Jāmīl cilvēki, nevis urbji un plombas

Zobārste Ingvilda Jankovska jau deviņpadsmit gadus Jūrmalā vada savu zobārstniecību “INSLA”. Kādā oktobra pēcpusdienā esam tikušies viņas kabinetā uz atklātu sarunu.

Kāpēc izvēlējāties zobārsta profesiju?

Tā bija drīzāk nejaušība, nevis bērnībā, ar lellēm spēlējoties, izsapņota nodarbe.

Gatavojos ķīmiķa profesijai, bet apstākļi iegrozījās tā, ka iestājos P. Dauges 1. medicīnas skolā un izmācījos par zobu tehniķi. Mācījos labi, biju centīga meitene un pabeidzu skolu ar izcilību. Mani nosūtīja darbā uz Dubultu poliklīniku, pastrādāju kādu laiku un sapratu, ka nevēlos darboties ar ģipsi un štancēt zobu kroņus, bet izjūtu vajadzību strādāt ar cilvēkiem.

Tad sekoja mācības toreizējā Rīgas Medicīnas institūtā Stomatoloģijas fakultātē, pabeidzu to un kļuvu par zobārsti.

Kā radās doma par savu zobārstniecību?

Desmit gadus nostrādāju Dubultu poliklīnikā, līdz tā tika privatizēta, un es sapratu, ka man ir vajadzīgs kaut kas savs. Tāds, kur pašas darbs un pašas nauda, un nav nevienam ne par ko jāatskaitās.

1997. gadā ierados Kauguros un soli pa solim iekārtoju savu darbavietu.

Nācās ņemt kredītu?

Nācās, bet tas bija toreiz, tagad gan laikam vairs neriskētu! Paldies Dievam, viss izdevās – izremontēt telpas, iekārtot, tehniku sagādāt un kredītu atdot.

To visu darot, ir pagājusi krietna daļa manas dzīves, gandrīz divdesmit gadu!

Kas ir jūsu pacienti, kā viņi par jums uzzināja?

Kauguri ir ciems un šeit darbojas tā saucamais “sarafāna radio”. No mutes mutē tiek nodotas ziņas, un cilvēki tevi vai nu izvēlas, vai arī nē.

Neformālā reklāma…

Neviena komerciālā reklāma, lai cik laba tā arī nebūtu, mūsu profesijai neko nedod, jo tikai darba kvalitāte un attieksme nosaka visu, un cilvēki viens otru par to informē.

Šejienes ļaužu dzīves gājumu redzu arī es, pacienti burtiski “izaug” un arī “aiziet” manā acu priekšā, tas viss ir dokumentēts manā kartotēkā. Cilvēki nāk un stāsta savus dzīvesstāstus un problēmas, es labprāt viņus uzklausu. Zinu, kā vienam sauc vecmāmiņu, kāds citam kaķis mājās, kāds ēdiens garšo…

Jūs apmeklē arī ārzemnieki?

Jā, ir tūristi gan no plašās Krievzemes, gan arī no Rietumiem. Arvien vairāk parādās tie cilvēki, kuri ir draugi ārzemēs mītošajiem latviešiem. Bez tam šeit ir daudz tādu, kam Jūrmalā pieder īpašumi, viņi ierodas gan vasarā, gan ziemā. Vasaras tūrisma sezonas laikā, protams, mums ir visvairāk darba.

Vai “Jaunā Viļņa” aiziešana no Jūrmalas neietekmēja Jūsu biznesu?

Nē, viņi pie mums nenāca, tā ir cita tipa publika. Varbūt izmantoja pakalpojumus citā vietā…

Kā 2008. – 2009. gada krīze jeb dižķibele iespaidoja jūsu darbu?

Pirms tam cilvēkiem bija vairāk naudas un viņi labprāt izmantoja jaunākās un dārgākās tehnoloģijas, bet pēc krīzes kļuva tādi kā uzmanīgāki un vēlmes tapa pārdomātākas.

Mūsu lielākā problēma pēc krīzes ir tā, ka daudzi labie un spējīgie zobārsti ir aizbraukuši pelnīt naudu citās zemēs. Ir iestājies labu profesionāļu deficīts.

Kā sadzīvojat ar prāvajiem nodokļiem?

Nodokļi ir skarbi! Ja tā turpināsies, jebkāda attīstība būs praktiski neiespējama.

Es kā uzņēmēja un zobārste vienmēr jūtu prieku par to, ja spēju piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus ar labākām tehnoloģijām, taču – ja augstu nodokļu dēļ nav iespējams nopelnīt un ieguldīt attīstībā, galu galā no tā cieš tieši pacients.

Vai pastāv nopietna konkurence starp zobārstiem?

Konkurence pastāv pat vienas zobārstniecības, viena kabineta līmenī. Bet tam tā jābūt, lai pacients saņemtu tiešām kvalitatīvu pakalpojumu, lai viņam ir izvēles iespējas.

Kādam, jūsuprāt, jābūt labam zobārstam?

Pirmkārt, jāspēj pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Ļaudis nāk ar savām problēmām, dažreiz dusmīgi, ar skarbiem vārdiem nāk, raud, citreiz krīt histērijā un ne jau visi ir tādi smaržīgi un sakopti. Jārēķinās arī ar to, ka vienmēr būs cilvēki, kur nekad ne ar ko nebūs apmierināti.

Bet tev viņi ir jāpieņem, jo tu esi ārsts! Jābūt tai sirdsbalsij, kas tevi sauc. Neskatoties uz daļā sabiedrības valdošo viedokli, ka medicīnā viss ir slikti un ārsti vienaldzīgi vai alkatīgi, es tomēr uzskatu , ka lielākais vairums par mediķiem kļūst, sirdsbalss aicināti.

Protams, ir zobārsti, kuri iemīlējušies savā darbā tik dziļi, ka nespēj “nolaisties” līdz pacienta stāvoklim un sāpēm. Tas nav pareizi. Jāmīl cilvēki, nevis urbji un plombas!

Kā jūsu biznesu uztver ģimene?

Pozitīvi! Man jāpateicas savam vīram par morālo un cita veida atbalstu, un tagad viņš palīdz tehniskās lietās un vēl daudz kur, bet dēls ir topošais zobārsts.

Jūs esat jūrmalniece?

Pareizāk būtu teikt “ķemerniece”, jo līdz 1959. gadam Ķemeri vēl bija patstāvīga pilsēta. Negribas pat komentēt to, kas ir izdarīts ar Ķemeriem, tā ir mana sāpe, esmu savas Ķemeru skolas un dzimtās vietas patriote.

Ķemeri ir pērle un tajās Ķemeru purva dūņās ir pērles, kas jādod cilvēkiem, lai viņi būtu veseli.

Kādu jūs vēlētos redzēt Jūrmalu?

Noteikti vēlos to redzēt kā normālu kūrortu, kurā darbojas sanatorijas, nevis tikai viesnīcas ar SPA. Tās ir divas dažādas lietas – ārstniecība un izklaide. Tās sanatorijas ir ļoti nepieciešamas, lai cilvēkiem būtu kur atkopties pēc nopietnām slimībām. Mums ir Vaivaru rehabilitācijas centrs, Jaunķemeros ir sanatorija, kas tiešām ārstē slimus cilvēkus no dažādām akūtām saslimšanām un hronisku slimību saasinājumiem, bet ar to vien nepietiek. Tajos pašos Ķemeros kādreiz bija sešas sanatorijas, bet tagad nav nevienas.

Jūrmalai nepieciešama aktīva naktsdzīve ar demokrātiskiem bāriem un klubiem, nevis elitāriem restorāniem. Varbūt tad cilvēki brauks no Rīgas un citām pilsētām uz Jūrmalu izklaidēties un atpūsties, tā kļūs par normālu kūrortu un uzplauks pa īstam.

ĢIRTS ROZENTĀLS,  speciāli “Jūrmalas Ziņas”, autora foto

Atbildēt