāt šobrīd tas ietver arī visdažādākos izmeklēšanas un ārstniecības pasākumus.

Svarīgi atzīmēt, ka medicīniskais tūrisms šobrīd strauji attīstās visā pasaulē, ieskaitot arī tādas valstis kā Dienvidkoreja, Indija, Izraēla un Taizeme. Šajā nozarē pasaulē kopumā novērojami ļoti straujas izaugsmes tempi. Saskaņā ar Global Wellness Tourism Congress (GWTC) datiem, pat neskatoties uz ekonomiskās krīzes iestāšanos, laika posmā no 2004. gada līdz 2012. gadam apgrozījums šajā biznesa nozarē pieauga no 40 miljardiem ASV dolāru līdz 0,5 triljoniem ASV dolāru, t. ir 9 gadu laikā apgrozījums pieauga par 12,5 reizēm. Tādējādi 2012. gadā medicīnas
tūrisms veidoja apmēram 1,8% no pasaulē saražotā kopprodukta.

Vispopulārākais šis tūrisma veids ir zemēs ar augstiem ienākumiem: ASV, Kanādā un Rietumeiropas valstīs, it īpaši gadījumos, kad veselības apdrošināšana nesedz daļēji vai pilnībā smagu hronisku slimību ārstēšanu. Tāpēc šajos gadījumos minēto valstu iedzīvotāji priekšroku dod ārstēšanās kursam ārpus mītnes zemes, kur pakalpojuma kvalitāte ir laba, bet cenas būtiski zemākas (1. attēlā sniegts ieskats).

Arī Latvijā, saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras sniegto informāciju, strauji pieaug ārvalstu pacientu skaits, kuri ierodas Rīgā, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus. To nosaka:

  • noteicošais faktors – augstā ārstu profesionalitāte un pasaules līmeņa medicīnas tehnoloģiju pieejamība par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā Rietumeiropas valstīs,
  • ērta sasniedzamība un valodas barjeras iztrūkums kā austrumu (no bijušajām NVS valstīm), tā rietumu pacientiem.

Medicīnas tūrisms Latvijā ir vērtējams kā smērā jauna niša tūrisma nozarē. 2009. gadā tika izveidota pirmā Latvijā vadošo medicīnas iestāžu alianse „Baltic Care”, kurā ietilpst 10 klīnikas. Sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, alianse ir izvirzījusi mērķi – popularizēt Latvijas medicīnas pakalpojumus ārvalstīs un veicināt to eksportspēju, izvirzīt vienotus kvalitātes standartus un sekot to ievērošanai.

„Pārrobežu” medicīnas pakalpojumi ir viena no perspektīvākajām un straujāk augošajām eksporta nozarēm Eiropā un citur pasaulē. 2009. gada krīze bija katalizators pārmaiņām – lai straujāk uzsāktu attīstīt ārvalstu pacientu apkalpošanu.

Saskaņā ar SIA “Medicīnas tūrisma centrs” datiem, medicīnas tūrisma pakalpojumu saņēmēja vidējais uzturēšanās ilgums vairāk nekā četras reizes pārsniedz vidējo ārvalstu ceļotāja uzturēšanās ilgumu Latvijā (attiecīgi vidēji 5 un 1,2 diennaktis).

Kā iedala ārstnieciskās dūņas?

Ārstniecisko dūņu sastāvs dažādās vietās ir ārkārtīgi atšķirīgs, un tāpēc svarīgi ir zināt par kāda produkta piedāvāšanu mēs runājam. Ārstniecisko dūņu
klasifikāciju, ko šobrīd, ar nelielām variācijām, izmanto visā pasaulē, vēl 1958. gadā izstrādāja V. Aleksandrovs. Tās sadalītas sekojošās grupās:

  1. neorganiskās nogulumu dūņas – limānu, jūras un ar to saistīto limānu, upju un ezeru (tiakai daļēji) dūņas,
  2. organiskās nogulumu dūņas, ieskaitot sapropeli – limānu un jūru, kā arī saldūdens un sālsūdens ezeru dūņas,
  3. kūdras dūņas, kur dominē huminicifētas organiskās vielas ar neorganisko vielu lielāku vai mazāku piemaisījumu,
  4. jaukta sastāva dūņas, ko veido neorganiskās vielas un trūdošu augu atliekas,
  5. vulkānu dūņas, t.sk. hidrotermālās dūņas,
  6. mākslīgās dūņas, kas pēc ķīmiskām un fizikālām īpašībām atbilst dabiskām dūņām.

Jaunķemeros tiek izmantotas 3.grupas dūņas, ko iegūst atbilstoši sagatavojot kūdru no Slokas purvā atradnes “Sloka”.

Kādas ir ārstnieciskās dūņas?

Ārstnieciskās dūņas ir bioloģiski aktīvs dabas produkts, kas radies, florai un faunai sadaloties anaerobā vidē. To sastāvā ir vielas ar antibakteriālām īpašībām, fitohormoni, vitamīni, fermenti, aminoskābes, antioksidanti, minerālvielas, mikroelementi, kā arī baktērijas, kuru klātbūtne veicina to vai citu ārstniecības procesu norisi. Sanatorijas “Jaunķemeri’ un citu Jūrmalā esošo sanatoriju vajadzībām, kuras izmanto dabiskās ārstnieciskās dūņas, kā izejmateriāls tiek izmantota kūdra no Slokas purva.

Ķemeru apkārtnē izplatīto kūdras nogulumu organisko vielu sastāvā esošais ūdens satur arī izšķīdušās gāzes, starp kurām dominē ogļskābā gāze, slāpeklis un ūdeņradis, retāk – metāns.

Ārstniecisko dūņu izmantošana balneoloģijas vajadzībām

Dūņu terapija jau sen ir atzīta kā ārstniecisku un atjaunošanās procedūru sastāvdaļa. Tās izmantošanas vēsture Latvijā jau ir vairāk kā 150 gadus gara. Dūņu procedūrām ir plaša spektra iedarbība, tā atsaucas uz visām organisma sistēmām, labvēlīgi ietekmējot asinsriti, nervu sistēmu, visu veidu vielu apmaiņu un elpošanas procesus. Pēc būtības, dūņu terapija ir kā alternatīva klasiskās ārstēšanas alternatīva vai papildinājums kompleksai klasiskajai ārstēšanai.

Fizikālās terapijas speciālisti uzsver, ka būtiska nozīme ir tam, kur ārstnieciskās dūņas tiek iegūtas un kāds ir to ķīmiskais sastāvs, kā arī tam – kādā veidā tās tiek izmantotas. Piemēram: siltas dūņas uzlabo asinsriti un veicina vielmaiņu, bet aukstas dūņas sašaurina asinsvadus un piebremzē vielmaiņu Tāpēc speciālisti, izskatot jautājumu par dūņu iespējamo izmantošanu, ņēmuši vērā tikai Latvijā uzkrāto pieredzi, izmantojot vadošo speciālistu viedokļus par šo jautājumu. Tas īsi ietver aspektus, kas saistās ar dūņu izmantošanas indikācijām un kontrindikācijām.

Dūņu organiskās sastāvdaļas var piesaistīt un neitralizēt metālu, toksīnu, radioaktīvo vielu jonus, aktivizē visas svarīgākās organisma funkcijas, to attīrot. Paplašinās asinsvadi, uzlabojas audu apgāde ar skābekli un citām būtiskām vielām. Ārstnieciskās dūņas mazina vai novērš iekaisuma procesus, it īpaši ja tiem ir oksidējošs raksturs. Dūņas uzlabo muskuļu, hormonālo un vielu apmaiņas tonusu organismā. Dūņu terapijas rezultātā var izmainīties atsevišķu hormonu veidošanās, tā var būt labs atjaunošanās atbalsts centrālās nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumos. Dūņu terapija veicina organisma aizsargspējas un uzlabo ādas mikrocirkulāciju.

Dūņu terapija

Dūņu terapijas pielietošana cilvēka organismā izraisa sarežģītu fizioloģiski terapeitisku efektu. Siltuma ietekmē paplašinās asinsvadi un paātrinās asinsrite. Audi un šūnas saņem vairāk skābekļa un barības vielas, ātrāk tiek aiznesti vielmaiņas starpprodukti un galaprodukti.

Dūņu terapijai iedarbojoties uz hronisku iekaisuma perēkli, novēro pretiekaisuma, pretsāpju un uzsūcošu efektu. Veicina reģeneratīvos procesus, lūzuma gadījumā paātrina kaula rumbējuma veidošanos un uzsūcoši iedarbojas uz svaigu pārmērīgu rumbējumu.

Dūņu terapija labvēlīgi ietekmē muskuļu tonusu un palielina locītavu kustību amplitūdu. Kakla osteohondrozes slimniekiem peloīdterapija, reflektori iedarbojoties uz intrakraniālo asinsriti, mazina venozo stāzi un veicina asins apgādi, attīsta kolaterālos asinsvadus.

Vienlaicīgi jāņem vērā, ka dūņu terapijai ir ļoti spēcīga terapeitiskā iedarbība. Ir pareizi jāizvēlas dūņu produkti un jāizmanto piemērotas procedūras.

Raksta sākumā minēju, mums, Jūrmalā ir viss šīs efektīvās ārstnieciskās terapijas pielietošanai – kā speciālistu – mediķu un apkalpojošā personāla, tā pats dabas resurss. Kā lēš speciālisti un nozares pētnieki, daba ir dāsna un mūsu rīcībā ir teju vai cilvēka mūžā neizsmeļami ārstniecisko dūņu resursi.

Pietrūkst vien pašu uzņēmības un ieinteresētība darīt visu pilsētas iedzīvotāju labklājībai.

Publikācijā izmantoti materiāli no SIA «Geo Consultants» pētījuma
Ārstniecisko dūņu krājumi, to izmantošanas un reģenerācijas iespējas

Ķemeru nacionālajā parkā.
Rīga, 2016

Atbildēt