Jānis Sokolovs: Iesnas – slimība vai simptoms?

Jānis Sokolovs, ārsts – otolaringologs

Pienākot ziemas sezonai, daudzi no mums sāk slimot. Diez vai atradīsies kāds cilvēks mūsu platuma grādos, kurš nebūtu slimojis ar iesnām. Iespējams, ka tā ir populārākā slimība pasaulē. Šī problēma ir satraukusi gan Sokrātu, gan Obamu, bet līdz pat šodienai neviens nevar pateikt to maģisko veidu, kā ar iesnām tikt ātri galā.

Pat strauji augošas pasaules ekonomikas apstākļos ne lielās farmācijas kompānijas, ne zinātne, kas attīstās mega tempos kā pa horizontāli, tā vertikāli, šo mīklu joprojām nav spējušas atrisināt. Un tam ir savs pamatojums. Sākumā būtu jāsaprot, ar ko un kāpēc mēs cīnāmies un vai vispār vajag ko ārstēt.

Vismaz 90 procentu gadījumu iesnu izraisītīji ir vīrusi, un to ir vairāk kā 200 dažādi . Tie tiek pārnēsāti gaisa pilienu veidā  no cilvēka uz cilvēku klepojot, šķaudot un runājot. Lai saslimtu, pietiek padzerties no vienas krūzes ar inficētu cilvēku, vai pat pieskarties kādai no viņa mantām. Šo tautā dēvē par lipīgu infekciju. Varbūt esat pamanījuši – ja kāds ģimenē saslimst un jūs neievērojat savstarpēju higiēnu, bieži paiet trīs līdz četras dienas un jūs arī sākat šķaudīt?  Medicīniski šo diagnozi sauc Akūta Respiratora Vīrusa Infekcija (ARVI), kas rezultējas ne tikai ar iesnām, bet bieži sāpēm kaklā, paaugstinātu temperatūru, nespēku, acu asarošanu. Iesnas šajā  komumā ir tikai simptoms. Slimības aktivizēšanās periods parasti ir divas līdz četras dienas. Arī jūs pats būsiet infekciozs vismaz piecas dienas.

Parasti šī ir pašlimitējoša slimība, kas nozīmē, ka pie adekvātas imunitātes organisms izārstēsies pats.  Rodas maģiskais jautājums – Ārstēt vai Nē. Taisnība būs abiem, tomēr galvenais ir nekaitēt sev.

Arī baktērijas var izraisīt iesnas, bet tās visbiežāk vairojas uz tādas deguna gļotādas, kuru jau bojājušas vīrusu izraisītās iesnas. Tad ir runa par bakteriālo super vai sekundāro infekciju. Visbiežākie bakteriālie iesnu izraisītāji ir pneimo, strepto un stafilokoki. Iesnu inkubācijas laiks ir no dažām stundām līdz divām dienām.

Biežākie iemesli, kas  var veicināt saslimšanu ar bakteriālām  iesnām,  ir organisma aizsargspēju mazināšanās, ko var izraisīt stress, ķermeņa atdzišana, nepilnvērtīgs miegs, neveselīga pārtika, laika apstākļu maiņa, kairinātāji, piemēram, ķīmiskas vielas un alergēni, dažādas anatomiskas izmaiņas degunā, kā arī dažādas hroniskas blakussaslimšanas (piem., cukura diabets, cistiskā fibroze u.c.)

Lasot ieteikumus internet vai atceroties bērnību un ārstējot sevi līdzīgi kā jums to darīja vecmāmiņa bērnībā, ne vienmēr būs pareizi. Laiks ir gājis uz priekšu, zinātne ir attīstījusies, līdz ar ko patreiz mēs  paļaujamies uz pierādījumiem balstītu medicīnu, izprotot saslimšanas būtību un tās izraisītājus. Protams, arī homeopātijai ir sava loma, bet ja man kāds pateiktu kā izārstēt iesnu izraisītāju vīrusus, tad es viņu paņemtu aiz rokas un ietu pakaļ Nobela prēmijai.

Kas tad būtu jādara?

Ja vispārējais stāvoklis nav pārāk apgrūtināts un iesnas iepriekš nav izraisījušas komplikācijas, pret tām var īpaši nevērsties  medikamenti var tikai palīdzēt mazināt traucējošākos simptomus.

Ja jūs neesat no tiem, kuri pie katrām iesnām skrien pie ārsta, tad aplūkosim to, ko jūs variet iegādāties aptiekās bez receptes.

Visticamāk jums ieteiks divu veidu medikamentus: 1. ārstniecības augu preparātus un 2. medikamentus ar ķīmiski aktīvām vielām.

Ārstniecības augu preparāti

Vairums deguna aerosolu un ziežu sastāvā ir  eikaliptu, piparmētru un kliņģerīšu, dižegļu, ēteriskās eļļas. Piparmētru eļļa piešķir atvēsinošu efektu. Ēteriskās eļļas daļēji sašaurina mazos kapilārus, kas atrodas gļotādā. Bet deguna gļotādu klāj skropstiņepitēlijs, kas ar savām kustībām slauka ārā visu lieko, tāpēc nevajadzētu iesnu ārstēšanai izvēlēties līdzekļus, kas bagātīgi satur eļļu, jo tie bloķē skropstiņas un neļauj tām darboties.  Pastāv arī iekšķīgi lietojami līdzekļi, kas satur plūškoka, gaiļbiksīšu, mazā mārsila, priežu mizas un apiņu ekstraktu u.c.

Tomēr vairums šo līdzekļu ir maz efektīvi. Pie izteiktām iesnām tie būtu jākombinē ar ķīmiski aktīviem medikamentiem.

Ķīmiski aktīvie medikamenti

Aptiekās parasti vispirms iesaka deguna asinsvadus sašaurinošus pilienus, kas izteikti atvieglo deguna elpošanu un mazina deguna tecēšanu. Tos vajadzētu lietot ne vairāk kā trīs, četras reizes dienā, ne ilgāk kā 5–7 dienas, jo citādi var nodarīt kaitējumu gļotādai.

Pastāvot komplikāciju riskam, iesnu izraisītos simptomus tomēr būtu jācenšas mazināt.

Iesnu atstātais mantojums

Iesnas var komplicēties ar deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss iekaisumu, deguna furunkļu un citām saslimšanām, par ko liecinās galvassāpes, kas pastiprinās noliecot galvu uz priekšu, spiediena sajūta degunā, pierē vaigos, nepatīkama smaka degunā, paaugstināta temperatūra, auss aizkrišana.

Tas tādēļ, ka  šajā procesā iesaistās deguna blakusdobumu gļotāda, tā sabiezē un dobumos var uzkrāties strutains saturs. To nedrīkst ignorēt, jo infekcija var izplatīties tālāk. Lai lemtu par pareizu ārstēšanas taktiku, šādos gadījumos būtu nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta vai LOR speciālista.  Bet jāatceras, ka ne vienmēr deguna blakusdobumu un ausu  iekaisumus  izraisa baktērijas un tādēļ jālieto antibiotikas. Reizēm pietiek ar asinsvadus sašaurinošiem deguna pilieniem, lokālajiem deguna hormonālajiem aerosoliem un pretiekaisuma līdzekļiem.

Ja iesnas ir ieilgušas, vai aizdomas par kādām komplikācijām – dodamies pie  ģimenes ārsta, vai LOR speciālista.

Saudzējam sevi un savus degunus!

One Comments

  • Gita 21 / 04 / 2017 Reply

    Iesnas nekad neārstēju, jo zāles tikai atvieglo elpošanu, bet neārstē. Ja jūtu, ka būs iesnas, dzeru daudz tējas, dabīgās pašas salasītās kumelītes un liepziedus. Un viss, sliktāk nepaliek. Vēdinu arī telpas un bieži mazgāju rokas. Bērnam pilinu jūras ūdeni. Tas ir ideāls. Jo it kā bija hroniskās iesnas, vismaz man tā teica. Iepilināju HUMER jūras ūdeni. Pārgāja iesnas.

Atbildēt