Kad vērts saukt Ātro palīdzību?

Sākoties aukstajam laikam, jāsāk vairāk domāt par veselību. Taču, ja ir izlaists kārtējais gājiens pie ģimenes ārsta vai ir noticis kaut kas ārpus ierastā, tiek saukta neatliekamā medicīniskā palīdzība jeb “ātrie”. Pēc sarunas ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku, kas vēlējās palikt anonīms, tika saņemts mazs ieskats Rīgas un Rīgas rajona, tai skaitā Jūrmalas, “ātro” darbā un problēmās, ar kurām jāsaskaras.

Mūsu pilsētā dežūrējot 5 neatliekamās palīdzības brigādes. Viena atrodas Dzintaros, otra – Dubultos, bet pārējās trīs – Kauguros. Sadalītas pa rajoniem un iedzīvotāju blīvuma, lai laicīgi varētu tikt pie nelaimē tikušajiem. Tika minēta pirmā problēma – Dzintaros atvēlētās telpas ir neērtas mobilam darbam, jo atrodas otrajā stāvā.

Katrā brigādē ir divi ārsti vai ārsts un ārsta palīgs un vadītājs, uz kura pleciem gulst tikpat liela atbildība kā ārstiem. Pēc izsaukuma saņemšanas cietušajam tuvākā brigāde dodas ceļā, lai palīdzētu vai nogādātu uz attiecīgu ārstniecības iestādi. Adreses un ātrāka ceļa atrašanai palīdz navigators un retās reizēs – karte. Jāsaka gan, ka tieši braucot rodas ķibeles. Neatliekamās palīdzības vadītāji bieži saskaras ar neiecietību no vieglo automašīnu vadītāju puses un gājējiem, kuriem uz gājēju pārejas “vienmēr ir taisnība”. Īpaši skarbus izteikumus izpelnījās jaunieši, kas skatās tikai mobilajā telefonā, bet ne apkārt un neko nedzird, klausoties mūziku austiņās. Par vislabākās attieksmes izrādītājiem tika nosaukti sabiedriskā transporta vadītāji, kas vienmēr apstājas un “palaiž”.

Problemātiska ir arī piebraukšana pie mājām daudzdzīvokļu namu rajonos. Šeit tika norādīts uz neremontētiem, padomju laika celiņiem pagalmos (akmens “Jūrmalas Namsaimnieks” lauciņā) un neērti novietotajām automašīnām. Jūrmalai gan tika pielikts “plusiņš” – piebraukšana ir par 30 līdz 40% vieglāka nekā Rīgā. Šogad remontētie galvenie ceļi arī izpelnījās uzslavu.

Cik tad ilgā laikā ir jāatbrauc “ātrajiem” no izsaukuma brīža? Pēc Ministru Kabineta noteikumiem nr. 1064 (19.12.2006.) “Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība”, VI nodaļas “Neatliekamā medicīniskā palīdzība” 118. punkta apakšpunktos 118.1. un 118.2. ir rakstīts: “republikas pilsētās un novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūtes no izsaukuma saņemšanas brīža” un “pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūtes no izsaukuma saņemšanas brīža”. Lai laicīgi nokļūtu  pie cietušā, “ātro” vadītājam ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnu ir tiesības pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, neizraisot avārijas situāciju. Ieteikums visiem šoferiem būt saprotošākiem. Nekad nevar zināt, kad uzklups nelaime.

Labākai palīdzības sniegšanai tika iepirktas jaunas mašīnas – kopumā 55, kas pakāpeniski nomainīs vecās. Jaunie iespaidi gan ir tādi, ka vecie “Mercedes–Benz” markas busi bija ērtāki. Jaunie “Opel” busi nav ērti vadīšanā, veic mazākus manevrus un ir krietni zemāki. Toties aprīkojums, lai glābtu un palīdzētu cietušajam, ir ļoti labs un mūsdienīgs – dažādas nestuves, skābekļa baloni, defibrilators, perfuzors, ar visu nepieciešamo komplektētas mediķu somas un vēl daudz kas cits, lai darītu visu iespējamo līdz cietušā nogādāšanai slimnīcā.

Aprīkojums ir, bet viena no lielākajām problēmām ir ārstu trūkums. Daudziem darbs “ātrajos” nav vienīgais. Pārsvarā piestrādā medicīnas fakultāšu studenti, taču arī to krass samazinājums ir īpaši jūtams eksāmenu sesiju laikā. Šajā sakarā arī pavīd doma par vadītājiem – paramediķiem. Cilvēka dzīvības glābšana ir viens no atbildīgākajiem darbiem, kas ir ļoti nogurdinošs, un tā ir daudz. Nereti cietušie nesaprot, kāds ir glābēju darbs. Bieži maiņa sākas no rīta un nākamajā rītā tikai var  “izkūleņot” no mašīnas ārā. Vēl šajā sakarā tiek norādīta ārstu un vadītāju amata atlīdzības neatbilstība smagajam darbam.

Pārsvarā izsaukumi ir gandrīz bez iemesla, jo cilvēki ar labām sirdīm, ieraugot grāvī vai uz ceļa guļošu cilvēku, uzreiz zvana Neatliekamās palīdzības dienestam. Taču bieži vien pietiek cilvēku pamodināt un pajautāt, vai viss ir kārtībā, lai viņš pieceltos un aizietu, kur gājis. Protams, pēc izsaukuma, ja cilvēks ir vēl uz vietas, “ātrie” viņu nogādā slimnīcā, kur viņš izguļas un dodas mājās. Nav jābaidās pamodināt guļošu cilvēku īpaši tagad un tuvojošās ziemas laikā.

Cita biežāk zvanošā cilvēku grupa ir pensijas vecuma cilvēki, kas dzīvo vieni, ir aizmirsuši aiziet pie ārsta vai tiem ir beigušās zāles. Ļoti liels slogs ir tāpēc, ka ātrie vienmēr palīdzēs un atbrauks jebkurā laikā. Par īpaši biežiem “ātro” pacientiem tiek ziņots attiecīgajam ģimenes ārstam, lai risinātu veselības problēmas ilgtermiņā.

Rudens un ziemas laikā pieaug arī saslimušo bērnu skaits. Gādīgie vecāki, nezinot, ko darīt, zvana “ātrajiem”. Paši pieaugušie arī, saslimstot un neizārstējoties pa brīvdienām, sauc ātros un tikai tad dodas pie ģimenes ārsta.

Par visnoslogotāko laiku “ātrajiem” tiek nosauktas stundas no 18:00 līdz 24:00, īpaši piektdienās, sestdienās, svētku dienās un pēc tām.

Ne daudzi “Jūrmalas Ziņu” lasītāji zina, ka gadījumos, kad ģimenes ārsts nav sasniedzams, ir akūta saslimšana vai hroniskas saslimšanas saasinājums, var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni – 66016001. Zvanot var saņemt konsultāciju un ieteikumus, kā rīkoties. Gadījumos, kad konsultējošam ārstam ir aizdomas par situācijas bīstamību, zvans tiek pāradresēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Konsultatīvais tālrunis darbojas darba dienās no 17:00 līdz 8:00 rītā, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti.

Ieteikums no mediķiem: laicīgi neaizmirstiet rūpēties par savu un tuvinieku veselību!  Esiet saprotoši pret līdzpilsoņiem Jūrmalā!

Ņina Vasiļjeva, speciāli “Jūrmalas Ziņām”

Atbildēt