Ķemeru grimstošais titāniks vai topoša wellness klīnika?

Jūrmalas Ziņas

, Bizness

Pēdējo divu gadu laikā dzirdētie paziņojumi par investīcijām, apsaimniekošanu, būvdarbiem utt. palikuši izteikumu līmenī. Lielākās aktivitātes bijušas saistītas ar Ķemeru sanatorijas iepriekšējo turētāju (SIA Ominasis Latvija un SIA Santlat) maksātnespējas procedūrām, izsolēm un jauna investora atrašanu. Taisnība, ka papīru sakārtošana arī ir svarīga — ikviens, kas mēģinājis kaut vai garāžu Jūrmalā uzcelt, labi zinās, ka ar papīru savešanu kārtībā ir jāsāk jebkurā gadījumā! Tomēr nupat jau trīs gadu gaitā nekas vairāk nav paveikts. Atkal nekas taustāms, un tā jau kuro gadu.

Strādnieki pie īsta darba neķeras

Ejot atvasarīgā pastaigā caur Ķemeriem, jau pa gabalu var redzēt, ka ap «balto kuģi» atjaunots celtniecības objektiem raksturīgais žogs, turpat arī pieci vai seši strādnieki, kas reģistrējušies pie sarga. Tomēr, ja pastāvam un pavērojam viņus kādu stundu vai ilgāk, izskatās — viņi ar celtniecību vai remontdarbiem nemaz… nenodarbojas! Šodien viens lēnām un slinki mazgā logus. Un vairāki tupus pīpē pie galvenajām durvīm vai dodas stundu garās pusdienu pauzēs, nekā dara to pašu.

Ejam tuvāk, padodam labdienu un jautājam apsargam, kurš trenē melno sargsuni Kāravu, kā sokas ar darbiem? Neko īsti pateikt viņš nevar vai nedrīkst, aizbildinoties, ka „neesmu jau izziņu dienests”. Tā kā sanatorijā sen neviens jūrmalnieks nav ticis iekšā aplūkot reālo situāciju (vien daži domes un valsts ierēdņi, īpašnieki un viņu juristi), jautājam, kādā stāvoklī ir telpas. «Tur viss ir ļoti skaisti,» saka apsargs — bet acīmredzot tā ir vienīgā frāze, kuru viņam atļauts sacīt.

Augusta vidū grupai žurnālistu pēc ilgāka pārtraukuma beidzot bija iespēja iekļūt žoga iekšpusē, kur viņus cienāja pie klātiem galdiem. Diemžēl no viņu vizītes nav redzēta neviena Ķemeru sanatorijas iekštelpu fotogrāfija, kas liek secināt, ka arī tajā reizē viesus «baltajā kuģī» nemaz neielaida, aprobežojoties ar viņu informēšanu (vai smadzeņu skalošanu) pie ēkas ārpusē — starp viesnīcu un žogu.

Pareizai izpratnei neseko pareizi darbi

To, ka vismaz izpratne Ķemeru kūrortoloģijas jautājumos šogad ir pavirzījusies uz pareizo pusi, apliecina arhīva ziņas no šī gada februāra. Aizvadītajā ziemā tagadējais sanatorijas īpašnieks SIA Park Hotel Ķemeri izziņoja plānus atjaunot sanatorijas kompleksu, sākt tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz 2019. gada oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darba vietas. Tika spriests, ka pirmos viesus varētu uzņemt jau līdz 2017. gada beigām.

Šādu iepriecinošu prognožu gaismā Jūrmalas pilsēta 24. februārī parakstīja nodomu protokolu ar Park Hotel Ķemeri, kas dokumentē abu pušu nodomus Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanā un infrastruktūras attīstībā. Toreiz tika solītas kopējās investīcijas 35 miljonu eiro apmērā: 20 miljonus eiro plānots ieguldīt Ķemeru sanatorijas ēkas atjaunošanā, vēl 12 līdz 15 miljonus eiro — kūrortpoliklīnikas rekonstrukcijā.

Tieši investīciju nepieciešamības atzīšana kūrortpoliklīnikā apliecina, ka šoreiz iesaistītajām pusēm vismaz ir skaidrība, kas nepieciešams Ķemeriem. Proti, lielā, baltā, skaistā viesnīca — Pirmās Republikas laika Dr. Lībieša vadītais tautas sasniegums — ir tikai viesnīcas ēka: glīta, labiekārtota vide atpūtniekiem. Īstais veselības uzlabošanas un ārstnieciskais darbs notiek kūrortpoliklīnikā: tur pacientus pieņem ārsti un masieri, tur atrodas dūņu un minerālūdeņu vannas. Mūsdienās kūrortpoliklīnikas vietā ir gruveklis, kas atrodas Tukuma ielas malā, ejot no Ķemeru stacijas uz jūras pusi, pirms «baltā kuģa». Tā pati ēka, kuru 2012./2013. gada ziemā izpostīja divas ļaunprātīgas dedzināšanas. Bet jau pirms tam bomži bija no turienes izplēsuši un nodevuši lūžņos visu, ko vien spēja izraut no sienām un grīdām.

Kūrorts nevar funkcionēt bez savas medicīniskās funkcijas — patiesībā pats vārds «kūrorts» ir cēlies no jēdziena «[ārstniecības] kūre». Apzinoties investīciju nepieciešamību kūrortpoliklīnikas graustā (kas ir nesalīdzināmi drausmīgākā situācijā nekā baltā viesnīcas ēka), pēc 15 gadus ilgas ņemšanās beidzot ir nākusi vismaz sajēga, ka bez ārstniecības iespējām kūrortpoliklīnikā arī īstas motivācijas atrasties viesnīcā iemītniekiem nebūs. Kāpēc maksāt par viesnīcas numuriem pēc sēra smirdošas purvaines malā un pastaigāties nekoptā parkā, kur odi un knišļi ēd nost, ja nevar ārstēties? Tikai tāpēc, ka ēka baltā krāsā? Ja gribas vienkārši atpūsties pie jūras, gandrīz ikviena viesnīca Jūrmalā šim nolūkam derēs labāk!

Prasīs miljonus no mūsu maciņiem

Tajā pašā nodomu protokolā ir ne tikai investoru apņemšanās. Tajā Gatis Truksnis ierakstījis arī pašvaldības nodomus, un tie savā vērienā šķietas teju vai Šlesera megamānijas cienīgi. No pilsētas puses protokolā iekļauts nodoms līdz 2021. gadam Ķemeru attīstībā ieguldīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus 11,23 miljonu eiro apmērā. Tajā skaitā izmantot tos:

  • Ķemeru kultūrvēsturiskā parka atjaunošanā vairāk nekā 42 hektāru platībā;
  • pievedceļu un ielas posmu atjaunošanā (Tukuma, Katedrāles, Tūristu ielas);
  • interaktīva dabas tūrisma objekta izbūvē;
  • teritorijas labiekārtošanā un autostāvvietu izbūvē Emīla Dārziņa ielā.

Šeit gan ir daži jautājumi. Pirmkārt, nav zināms, vai Eiropas fondos tāda nauda maz ir paredzēta kūrortnozares attīstībai. Otrkārt, pagaidām nav zināms, vai Latvijas valdība ļaus Jūrmalas pilsētu apgrūtināt ar vēl jaunu saistību nastu. Treškārt, Eiropas projektu īstenošanai, kā ikvienam zināms, nauda vispirms jāaizņemas uz procentiem — lai novērstu naudas izvazāšanas iespēju, visi darbi sākumā jāveic par savu vai aizņemtu naudu, un Eiropas finansējums tiek ieskaitīts tikai tad, kad darbi ir pabeigti un par tiem var atskaitīties. Jautājums ir — vai Jūrmalai vispār kāds gribēs aizdot, ņemot vērā mūsu pilsētas skandalozo slavu (gandrīz visi pilsētas mēri politisko karjeru beiguši cietumā; iedzīvotāji vienmēr karo par vides normatīvu ievērošanu; rekonstrējamā pilsētas daļa atrodas Ķemeru Nacionālā Parka iekšienē; jau tagad ir parādu slogs utt.). Ceturtkārt, pat ja nauda no Eiropas tiks saņemta, vienalga daļai jābūt pašu sagādātam līdzfinansējumam.

Augusta beigās jau paspēja noslēgties konkurss par būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai — uzvarēja SIA MARK arhitekti, liecina Jūrmalas domes informācija. Neraugoties uz būvniecības nozares vaimanām par darbu trūkumu, tika saņemti vien divi piedāvājumi. Līgums ar iepirkuma konkursa uzvarētāju tiks slēgts par 134 669 eiro, kam jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis.

Atbildīgais — nodokļu nemaksāšanas rekordists?!

No vienas puses nodomu protokolu parakstīja Gatis Truksnis — tas būtu skaidrs, pat ja pie šī uzvārda ieraudzīšanas lasītājiem sarauksies uzacis. Toties parakstītājs no pretējās puses izraisa īpašu interesi: tas ir SIA Park Hotel Ķemeri valdes loceklis Andrejs Danengiršs.

Firma Park Hotel Ķemeri reģistrēta 2014. gada 16. septembrī. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Krievijas pilsonis Aleksandrs Gusakovs, kurš Latvijā tiek pozicionēts kā Krievijā un Vācijā izvietotās 11 viesnīcu ķēdes Heliopark Group dibinātājs un īpašnieks. Pāris mēnešus vēlāk par otru uzņēmuma valdes locekli iecelts Andrejs Danengiršs.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, uz 2015. gada 1. janvāri Danengiršs bija 12. lielākais nodokļu parādnieks valstī, tajā skaitā — piektais lielākais parādnieks starp visām privātpersonām. Danengirša nodokļu parāds tobrīd bija 3,47 miljoni eiro. Šogad Danengiršs sacījis Latvijas Radio, ka «Ķemeros varēs uzņemt pirmos viesus 2017. gada nogalē. Bet dziednīcu plāno atvērt 2018. gada beigās.» Neko viņš nav teicis par to, kad gatavojas nomaksāt savus nodokļu parādus.

Aleksandra Gusakova rīcībā īpašums oficiāli nonāca 2015. gada 6. februārī, kad tiesa apstiprināja cesijas darījumu starp sanatorijas pircēju SIA Arhiidea un SIA Park Hotel Ķemeri. Arhitektu firma bija tā, kas ierosināja iepriekšējo maksātnespējas procesu, jo tai nebija samaksāts par darbu. Arhiidea arī tagad palikšot atbildīga par objekta pārprojektēšana atbilstoši jaunā īpašnieka vajadzībām.

Plāni jau mainījušies

Ja februārī tika runāts par 11,23 miljoniem eiro, tad līdz 11. augustam summa bija pieaugusi jau līdz 14,5 miljoniem. Tā izriet no Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītāja Edgara Stobova teiktā. Pie kam no pilsētnieku maciņiem tas prasīs līdzfinansējumu «trīs līdz četru miljonu eiro» apmērā. (Nu tā, aptuveni. Trīs vai četri — liela atšķirība! It sevišķi, ja runā par miljoniem…)

Park Hotel Ķemeri rekonstrukcijas galvenais arhitekts Mārtiņš Hermansons vēlreiz apstiprināja, ka viesnīcu paredzēts atklāt 2018. gada vidū. Patlaban gan vēl projektēšanas darbi pat neesot pabeigti. Cik lielas investīcijas paredzētas pašā viesnīcā un klīnikā, viņš nezināja teikt. Patlaban ēkā esot pieslēgta elektrība un ierīkota drenāžas sistēma. Ēka tiekot tīrīta.

Uzstājās arī kāda Alla Sokolova, kura stādījās priekšā kā «wellness eksperte». No viņas teiktā var saprast, ka plāni par dziedniecības kūrortu jau kārtējo reizi tiek atmesti, un tagadējā attīstības koncepcija paredzot «bijušās Ķemeru sanatorijas pārveidi par starptautisku wellness centru, kuru apmeklēs viesi no pasaules lielākajām metropolēm, piemēram, Ņujorkas, Berlīnes, Londonas ». Ja šobrīd lasītājam jau šķiet, ka tas izklausās pēc «Jaunajiem Vasjukiem» vai tuneļu būvēšanas paralēli Daugavai, tad jāpiebilst, ka šos investīciju miljonus un Ņujorkas tūristus sološās firmas statūtkapitāls ir veseli 3000 eiro. Toties tiek solīts pieczvaigžņu statuss — kur nu bez tā!

Jūrmalniekiem jābūt uzmanīgiem

Runāšana par primitīvu «wellness centru» norāda uz to, ka notiek kāpšanās atpakaļ no īstā Ķemeru sanatorijas eksistences mērķa — nopietnām ārstniecības procedūrām ar dūņām, minerālūdeņiem un sēravotiem. Lieta tāda, ka «wellness procedūras» patiesībā ir kaut kas līdzīgs visiem labi zināmajām spa izklaidēm. Bet spa procedūras, kā to ne reizi vien argumentējis mūsu kūrortoloģijas patriarhs Dr. Mihails Malkiels, slimības neārstē — tikai dod īslaicīgu labsajūtu, un viss. Ja to uztver un izbauda kā atpūtas elementu, tad viss ir kārtībā. Bet tikai pamatīgas, ilgstošas, pieredzējušu mediķu izstrādātas ārstnieciskās kūres spēj tikt galā ar ielaistām slimībām.

Ir vērts padomāt, vai Jūrmalai ir vajadzīgs vēl viens, kārtējais spa centrs, jo tādi mūsu pilsētā jau ir plašā izvēlē. Vai tikai neiznāks tā, ka par nodokļu maksātāju naudu tiks stiprināts jauns konkurents jau esošajiem spa un skaistumkopšanas biznesiem — tiem pašiem, kuru samaksātie nodokļi aizies Ķemeru vides labiekārtošanai un infrastruktūras rekonstrukcijai. (Turpināsim sekot notikumu attīstībai.)

Atbildēt