Kauguru (vecais) tirgus: Kur cena met saules loku

Šī ir pirmā tāda intervija, kad skriešus metos uz darba vietu, pēc iespējas ātrāk dzirdēto uzlikt uz papīra. Lai nenovīst neviena svaigā doma, siltā emocija, saulainais tēls.

Viktors Lisovskis, SIA “ Kauguru tirgus” valdes priekšsēdētājs

Ar tirgus īpašnieku Viktoru Lisovski sarunājās Lauma Kalpone.

Kā satikos ar Tirgu?

Sievas tēvam Latvijas laikā Kauguros piederēja zeme. Pēc 1991. gada viņš pieteicās denacionalizācijas procesam un saņēma to atpakaļ. Kopš 70-tajiem gadiem  šajā vietā dabiskā procesā, haotiski, bet loģiski bija sācis veidoties tirgus. Brauca kolhoznieki, tuvējie zemnieki un uz kastēm, no mašīnām, kā nu kurš – pārdeva savu produkciju.

Cita seja tirgum parādījās 90-to gadu sākumā. Pēc neatkarības atgūšanas viss notika lupatu tirgū. Tolaik te pārdeva pilnīgi visu – pārsvarā Polijas produkciju – eļļu, sviestu, riekstus, veļas pulveri, arī alkoholu , spirtu, cigaretes.  Viss bija legāli, ja piereģistrēja uzņēmumu. Lauksaimniecības produkcijai te vienkārši nebija ne vietas, ne pieprasījuma. Kad 1995. gadā parādījās prasība pēc kases aparātiem, kādam vajadzēja sakopt šo vietu. Un es sāku.

Bez kāda koncepta. Mums piederēja tikai zeme. Nevienam nebija nekādas saprašanas, kā veidosies īpašuma attiecības, kā plānot biznesu. Vajadzēja izpirkt ēkas, kas uz mūsu zemes. Izpirkām. Biju direktors līdz 2001. gadam.

Tad sākās divpadsmit gadu karš.

Zvērināts advokāts Jānis Bērziņš (sievas radinieks) kopā ar 10 kolēģiem advokātiem uzsāka īstu uzbrukumu ar nepārprotamām reiderisma metodēm. Cīnījos par savām tiesībām. Kara laikā piedzīvoju 300 tiesas sēdes. Bija nedēļas, kad nācās sniegt liecības pat  piecās tiesas sēdēs. Sākumā civillietas, vēlāk krimināllietas. 2013. gadā process beidzās. Katram advokātam tika pa krimināllietai, Jānis Bērziņš pēdējā instancē saņēma 3 gadus nosacīta soda.

Manā bilancē novārtā pamests un nekopts tirgus. Sāku ar to, ka atpirku pats savas jau reiz izpirktās būves un ēkas no sava maksātnespējīgā uzņēmuma – tāda bija likumīgā kārtība, neko darīt.

Mana ticība tam, ka karu uzvarēšu, bija dziļa un dzīva manā intuīcijā. Nevienu mirkli nepārstāju vākt pieredzi un informāciju visās pasaules malās, kur aizceļoju. Pētīju šo institūciju apzināti, mērķtiecīgi. Piefiksēju kā citu tautu tradīcijas, tā vietējo, piemēram, ieskicēju  Lido modes dažādus elementus.

Domubiedrs, arhitekts Vladimirs Neilands.

Respektējam vēsturisko tirgus eksistenci

2001. gadā iepazinos ar arhitektu Vladimiru Neilandu. Viņam ir zināšanas un pieredze tirgus plānošanā. Uzmetām pirmās sadarbības skices. Domājam praktiski vienādi.

Cilvēka dabā ir likvidēt veco. Uzcelt tā vietā ko jaunu. Tad izrādās, ka jaunais nav dzīvotspējīgs. Tāpēc mēs sadarbības pamatā lēmām – respektēt vēsturiskos pamatus tirgus eksistencei Kauguros. Izpētījām cilvēku plūsmu tirgus teritorijā, transporta plūsmu uz un no tirgus.

2013. gadā tapa konceptuālais tirgus attīstības projekts, sadalīts pa posmiem laikā. Esam uzsākuši pirmā posma realizāciju.

Tirgum jābūt jūrmalnieciskam.

Gribam  saglabāt Jūrmalas arhitektūras pamatelementus – koku, stiklu un vieglas konstrukcijas kā Jūrmalas vasarnīcas. Skumji, ka daudzviet pilsētas vēsturiskajā daļā šī pilsētas īpašā rozīnīte ir pazudusi. To aizvieto lieli nedzīvi apjomi.

Tomēr mana daļa ir tirgus un šeit esmu nolēmis dot patvērumu tieši stiklam, kas rada jūras klātbūtnes sajūtu un kokam, kas to atbalsta un paspilgtina. Lai ēku stiklojums laiž cauri dienas gaismu no viena paviljona uz citu, lai gaismas stari krustojas un rada viegluma sajūtu. Lai visu dienu jūt, kā virzās saule un ēkas ar to spēlējas.

Katrai precei savu mikroklimatu

Tieši tāpēc atteicāmies no viena liela apjoma. Kā “Līgo bazars”, piemēram. Lielā apjomā pazūd fifīgums.

Galvenais – smarža! Sena zināšana – puķes nevar dzīvot blakus piena produktiem. Tās  neizdzīvo. Kāpēc – nezinu. Puķe vienkārši aug tur, kur tai patīk. Un mēs to respektējam.

Zivis – ļoti specifisks produkts. Tam noteikti vajadzīga pilnīgi atsevišķa telpa. Smaržas nedrīkst krustoties. Gaļai, savukārt, jābūt izvietotai nelielā teritorijā tā, lai visu var apstaigāt, apskatīt, novērtēt un nekļūdīgi, pa īsāko ceļu ātri atgriezties pie noskatītā gabaliņa.

Te nedrīkst just bulciņu smaržu. Tā ātri aizvilina pircēju pie sevis. Tas ir iemesls, kāpēc katrai produktu grupai vajadzīgs savs paviljons. Tik detalizēti, ka ar savu stilu, gaismu spēli, darba laiku. Demokrātiski. Plānojam divus jaunus paviljonus – vienu latviešu zemnieku lauku produkcijai, otru augļiem. Tā, lai Latvijas kartupelis neguļ zem viena jumta ar Marokas apelsīniem.

Tie paši spēlētāji arhitektūras konceptā – viegli bīdāmas konstrukcijas, koks un stikls. Lai kondicionieris strādā savu darbu un  laiku, bet saule, kad atnākusi sildīt. Tad veram vaļā verandas un maksimāli ļaujam tai vaļu. Izmantojam katru mūsu klimatisko apstākļu silto mirkli.

Tirgus kā pilsēta pilsētā

Lūk, pirmais gājēju koridors uz pilsētu no tirgus nobruģēts. Jaunais maizes paviljons gaida jaunos nomniekus, kuri gatavi 19 dažādu flīžu veidotam interjeram pretim likt savu ieguldījumu – svaigi ceptu un gardu maizīti, rūpes par produktu kvalitāti.

Ne nožogota teritorija, bet caurstaigājama, izgaismota, labiekārtota, droša teritorija cauru diennakti. Līdzīgi kā Berga bazārs Rīgā. Promenāde zem jumta. Vitrīnas redzamas, strādā kafejnīcas, ērti soliņi, puķu podi, koki, putni. Pie gaļas paviljona steiku vieta, pie maizes – svaigi cepta maizīte ar medu, pie augļu tirdzniecības tikko spiestu sulu un kokteiļu bārs, augšējos stāvos tējošanas vieta – te uz visu no augšas var noskatīties. Tevi neredz, bet tu piedalies tirgus procesā, vēro, domā, baudi tējas aromātu, uzlādējies no tirgus rosības.

Smarža stimulē visu. Tā ir gadsimtos atstrādāta tradīcija. Kā 3D formāts, plus smarža. Tātad mūsu tirgus formula ir  3D+ 1

Viss balstās uz knifiem

To ir ļoti daudz. Tikai maz tiek izmantoti. Ja izdodas uzķert to, ko cilvēki novērtē, tas strādā. Mēs cenšamies saglabāt visu, kas ieaudzies. Piemēram pīlādzis mūsu teritorijā. Tam ir skaistas ogas. Jūs teiksiet – tās nokrīt un piegružo teritoriju? Nē, uz ogām ziemā nāk putni. Atnes dzīvīgumu tirgū.

Kad kritīs šī siena, kaugurniekiem pavērsies skats uz mazpilsētiņu itāļu / spāņu / vācu / latviešu – Jūrmalas stilā.

Pie mums, Latvijā tirgus kultūra ir zemā līmenī. Tam ir savs vēsturiskais skaidrojums. Tirgus ir augošs organisms. Valsts iekārtas un kultūras spogulis. Barselonā, piemēram ir tirgotāju ģimenes, kurās paaudzēs tirgojas pa 300 gadiem. Un arī tas nenozīmē, ka  viss ir ideāli. Esmu izpētījis tirgus organizāciju un kultūru Spānijā, Itālijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Turcijā. Saliekot kopā mūsu klimatu, kultūru un šo valstu iestrādnes, ceru tikt pie  Latvijas, Jūrmalas modeļa.

Darbs smiltīs, ja tirgotāji neatbalsta

Es saviem tirgotājiem saku – viss ir atkarīgs no tā, kā jūs organizējiet savu tirdzniecību. Kā pasniedzat savu preci. Es varu te uztaisīt tirgus paradīzi, bet, ja jūs katrs savā vietā necentīsieties šai vietai pieskaņoties un izprast kopējo virzību, manam darbam nebūs nekādas pievienotās vērtības. Viss būs smiltīs. Cilvēki vēl nav īsti gatavi piestrādāt un pieņemt, ka 90 –tie ir aiz muguras, ka jāiet tālāk.

Slēdzot nomas līgumus un darba gaitā cenšamies uzmanīgi un saudzīgi ieteikt sekot līdzi tirgus konceptam. Tas šajā darbā ir visgrūtākais. Ekonomiskā situācija diktē savus noteikumus. Cilvēki ir nogaidoši. Nav saprotams, kā strādās investīcija tirdzniecības uzlabošanai. Vai tā palielinās preces vērtību, apgrozījuma apjomu.

Ja vien pašvaldība  vēlētos saprast sadarbības ieguvumu

Tas viss ir saprotams un respektējams. Tādēļ attīstība notiek ļoti lēnām un uzmanīgi. Soli pa solim. Protams, tas varētu būt stipri ātrāk, ja pašvaldība pieslēgtos ar savu izpratni. Ne ar līdzekļiem. Nē, tas mūsu pašu ziņā.

Neviena žoga, ne barjeru – maza, jauka, omulīga pilsētiņa, ko pa 6 dažādām mazām ieliņām caurstaigāt diennakti.

Mēs piedāvājam pilsētu pilsētā. Ja attīstīta un labiekārtota tirgus teritorija organiski iekļaujas pilsētas dzīvojamā rajonā, vai tad tas nav slavējami? No pilsētas budžeta netiek prasīts neviens cents. Tikai netraucējiet attīstīt konceptu.

Īsi pirms Līgo tirgus atklāšanas pēkšņi uzzinām, ka Nometņu ielas posmā no Raiņa līdz Skolas ielai tiek slēgta satiksme vienā virzienā. Tieši gar mūsu tirgu. Kāpēc? Skaidrojums – gribējām, lai jūsu apmeklētājiem vairāk vietu automašīnu novietnei. Bet, vai mums kāds pajautāja, kā domājam mēs? Gar jauno tirgu satiksme saglabājas iepriekšējā organizācijā. Par kuru tirgu tad ir patiesā rūpe?

Rezultātā cilvēku apjukums, mūsu tirgotājiem un pircējiem apgrūtināta piekļūšana, piegādes transportam jāriņķo papildus 2 kilometri. Tajā pat laikā tieši blakus liela, pamesta nekopta teritorija, kur domājamās daļas pieder Jūrmalas domei, taču  jautājums par atsavināšanu netiek skatīts.

Te atrodas pamests siltummezgls, kafejnīca – grausts , arī manas nekustamā īpašuma – ēkas domājamās daļas, ko nevaru izmantot tirgus vajadzībām, ja dome nesadarbojas.

Vecā siltummezgla piederības jautājuma labvēlīgs risinājums “Kauguru tirgum” varētu tuvā nākotnē dāvāt jūrmalniekiem trasformējamu āra kinoteātri.

Priecīga ziņa mūs sasniedza šī gada aprīlī. Jautājums par domes domājamo daļu atsavināšanu beidzot ir izkustējies! Ceram, ka pēc vēlēšanām viss turpināsies un drīzumā varēsim projektu realizēt.

Citi investīciju mērķi

Mums ir svarīgas divas lietas – cilvēki, kuri tirgo un kuri pērk. Tāpēc precei jābūt tādai, ko  citur nevar nopirkt, tā ir lētāka kā citur un vienmēr svaiga.

Mēs labi saprotam situāciju. Lielām investīcijām liels risks. Lielu risku gribas mazināt, ātri atpelnot ieguldīto. Tomēr mūsu plāns balstās uz to, lai viss attīstās, uzlabojas, bet nesadārdzinās. Kopējais tirgus cenu līmenis nedrīkst augt.

Tāpēc mūsu knifs šajā jautājumā ir sekojošs.

Cena precei iet līdzi saulei

No rīta – pirms saules lēkta tā ir viszemākā. Kāpj saule, kāpj cena. Kad diena iet uz otru pusi, prece mainās. Tās cena samazinās, vai produkts transformējas vakara un nakts dzīves ēdināšanai. Augļus spiežam sulā, griežam kokteiļos, gaļu cepam, šmorējam, grilējam. Produktiem tirgū jābūt pirmās dienas svaiguma. Tāpēc vakarā tie ātri un lēti jāpārdod. Lieliem uzkrājumiem te nav vietas.

Tirgum ir jābūt tai vietai, kur ikviens atrod savām finansiālajām iespējām visu nepieciešamo. Lai mazturīgs pircējs ar dažiem eiro maciņā ir tikpat apmierināts ar pieticīgu pirkumu, cik cilvēks ar biezu maku, apmierinājis garšu iegribas un fantāzijas.

 

Atbildēt