Gunārs Krollis aizsāk savu jubilejas gadu ar izstādi Jūrmalas pilsētas muzejā

Mākslinieks, grafikas klasiķis Gunārs Krollis (dz. 1932. g.) š.g. 30. martā Jūrmalas pilsētas muzejā atklās savas jubilejas gadu ar gleznu izstādi “NOTIKUMU ARĒNAS. Pārdomas krāsās”. Izstādes darbi, kas ir tapuši laika posmā no 2002. līdz 2017. gadam, atspoguļo mākslinieka asociācijas ar leģendām un mitoloģiju. Lai arī mākslinieks savā glezniecībā ataino vēsturisko, pastāv ciešas paralēles ar mūsdienām, jo notikumi, kā zināms, cikliski atkārtojas.

Gunārs Krollis. Foto: Māris Morkāns

Sarunu ar tēvu vada meita.

Kādas tēmas Tavos darbos dominē? Kas rosina iztēli?

“Tēmas, kas mani uzrunā, ir ļoti dažādas. Vienojošais tām visām ir vēsture, kas manī raisa spēcīgu interesi to izprast kontekstā ar šodienu. Tēmas var būt gan atpazīstamas, gan mazāk zināmas. Bet to, cik populāras tās ir, lielākoties nosaka sabiedrības veidotie uzstādījumi. Man saistošāka šķiet senatne: Mīnotaurs, Bābele, Mezopotāmija, Bībeles sižeti, kā arī vēl līdz galam neatklātie noslēpumi Ēģiptē, kuru uzskatu par civilizācijas šūpuli. Tēmas atraisa manī spēju iedziļināties konkrētajā laikmetā ar tās uzstādījumiem, personu savstarpējām attiecībām, intelektu, kultūras telpu, arhitektūru un sapratni par pasauli. Līdzko esmu iegājis šajā laikmetā, zemapziņā man veidojas dialogs ar uzbūvēto vidi, objektiem, tēliem. Dialogu risinu uz audekla, papīra vai koka.”

Bēgšana uz Ēģipti. 2002.g. Kartons, eļļa. 80 x 80 cm

No kurienes ir radusies šī dziļā interese par vēsturi?

“Pirms daudziem gadiem man bija iespēja pabūt Jordānijā, Sīrijā, Libānā, arī Japānā. Šie epizodiskie pieskārieni senajām kultūrām un vēsturei mani bagātinājuši ar emocijām un tēmām. Daļu es izsaku glezniecībā, kas mani periodiski uzrunā kā izteiksmes līdzeklis, bet lielākoties strādāju grafikā un zīmējumos.”

Vai ir gadījies kādreiz sevi ierobežot tēmas izteikšanā?

“Kad desmit dienas pavadīju Japānā, mani ārkārtīgi dziļi uzrunāja Hirosimas traģēdija. Tas man deva tik milzīgu lādiņu, ka uztverto risināju dzejā, akvarelī un grafikā. Es biju pilnīgi pārņemts ar tēmu. Vienā brīdī apzinājos, ka ir jāpārtrauc strādāt ar šo tēmu.”

Atgriežoties pie Tavas jubilejas gada un izstāžu ‘maratona’, ja tā drīkst izteikties, ko mēs varam sagaidīt pirmajā jubilejas gada atklāšanas izstādē?

“Šajā izstādē ir darbi, kuros tiek parādīta mūsu cilvēces vēsture vairākās epizodēs. Tās norisinās vienā arēnā – tepat uz Zemes, tikai dažādos laikmetos. Izstādē varēs iepazīties ar leģendām un mītiem: Ādama un Ievas izvēli, Ikara lidojumu, Bābeles torņa sašķelšanos, Romula un Rema sāncensību, bēgšanu uz Ēģipti un citiem.

Pasaules dalīšanās. 2003. g. Koks, eļļa. 88 x 99 cm

Civilizācijas pirmsākumus saistu ar Ēģipti un diviem būtiskiem simboliem – Kleopatru un Faraonu. Kleopatra ir varaskāra, skaista, gudra, emocionāla – un tas viņu pazudina. Kleopatra ir visplašāk redzamais tēls manā daiļradē. Arī šajā izstādē būs skatāma viena no viņas liktenīgajām epizodēm.

Otra tēma ir Roma, kas ir bijusi nežēlības, asinskārības, bet tai pat laikā augstas kultūras arēna. Rodas tāda sajūta, ka es, atainojot vēsturi, patiesībā atainoju mūsdienu pasaules notikumus.”

Vai mēs tiešām esam atgriezušies Romas laikmetā?

“Jā, visā cilvēces attīstībā šie procesi notiek atkārtoti. Līdzīgi tam, kā zvaigzne virzās visumā pa spirāli un kaut kad tai pienāk brīdis izdzist – līdzīgi kā Kleopatrai. Savukārt gleznā “Mehāniskā leģenda” parādu savu uztveri par tā laika Romas attieksmi pret pasauli un cilvēkiem. Tas bija varas mehānisms, kas darbojās gan nežēlīgi, gan augstprātīgi. Brāļi Romuls un Rems vēl nevainīgu bērnu izskatā atrodas kājām gaisā un turas pie Vilcenes, bet drīz viens no viņiem kļūs par nežēlīgu valdnieku un otrs tiks nogalināts.

Man ir arī slidena tēma “Teiksma par Danaju”, kurā atainoju naudas kāri, kas kā pagātnē, tā arī šodienā dominē pār pasauli, jo bez naudas nevienu dienu nevar paspert soli uz priekšu. Zemapziņā un uz audekla es attīstīju paradoksālo tēmu – sieviete guļ uz ceļa krustcelēm un labsajūtā bauda naudas lietu, kas līst pār viņu.

Bet darbā “Pie avota” risinu vēl vienu pretrunīgu tēmu par brīvību, par dzīvības noslēpumu un nākotni.

“Bizantija”. Pārdomas par šo laikmetu saistās ar greznību un reliģiju.

Izstādes darbi ir kā epizodes, kuras skatītājs vēro, iedziļinās, izdara savus secinājumus vai paskrien garām. Šī ir mana pasaule, kuru es turu pie sevis. Katrai detaļai gleznās ir sava nozīme, bet vai tas skatītājam ir tik būtiski? Es radu darbus saskaņā ar savu zemapziņu, uzkrāto bagāžu un izjūtu par pasaules norisēm. Ja skatītāji iedziļināsies, viņi arī to sapratīs.”

Mākslinieka Gunāra Kroļļa izstāde “NOTIKUMU ARĒNAS. Pārdomas krāsās” būs skatāma no 2017. gada 30. marta līdz 30. aprīlim Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29.

Interviju sagatavoja Inguna Krolle-Irbe

Atbildēt