Izrādīšanās maršs vai kam līdzināties?

Ko tikai neizdomās zaglīgā Jūrmalas vadība, lai pūstu miglu acīs pirms vēlēšanām? Kokus aplīdzina, asfaltu uz mēnešiem trim pielabo, lai ātrāk tur atkal miljonus iegrūstu, velo sacensības noorganizē, naudu noraksta… Tā teikt, pie mums pilsētā viss mierīgi. Viss ir godam, un ir par ko atskaitīties.

Lentītes ir pārgrieztas, lētas medaļiņas ierēdņu bērniem, kuriem pietiek naudas velosipēdam, kaklā uzkārtas, tagad gaidām lielos turnīrus – tur varēs pamatīgi iedzīvoties.

Bet domes vadība – cilvēki apsviedīgi tautas naudas izsaimniekošanā. Vēlēšanas ir deguna galā, un par budžeta naudu vajag vismaz kādu tūkstoti domes struktūru darbinieku izklaidēt. Izvedīsim viņus marša solī pa pilsētas ielām, redz, varbūt kāds fotografēties kārs tūristiņš viņu brašajām rindām pievienosies. Nepietiekamo dalībnieku skaitu pieretušēsim, kameras vajadzīgajos leņķos novietosim – lūk, jums būs masu pasākums tautai, kura saliedējusies ap domes nerimstošajiem centieniem rūpēties par pilsoņu – un mazlietiņ arī nepilsoņu – labklājības paaugstināšanu. Vecas dziesmas, bet to sacerētāji vēl joprojām ir dzīvi, tikai citu organizāciju sastāvā.

Apmaksātos dežūrējošos entuziastus, kuri gatavi darīt nezin ko, lai tikai paliktu darbā domē, visu mūžu ir dēvējuši par pionieriem ar ziediem. Arī pieturās izlīmētajos plakātos mēs redzam dažus dalībniekus no šī grandiozā pasākuma, kas liecina par kārtējās sezonas atklāšanu, kuras laikā, pateicoties šo pašu domnieku centieniem, Jūrmala, visticamāk, atkal paliks tukša.

Īstenojot ierasto kārtību, kolonnas priekšgalā jāsoļo spēka struktūru pārstāvim. Formai un cepurei jāaicina pilsētniekus uzticēties pastāvošajai varai. Tiesa, šīs sasteigtā pārliecināšana liecina par to, ka tautu uztrauc galvenokārt saturs, bet  forma – tā būs forma, pat, ja uzvilkta putnubiedēklim. Būt pilsētas saimniekam – tas ir kaut kas krietni plašāks un daudzveidīgāks nekā putnus baidīt. Starp citu, arī putnus baidīt, kā liecina mūsu avīzes iepriekšējos numuros aprakstītā prakse, valdība prot. Ja ar to vien aprobežotos viņu iejaukšanās mūsu darbībās un dzīvnieku dzīvē, nemaz nebūtu tik slikti. Žēl, ka realitātē viss ir pavisam citādi.

Tādējādi formas cepures vai papahas ēnā vajadzētu soļot kādam, kurš prot pierādīt cieņu pret kultūru, kura nez kāpēc pilnīgi visiem izrādīšanās organizatoriem asociējas tikai ar kungiem tautas tērpos. Tur ir gan pārmantojamība, gan iespēja koncertēt – tikai domes dzimtās Dzintaru koncertzāles skatuve nav īpaši bieži apmeklēta.

Atbildēt