Kā “Jūrmalas Namsaimnieks” nonāca lietuviešu komersantu kontrolē?

Jūsu uzmanībai piedāvājam atskatu uz ilgo un neskaidro procesu, kurā «Jūrmalas Namsaimnieks» no visiem jūrmalniekiem piederošas firmas kļuva par apsviedīgu uzņēmēju īpašumu un varētu tagad pie biroja oficiāli izkārt Lietuvas karogu, kārtējo reizi pierādot aksiomu, ka lietuvieši prot lēti pirkt un dārgi pārdot.

Apsaimniekotājus privatizēt — slikta prakse

Patiesībā jau tolaik, kad Jūrmalā 382 mājas apsaimniekojošo pašvaldības uzņēmumu sāka bīdīt privatizācijai, bija skaidrs: praktiski visos gadījumos, kad dzīvojamo namu apsaimniekotāji un/vai atkritumu izvedēji tiek privatizēti, iznākums nav cerētais. Tepat mums kaimiņos — Tukumā — centrālais apsaimniekotājs SIA «Tukuma Nami» pēc privatizācijas (kas tika noorganizēta jau deviņdesmito beigās) bija kļuvis par krietnu slogu uz tukumnieku pleciem. Ja agrāk vajadzēja maksāt par pakalpojumiem un darbiem, tad tagad klāt nāca vēl privātīpašnieku peļņas procenti.
Turpretī Rīgā, Ventspilī un citās vietās namu apsaimniekotāji palikuši pašvaldības kontrolē. Vienīgais izņēmums — jaunuzceltos projektus apsaimnieko dažādi privātkantori. To darbības rādītāji lielākoties bijuši pabēdīgi — krīzes iestāšanās gados vai ik mēnesi varējām lasīt par kārtējo pašpasludināto apsaimniekotāju kantori, kas bija apkrāpis rīdziniekus, saņemot iedzīvotāju naudu par siltumu, kanalizāciju un ūdeni, bet pēc tam pazudis ar visu naudu. Jūrmalai šādas nelaimes gāja lielākoties garām — pateicoties faktam, ka «Jūrmalas Namsaimnieks» piederēja pašai pilsētai.
Var secināt, ka Baltijā standarta prakse ir — apsaimniekošanas, siltuma un ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un apsaimniekošanas firmas utt. paturēt pašvaldību īpašumā. Sevišķi tāpēc, ka nekādi taustāmi argumenti par labu komunālo uzņēmumu privatizācijai nekad nav bijuši, un tajos gadījumos, kad privatizācija notikusi, tā nav devusi uzlabojumus iedzīvotājiem — drīzāk gan pretēji.
Izņēmums ir gadījumi, kad iedzīvotāji paši izveido namu apsaimniekošanas kooperatīvu. Tad tie darbojas tiešā ceļā, bez starpniekiem, pašu namīpašnieku interesēs: dzīvokļu īpašnieki paši nobalso par remontiem, uzkrājumiem, gāzes pievilkšanu utt., uzreiz kontrolējot darbu izpildi un naudas izlietošanu. Jūrmalā tādi kooperatīvi apsaimnieko tikai ap 10% no visām daudzdzīvokļu mājām.

Nepārsūdz liktenīgo spriedumu

Kamēr Latvijā «treknajos gados» tika saimniekots ar «gāzi grīdā!» ideoloģija, kuras ietvaros (cita starpā) tika paredzēts valstī izpārdot visu, kas vēl bija atlicis valsts un pašvaldību īpašumā, Jūrmalas dome sacīja «Jūrmalas Namsaimnieka» privatizācijai NĒ. Tomēr jau pirms vairāk nekā 10 gadiem daži darboņi bija metuši acis uz «Jūrmalas Namsaimnieku», un viņi pārsūdzēja pašvaldības atteikumu, uzskatot to par administratīvo aktu. Viņi tiesā lūdza nozīmēt Jūrmalas domei par obligātu pienākumu privatizēt uzņēmumu, kas piederēja visiem pilsētniekiem reizē…
Iedomājieties situāciju, kurā kaut kāds leitis piedāvā nopirkt jūsu ģimenes auto! Apspriežoties pie vakariņu galda ar visu ģimeni, jūs nospriežat mašīnu nepārdot. Saņemot atteikumu, ārzemnieks uzraksta prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai tiesa jums pavēlētu obligātā kārtā pārdot savu automašīnu šim te ārzemniekam!
Ja kāds tā mēģinātu izdarīt ar svešas ģimenes īpašumu, tad tas būtu vienkārši smieklīgi. Tomēr gadījumā ar «Jūrmalas Namsaimnieku» pirmās instances administratīvā tiesa, aci nepamirkšķinot, apmierināja prasību: pilsētai esot obligāts pienākums pārdot visiem pilsētniekiem kopīgi piederošo apsaimniekotāju!
Skaidrs, ka Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts šādu bezjēdzību atceltu. Tas būtu noticis gadījumā, ja spriedums būtu pārsūdzēts. Toreizējais mērs Raimonds Munkevics šo pilsētai nelabvēlīgo spriedumu nepārsūdzēja. Jūrmala izrādījās tikusi pie obligāta pienākuma pārdot «Namsaimnieku» — pienākuma, ko bez paša Munkevica un viņa toreizējās koalīcijas diez vai kāds jūrmalnieks gribēja.

Tauta ceļ trauksmi

«Jūrmalas Namsaimnieka» kapitāla daļu izsoles process, kā atceras daudzi jūrmalnieki, notika pirms diviem gadiem — 2014. gada septembrī. Bet pirms izsoles Jūrmalas Aizsardzības Biedrība (JAB) nosūtīja aicinājumu divām Saeimas frakcijām — Zaļo Zemnieku Savienībai (ZZS) un partijai «No sirds Latvijai», argumentējot: 100% kapitāla daļu sākuma cena esot tikusi mākslīgi samazināta vismaz par 1,3 miljoniem eiro!
JAB vēl pirms 2014. gada 20. februāra domes sēdes bija iesniegusi deputātiem argumentus par to, ka privatizācijas projekts neatbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantā teiktajam: «Publiska persona [to skaitā pašvaldības dome], kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu».
Diemžēl tas neietekmēja deputātu lēmumu — no ZZS ievēlētie Jūrmalas deputāti ar Gati Truksni priekšgalā nobalsoja par privatizāciju, kamēr J.Visockis, G. Liepiņa, A. Ābelītis, M. Stulpiņš balsoja pret, bet divi deputāti atturējās.
Diemžēl nav saprotams, kāpēc JAB, neguvusi atbalstu domes sēdē, pirms izsoles griezās pie divām Saeimas frakcijām (ZZS un NSL), ja izsoli varētu apturēt vai nu pašvaldību un vides ministrs ar politisku lēmumu, vai arī Ģenerālprokuratūra ar savu protestu. Saeimas deputāti ir likumdevēji, kuri nedrīkst iejaukties izpildvarā un tiesu lietās, tāpēc viņi pat teorētiski ātrumā nevarētu izdarīt neko.
JAB uzrakstīja vēl vienu iesniegumu iesniegumu — valdībai, bet tikpat nesaprotamu iemeslu dēļ adresēja to nevis vajadzīgajai ministrijai (tā būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), bet Ekonomikas ministrijai. Tās pienākums nav kontrolēt ne Jūrmalas, ne kādu citu domi — to dara pašvaldību un vides lietu ministrs. Tāpēc izsole varēja notikt.

Ko tad atklāja jūrmalnieki

Aprakstot procesu, JAB minēja pat vairākus argumentus. Pirmais no tiem — JAB nebija paslinkojusi dabūt sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju atzinumu, ka «Jūrmalas Namsaimniekam» piederošs zemesgabals Burtnieku ielā 22 maksājot ceturtdaļmiljonu vairāk, nekā to bija noteikusi Jūrmalas dome.
Otrkārt, Jūrmalas dome prasīja (un arī dabūja) par «Jūrmalas Namsaimnieku» mazāk nekā 3 miljonus eiro, kamēr JAB, saskaitot kopā uzņēmuma tīro aktīvu vērtību (2 166 950 eiro) ar uzņēmuma biznesa vērtību (792 511 EUR), argumentēja — patiesībā namu apsaimniekotāja vērtība esot par vismaz 1,3 miljoniem eiro lielāka!
Turklāt JAB apšaubīja, ka «Jūrmalas Namsaimnieka» pamatdarbības biznesa vērtība esot tikai nepilni 800 tūkstoši eiro: «Kādā veidā uzņēmums, kurš 2013. gadā sasniedza apgrozījumu 3 829 608 eiro, var tikt novērtēts tikai par aptuveni 20% no gada apgrozījuma?! […] Aprēķina metode un formula nav nekādi pamatota un netiek publiskota. Acīmredzot vēlme samazināt uzņēmuma pārdošanas cenu bijusi tik liela, ka vērtētājs nav izmantojis firmu pārdošanā parasti lietoto nākotnes naudas plūsmu metodi.» (Ar to JAB grib pateikt, ka namu apsaimniekošanas biznesā ir garantētas lielas nākotnes naudas plūsmas — proti, atšķirībā no citiem biznesiem, tieši apsaimniekošanā nauda ir garantēta, jo klienti vienmēr maksās par dzīvokli. Jo var kādu mēnesi nepirkt apģērbu, apavus, grāmatas utt., bet nav iedomājams, ka ģimenes varētu nemaksāt par dzīvokļiem.)

Apzināti nolaidīga saimniekošana?

JAB turpina: «Aplūkojot laika periodu no 2010. līdz 2013. gadam, aktuāls kļūst jautājums par «Jūrmalas Namsaimnieka» apzinātu «sagatavošanu» privatizācijas procesam. Firmas apgrozījums samazinājies no 4,69 miljoniem eiro 2010. gadā līdz 3,82 miljoniem 2013. gadā. Tajā pašā periodā saimnieciskās darbības izmaksas palika 2010. gada līmenī…»
Ekonomikas paradokss: 2010. gadā, kad visapkārt plosījās krīze, cilvēki sēdēja bez darba vai emigrēja, «Namsaimnieks» spēja nopelnīt 420 tūkstošus eiro. Labs rezultāts — ja visiem tā sekmētos! Tikmēr 2013. gadā, kad valsts jau bija sākusi kārpīties ārā no krīzes, bet Jūrmalā bija iestājusies īpaši laba uzņēmējdarbības vide (darbojās nekustamā īpašuma tirdzniecība pret uzturēšanās atļaujām, nebija aizgājis «Jaunais Vilnis» utt.) — šajā laikā «Namsaimnieks» bija pamanījies iedzīvoties 200 tūkstošu zaudējumos un apgrozījuma kritumā par teju vai miljonu!
Gatis Truksnis un pārējie amatvīri necentās izskaidrot arī nākamo faktu: «Namsaimnieka» novērtējumu bija taisījusi SIA «Inspekcija AMJ». Šī pati firma jau ilgus gadus bija «Namsaimnieka» ikgadējā pārskata auditori.
JAB atgādināja: vēl 2005. gadā, kad Gatis Truksnis bija domes izpilddirektors, kādai tikko dibinātai sabiedriskai organizācijai «Jūras pakāpieni» tika atļauts bez izsoles privatizēt īpašumu Amulas ielā 2. Toreiz trīs neatkarīgu vērtētāju un domes vērtējums atšķīrās par pusmiljonu latu.

Izsoles nolikums bija acīmredzami uzrakstīts tā, lai tam atbilstu tikai daži pretendenti. Iznākums — izsoles imitācijā piedalījās tikai viens dalībnieks, UAB «Būsto Valda», kas arī dabūja «Jūrmalas Namsaimnieku» par sākumcenu. 2015. gada 3. janvārī privatizācijas process tika atzīts par pabeigtu.

«Mērķis neesot zagt»

Pat vēl četri mēneši nebija pagājuši, kad publiskās debates atsākās ar jaunu jaudu. Daži jūrmalnieki pat bija sarīkojuši piketu Rīgā pie Valsts policijas izolatora Gaujas ielā, kurā cēla gaismā tābrīža jaunumus: pēc privatizācijas esot apdraudēts pilsētnieku izveidotais uzkrājums 300 000 eiro apmērā, kas paredzēts ēku remontiem. Lietuviešu pārstāvis LTV «Panorāmā» visas apsūdzības noliedza un aktīvistu rīcību sauca par «sabotāžu».
«Pārbaudot finansiālo informāciju, tika konstatēts, ka visi «Jūrmalas Namsaimnieka» finansiālie līdzekļi no kontiem tika pārskaitīti ārpus Latvijas. […] Arī uzņēmuma transportlīdzekļi tiek aizdzīti ārpus Latvijas robežām,» toreiz sacīja jūrmalniece Alda Jurjaka. Pilsētnieki Valsts policijā nodeva iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
“JZ” aptaujātie eksperti spriež, ka ar visu jūrmalnieku sarūpētajiem uzkrājumiem, manīgie lietuvušu šeptmaņi nosedza pirkumam nepieciešamo garantijas depozīta iemaksu bankā.

«Jūrmalas Namsaimnieks» atgaiņājās no pārmetumiem, saucot iedzīvotāju teikto par «sviestu» un aizsedzās ar tekstu «strādājam ne tikai Jūrmalā, bet sešās pilsētās gan Lietuvā, gan Latvijā». Apgalvoja, ka viņu mērķis neesot zagt. Tomēr neapstrīdami dokumenti par to, ka pēc privatizācijas «Namsaimnieka» manta un nauda nav izvesta uz Lietuvu, pieejami nav.

Ko domājat jūs, jūrmalnieki?

Vai pēc Gata Trukšņa un pārējo ZZS deputātu dāvanas lietuviešu komersantiem «Jūrmalas Namsaimnieks» tiešām sācis strādāt labāk? Vai jums ir savs viedoklis un fakti? Varbūt ir jaunas ziņas? Dokumenti? Sazinieties ar «Jūrmalas Ziņām» un pastāstiet visai pilsētai, ko zināt un domājat JŪS!

(Ja vēlaties, varat mums iesūtīt savu sakāmo uz redaktors@jurmalaszinas.lv), norādot, lai mēs nepublicējam jūsu vārdus.)
Turpmāk vēl.
N. Andersons

Atbildēt