Lai neatkārtotu Zolitūdes traģēdiju Kauguros…

Ivo Leitāns, LTV “De facto”, Arvīds Deģis

Tikai pirms trim mēnešiem atklātā Jūrmalas jaunā sporta halle Kauguros jau vairākas nedēļas pilnībā slēgta apmeklētājiem, kamēr domes pārstāvji un “Jūrmalas sporta servisa centra” direktore Svetlana Dergača tikai izlokās un melo, acīs skatīdamies. Nenotiek arī sporta nodarbības blakus esošo skolu skolēniem, kuri nu devušies Ziemassvētku brīvdienās.

Kas izraisīja krīzi Jūrmalas sporta mehānismā?

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto” noskaidroja iemeslu, kāpēc pēkšņi radās bažas par drošību un kvalitāti 5,3 miljonus vērtajā pašvaldības būvē, kuru ik nedēļu apmeklē simtiem bērnu. Pie vainas bija uz sporta zāles grīdas atrasta neliela bultskrūve, kas it kā nokritusi no griestiem, kā arī krāsas lobīšanās uz grīdām, vairāku basketbola grozu nestrādāšana un daudzas citas tehniskas kļūmes.

Savukārt Jūrmalas pašvaldības pirmā reakcija bija noslēpumainība, kam sekoja pretrunīgu rīkojumu izdošana, galu galā tomēr uzaicinot ekspertus. Taču kārtējo reizi tiek meklēti upurjēri, uz ko novelt vainu, nevis risināta problēma pēc būtības.

Atklāja pirms dažiem mēnešiem

Atklāta lielākā un modernākā sporta zāle Jūrmalā – tā par Kauguru halli, Raiņa ielā 55 augusta beigās – septembra sākumā vēstīja pašvaldības preses relīzes un reģionālo televīziju ziņu sižeti. No Jūrmalas pašvaldības budžeta par būvniecības procesu kopumā samaksāti 5,3 miljoni eiro. Halli uzbūvēja SIA “Velve,” kas ar lētāko piedāvājumu iepirkuma konkursā uzvarēja sīvā konkurencē – bija pieteikušies 15 pretendenti. Tehnisko projektu izstrādāja SIA „Belss”, būvuzraudzību nodrošināja SIA „Forma 2”.

Zāle izbūvēta divos stāvos, un telpu kopējā platība pārsniedz 3000 kvadrātmetru. Tā piemērota basketbola, handbola un volejbola spēlēm. Ikdienā sporta zālē notika sporta stundas blakus esošās Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 330 skolēniem un sākumskolas «Atvase» 360 audzēkņiem, zāle arī paredzēta Jūrmalas Sporta skolas audzēkņu un Jūrmalas sporta klubu treniņu vajadzībām. Rīkojot starptautiskas sacensības basketbolā un handbolā, ir iespēja izvērst teleskopiskās tribīnes, kurās paredzēts izvietot ap 750 cilvēku. Tribīnes veido pakāpienu rindas, kas apvienojas ar otrā stāva telpā izvietotajām stacionārajām tribīnēm, kurās ir izvietots vēl papildu 60 sēdvietu.

«Viens no sarežģītākajiem projekta posmiem bija izveidot mūsdienīgu un funkcionālu sporta halles savienojumu ar jau esošajām skolas ēkām. Sporta hallē tika uzstādīts apgaismojums ar variējamu intensitāti, izveidotas izbīdāmās tribīnes, kas ļauj zāli pielāgot dažādiem sporta veidiem,» saka SIA «Velve» būvfirmas valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns. Ģērbtuvju zona ir nodalīta kā otrā stāva telpas, vienlaikus nodrošinot ērtu piekļūšanu sporta zālei. Šajā zonā ir paredzēts uzturēties līdz 120 cilvēkiem vienlaikus. Ģērbtuves izvietotas otrajā stāvā tā, lai ģimnāzijas un sākumskolas «Atvase» audzēkņi varētu ērti nokļūt uz sporta nodarbībām. Skolas sporta nodarbību laikā sporta zāli var atdalīt ar nolaižamu aizkaru visā zāles platumā. Katrā zāles daļā ir atsevišķa ieeja, līdz ar to iespējams rīkot sacensības arī atsevišķi uz katra laukuma. Savukārt vestibila daļa paredzēta galvenokārt apmeklētājiem, kas apmeklē Latvijas Basketbola līgas vai cita mēroga sacensības un sporta spēles. Šajā daļā tāpat kā visā ēkā īpaša uzmanība pievērsta vides pieejamības prasību nodrošināšanai. Ieejas zonā ir izbūvēts lifts, labierīcības apmeklētājiem, tostarp arī tualetes un dušas telpas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Taču tagad daudzas plānotās sacensības bija jāatceļ un sporta klubi cieta prāvus zaudējumus, kas vēl tiek aprēķināti. Ar ēkas prasmīgu apsaimniekošanu būtu jānodarbojas pērn speciāli izveidotajai pašvaldības iestādei “Jūrmalas Sporta servisa centrs,” kuras direktorei Dergačai vajadzētu no amata algas atvilkt sporta klubu zaudējumu tiesu, lai viņa kaut 50 turpmākos gadus strādā par baltu velti…

Kas nokrita no griestiem?

Pirmdienas pēcpusdienā pēkšņi nāca apsaimniekotāja rīkojums visiem zāli pamest, un arī otrdien blakus esošo skolu skolēni jaunajā hallē netika, bet sportoja vecajās zālēs. Par iemesliem nekādas oficiālas informācijas vecākiem nebija līdz pat trešdienai, kad to pārstāvji ieradās pie Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktores, kur nejauši satika, kā izrādās, speciāli izveidotas komisijas pārstāvjus.

“Kā no informācijas sapratu, ka tā ir bijusi skrūve, kas ir nokritusi no griestiem, bet, pēc būvuzrauga teiktā, viņš apgalvoja par 100 procentiem, ka tā nav no nesošajām konstrukcijām, jo tādas netika izmantotas. Bet, no kurienes īsti tā ir nokritusi, no kurienes radies šis priekšmets, viņam arī atbildes nebija,” stāsta Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolas padomes priekšsēdētājs Normunds Kazakevičs.

Noprotams, ka, skatoties griestos un meklējot, no kurienes kritusi skrūve, visi pamanīja arī vienā vietā spēcīgi deformētu metāla sliedi, pie kuras ir piestiprinātas lampas. Komisija secināja, ka pie vainas esot spēcīgs bumbas trieciens. Turklāt tas laikam arī nogāzis uz sliedes atstāto lieko skrūvi.

Melo, ka viss kārtībā

Strauji tika pieņemts lēmums, ka sporta zāle ir droša, tāpēc tajā var laist bērnus. Tas notika ap brīdi, kad  “De facto” trešdien ieradās Kauguros. Sporta servisa centra tehniskais direktors Jānis Mucenieks, kurš bija arī komisijas dalībnieks, vispirms noliedza jebkādas problēmas: “Mums viss ir kārtībā. (…) Jā, mēs no rītdienas taisām vaļā. Nu, nevis no rītdienas, mums šodien jau ir vaļā, bet faktiski rītā būs visi bērni, viss.”

Tāpat ātri tika noorganizēts tas, lai tiktu noņemta zīme “Tehnisku iemeslu dēļ slēgts”. Pēc brīža  ierodas Jūrmalas sporta būvju galvenā apsaimniekotāja un pilsētas domes pārstāvis, kas arī piedalījās komisijā. Abi apgalvo, ka zāle ir bērniem droša. Jūrmalas pilsētas domes Būvniecības projektu vadības nodaļas vadītāja vietnieks Ivars Baltrums stāsta, ka “šobrīd mēs pārbaudījām, vai nav atstāti arī šie ķermeņi; bet mēs pārbaudīsim vēlreiz, kā tas ir minēts šīs dienas sastādītajā aktā, un pārliecināsimies, lai tiešām nekas nekrīt uz galvas.”

Bet Jūrmalas Sporta servisa centra direktore Svetlana Dergača paziņoja: “Mēs secinājām, ka nekas traks nav, ka nav bīstami dzīvībai un drošībai. Un akts ir sastādīts, visi to parakstīja, akts ir nosūtīts Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram, un izpilddirektors pašlaik sagatavo rīkojumu un paraksta, un šodien no pulksten vieniem halle atjauno savu darbību.”

Pašvaldības pārstāvji bija izdomājuši, ka nomainīt saliekto sliedi un pārbaudīt, vai griestu konstrukcijās nav palikuši vēl kādi lieki elementi, būvnieki varēs skolēnu brīvlaika laikā pēc dažām nedēļām.

Ģimnāzijas vecāku pārstāvis Kazakevičs par šādu risinājumu bija nepatīkami pārsteigts: “Man liekas, ir absurdi nepārliecināties, pat par 110 procentiem vajadzētu būt pārliecinātiem par to, kāda ir situācija, vai kaut kas nedraud bērnu drošībai.”

Nolemj pieaicināt būvuzraugus

Taču Jūrmalas domes izpilddirektors rīkojumu atsākt Kauguru halles darbu patiešām izdeva, un “De facto” zināms, ka trešdienas vakarā zālē notika arī nodarbības bērniem. Tomēr vēlāk Jūrmalas pilsētas dome nolēma, ka vajadzētu uzaicināt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālistus, lai viņi pārliecinātos, vai sporta halle patiešām ir droša.

Izpilddirektora pienākumu izpildītāju Arturu Grantu “De facto” satiek ceturtdienas rītā Rīgā – brīdi pēc tam, kad viņš ir paviesojies BVKB. Viņš ir krietni piesardzīgāks nekā iepriekšējā dienā sastaptie pašvaldības pārstāvji: “Es domāju, ka tur nav jāmeklē skrūvītes, kas tur ir palikušas pēc būvniekiem. Tur ir noteikti jāveic nopietnāks konstrukciju un slodžu mērījums. Un tas ir daudz nopietnāks darba uzdevums, ne tikai apsekot šo gaismas sliežu deformācijas.”

Kauguru halles būvatļauja tika izsniegta pārmaiņu periodā, tāpēc BVKB šī publiskā ēka nebija jāpieņem ekspluatācijā, līdz ar to sporta zālē biroja pārstāvji līdz šim nav bijuši.

Piektdien pie pārbaudes biroja eksperti ķērās nopietni. No kurienes nāca liktenīgā skrūvīte, nesaprata arī viņi, tomēr BVKB atklāja dažus citus iespējamus normatīvu pārkāpumus. “Bija paredzēts, ka šīs skrūves ir jāpievelk ar cilvēka spēku. Nu, mūsu atslēgas un mūsu spēka nepietika, lai tās pagrieztu. Tātad pievilkts stiprāk, nekā paredz normatīvi,” piemēru min BVKB Ekspertīzes nodaļas vadītājs Vadims Goremikins. Tas gan nenozīmē, ka kopne būtu nedroša, taču nu BKVB ir jāiepazīstas arī ar projektu.

Robi informēšanas kārtībā

Šoreiz pašas Jūrmalas domes ziņā bija tas, kad un vai vispār informēt par hallē notikušo BVKB. Pretrunīgie pašvaldības lēmumi gan liecina, ka te varētu būt likuma robs. To atzīst arī BKVB Kontroles departamenta direktors Māris Demme: “Ja mēs runājam par to, kā varētu šo procesu uzlabot, tad es varētu teikt, ka būtu nepieciešami šādi Ministru kabineta noteikumi, kas runātu par publisku ēku ekspluatāciju. Šobrīd diemžēl tādu atsevišķu noteikumu nav, arī nav atrunātas lietas par to, kā jūs sakāt, vai ziņot un kurā brīdī ziņot.”

Jāpiebilst, ka būvuzrauga “Forma 2” pārstāvis tā arī neatrada laiku, lai sniegtu “De facto” interviju, bet būvkompānija “Velve” apgalvo: ja ir bijuši konstatēti pārkāpumi būvniecības procesa gaitā, tad tie tika nekavējoties novērsti.

Vai vainīgie izspruks no soda?

Pēc 21. decembra kārtējā TV sižeta noprotams, ka būvfirma “Velve” pieļāvusi nopietnas atkāpes no projekta: veidojot pārsegumus un jumta konstrukcijas nav izmantots pareizais tērauds, īstās skrūves utt. Tātad iespējams, ka halli nāksies rekonstruēt par bērnu un jauniešu veselībai drošu ēku, neatkārtojot Zolitūdes “Maxima” traģēdiju. Vai nu beidzot Jūrmalas domes valdošajai koalīcijai nevajadzētu sodīt īstos vainīgos – Svetlanu Dergaču un Izpilddirektora p.i. Arturu Grantu? Vai jānotiek daudzu bērnu asiņainai slepkavībai Jūrmalā, lai amatpersonas sauktu pie atbildības un kāpēc mērs nevarētu rīkoties preventīvi? Jo kārtējo reizi uzkāpis uz korķa?!

Atbildēt