Kurš liek šķēršļus Laulību pilij Majoros?

Pretēji tam, ko domes valdošā koalīcija 2013. gada nogalē, pieņemot investīciju plānu, solīja visiem jūrmalniekiem – vēlētājiem un tam, ko deputāti fleitē par vērienīgām investīcijām laika periodā no 2017. līdz 2020. gadam, kur 11 miljoni eiro (jeb 8 miljoni latu) varētu tikt novirzīti Majoru muižas kompleksa attīstībai, tā stāv kā skumjš un pamests grausts, ko sagrauž laika zobs un līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām atlikuši vien septiņi mēneši.

Izčibējuši dzelzī kaltie vārti

Mūsu redakcijas Karsto numuru sazvanīja sabiedriskā aktīviste Anita Rogovska (iedzīvotāju biedrība “Majoru muiža” ar priekšlikumu pilsētas attīstības Ideju bankai, kura uzskata, ka Starptautiska mēroga laulību pils izvietošana Majoru muižas ēkā līdzīgi kā Vīnē (Austrija), kur vienu piebūvi izmantotu Dzimtsarakstu nodaļas arhīvam, bet dārznieka namiņu rožu audzēšanai un tās pārdotu kāziniekiem un tūristiem, varētu atdot muižai bijušo spozmi.

Mēs kā redakcija sniegsim gan morālu, gan informatīvu atbalstu tai politiskajai partijai, kura virzīs tālāk šo Laulību pils ideju un meklēsim pretargumentus tiem, kuri, apmāti ar tukšām vīzijām, liks tam šķēršļus domes Attīstības un vides jautājumu (Ligita Maziņa – komitejas priekšsēdētāja, Rita Sproģe, Anita Adijāne, Dace Riņķe un Irēna Kausiniece), kā arī Tūrisma un kūrorta jautājumu (Karina Siņkeviča – komitejas priekšsēdētāja, Ligita Maziņa, Rita Sproģe, Iveta Blaua, Dace Riņķe) komitejās.

Majoru muižas kungu māja celta ap 1910. gadu kā vasaras rezidence un medību pils pēc arhitekta V. Bokslafa projekta, bet kopš 1924. gada tajā atradies bērnu nams, vēlāk bāreņu aprūpes centrs. Bijušie Majoru bērnunama darbinieki savas pils likteni uztver vēl sāpīgāk, tāpēc, lai pasargātu to no bojāejas, izveidojuši biedrību “Majoru muiža”. Daudzu gadu laikā gan laikapstākļu, gan dažādu nenovīdīgu ļaužu dēļ ļoti tika sabojātas kādreizējā bērnunama bērniem domātās vasaras nojumītes. Anitai Rogovskai un arī citiem bijušajiem bērnunama darbiniekiem sirds sāp par pamestību, kas te šobrīd valda. Viņa ar draudzenēm te piestaigājot regulāri, lai pārliecinātos, vai nav notikuši kādi lielāki postījumi. Teritorija tiekot vien uzkopta talku dienās. Taču neatliekamākie darbi esot apkures nodrošināšana un jumta nomaiņa. Savulaik jau tikuši atvesti materiāli remontam, bet tad 2007. gadā pieņemts lēmums Bērnu sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāli, kā tolaik sauca šo iestādi, reorganizēt, tas ir, slēgt, un visi materiāli aizvesti uz Rīgu. Tā nu ēka joprojām gaidot jaunu jumtu.

Rogovska sarunā ar galveno redaktoru atzina, ka mērs Romualds Ražuks daudz izdarīja, lai ar Rīgas pašvaldību iemainītu īpašumus un atgūtu Majoru muižai piegulošo gruntsgabalu, taču viņai ļoti žēl un sāp sirds par viņa laikā vandāļu izceltajiem un pazudušajiem dzelzī kaltajiem vārtiem, kurus policija gan atrada, bet tie pēc tam noklīda…policijas noliktavā.

Kad R. Ražuku ņēma nost no mēra amata, Jūrmalas Aizsardzības biedrības organizēja iedzīvotāju atbalsta piketu, jo, tieši pateicoties viņam, pārņemta pašvaldības īpašumā Majoru muiža.

Kompleksa izmantošanai vairāki projekti

Lai atgādinām, ka iepriekš konkursā par Majoru muižas kompleksa Konkordijas ielā 66 tālākās izmantošanas risinājumu Jūrmalas dome 2011. gadā piešķīrusi divas pirmās vietas, tad parādījās vāras cerības, ka muižas atjaunošanas darbi varētu tikt iekustināti.

Ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu un darba grupas dalībnieku vērtējumu, pirmā vieta piešķirta gan Andra Mieriņa priekšlikumam “Majoru muiža – “dzīvais muzejs””, gan Andras Briekmanes idejai “A.Kronenberga pasaku parks un radošās kultūras centrs”.

Mieriņš uzskata, ka muižas un tās kompleksa pirmais uzdevums būtu pilsētas atpazīstamības un saviesīgas dzīves veicināšana, nodrošinot vēsturiska “salonu” formāta viesību atjaunošanu dažādās variācijās, piemēram, regulāri aicinot iejusties “namatēvu” un “namamāšu” lomā ievērojamus vietējos iedzīvotājus un kultūras darbiniekus. Tāpat muižu varētu izmantot kā reprezentācijas pasākumu organizēšanas vietu, ierīkot tajā viesu naktsmītnes, muižas kompleksā būtu iespējams organizēt meistarklases un radošās darbnīcas māksliniekiem, restauratoriem un amatniekiem. Tās interjeru regulāri varētu papildināt dažādas izstādes, uz muižu varētu pārvietot atsevišķas vēsturiskas Jūrmalas un ar pilsētu saistītas muzeju un privātas kolekcijas.

Savukārt Briekmane piedāvā muižā izvietot tautā iemīļotu rakstnieka un mākslinieka Alberta Kronenberga radīto tēlu skulptūras, līdzīgi kā Tērvetes dabas parkā. Muižas teritorijā iespējams izveidot gan mākslīgus strautiņus, gan nelielas vējdzirnavas, gan raganas Babas māju uz vistas kājas un sivēnu, ko tā zog, gan daudzus citus atraktīvus un krāsainus objektus, kas nākuši no Kronenberga darbiem. Briekmane ierosina vismaz četras reizes gadā rīkot Sprunguļmuižas gadatirgu, lai piesaistītu vietējos apmeklētājus, kā arī izvietot, piemēram, vēsturisko Jūrmalas karikatūru un publikāciju ekspozīciju un lasītavu. Vēlāk izremontētajās telpās varētu izvietot arī suvenīru veikalu līdztekus atvērta tipa mākslinieku darbnīcām. Galvenā šīs vietas attīstīšanas ideja būtu iespēja apmeklētājam visur iesaistīties pašam, aptaustīt un izmēģināt, līdz ar to nojaucot tradicionālo izpratni par muzeju kā iesaldētu telpu. Muižā un tās dārzā varētu regulāri organizēt kamermūzikas koncertus pie galdiņiem ar vīna glāzi labākajās Jūrmalas kūrorta tradīcijās.

Abu labāko priekšlikumu autori saņems naudas balvas – 150 latu katram.

Konkursā otrā vieta piešķirta projektam “Starptautiskais sabiedriskais centrs”, kura autore Marika Raine saņems 75 latu balvu.

Raine ierosina Muižas centrālās ēkas dažās telpās izveidot Jūrmalas muižu ekspozīciju, atspoguļojot ēku arhitektūru, interjeru, tērpus un dzīvesveidu. Majoru muižas plānojums, laikmeta stils, augi, žogs un citi elementi kalpotu kā reāls Jūrmalas muižu piemērs.

Pēc apbalvošanas toreizējais Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis sacīja: “Tagad sāksies grūtākais un atbildīgākais posms – darba grupā iesaistīties aicināsim visu trīs labāko priekšlikumu autorus un sāksim izstrādāt konkrētu Majoru muižas kompleksa tālākās attīstības projektu. Tas nozīmē, ka arī pašiem ideju autoriem nāksies domāt par to, kā savas idejas realizēt dzīvē, kā piesaistīt sabiedrību un finanšu līdzekļus,” uzsvērdams, ka gala variantā būtu jāapvieno visas trīs labākās piedāvātās idejas.

Tika paredzēts ēkā izvietot ne tikai Laulību pili, bet arī Kultūrvides centru un muzeju. Savukārt citās kompleksa ēkās – Bērnu un jauniešu interešu centru, Pašvaldības policijas iecirkni, Jaunrades namu un daudz ko citu. A. Rogovska par šādu plānu ironizēja, sakot, ka visu salikt vienuviet nav iespējams, tāpēc viņai tas nešķietot īstenojams. Lai gan dome bija iecerējusi sākt darbus jau šogad, sākot no dažu ēku nojaukšanas līdz pat būvdarbiem, viss tā arī iestrēdzis, un cerības uz šīs vietas atdzimšanu apdzisušas, atzīst A. Rogovska.

Guntai Liepiņai muiža nerūp

Jūrmalas domes Kultūras komitejas vadītāja Gunta Liepiņa 2013. gada augustā NRA apliecināja, ka šāds Majoru muižas attīstības plāns tiešām izstrādāts bijušā domes deputāta Ilmāra Ančāna vadībā. Viņa to nosauc par diezgan nejēdzīgu, tāpēc līdzekļi, kas bija paredzēti tā īstenošanai, – 40 000 latu – «tika iesaldēti». «Faktiski pie tā visa jāķeras no jauna, lai šo vietu varētu pienācīgi saglabāt,» teic G. Liepiņa, gan atzīstot, ka tuvākajā laikā nav plānots izskatīt šo jautājumu.

Daļa Majoru rajona iedzīvotāji aizvien biežāk publiski pauduši neizpratni un pat sašutumu par to, ka Majoru muižas kompleksā neesot vērojamas nekādas izmaiņas. Jūrmalas aizsardzības biedrības aktīvists Rihards Pētersons sanāksmē, kas bija veltīta pilsētas teritorijas plānojumam, teica, ka domes organizētais konkurss par muižas kompleksa turpmāko nākotni esot bijis farss.

ARVĪDS DEĢIS, autora foto

(Turpmāk vēl).

Atbildēt