Laima Vaikule aicina uz randevū

Golfa klubā „Viesturi” notika festivālam „Laima Rendez Vous Jūrmala” veltīta konference. Laima VAIKULE tikās ar organizatoriem, partneriem un žurnālistiem, lai pastāstītu par šī gada vasaras pārsteigumiem.

Festivāls „Laima Rendez Vous Jūrmala” šogad notiks jau trešo reizi – no 20. līdz 23. jūlijam. Dzintaru koncertzālē muzicēs slavenie Laimas draugi no tuvām un tālām zemēm.

„Koncertu laikā atmosfēra zālē un aizkulisēs ir ļoti jauka, draudzīga. Mēs visi esam draugi, nevis konkurenti,” žurnālistiem sacīja Laima Vaikule. „Īpaši neviens nav jāpierunā, visi labprāt piekrīt piedalīties festivālā.”

1000 miljoni skatītāju

Jāteic, ka šoreiz preses konference bija visai neparasta. Laima Vaikule ne tikai stāstīja par festivāla plāniem, bet kopā ar grupu DAGAMBA izpildīja slaveno hitu „Par pēdējo lapu”. Jaunā aranžējumā, līdztekus Karla Orfa kantātei „Karmina Burana”. Tas bija lieliski!

Festivāla „Laima Rendez Vous Jūrmala” orgkomitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans atklāja ambiciozus plānus: „Šogad festivāls plānots vēl grandiozāks. To redzēs ne tikai 2000 skatītāju, bet arī auditorija visā pasaulē. Koncerti tiks translēti uz ASV, Vāciju, Izraēlu, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu un Krieviju, un, protams, arī Baltijas valstīs. Pirmo reizi notiks interneta translācija. Plānojam aptvert vairāk nekā 100 miljonus skatītāju.”

Visus sveica arī Jūrmalas mēre Rita Sproģe, uzsverot: tā ir īsta laime, ka mūsu pilsētā dzīvo tāda zvaigzne.

Mūzika un golfs

Laima Vaikule solīja, ka pārsteigumu festivālā netrūks. Būs neparasti dueti un tikpat pārsteidzoši trio (piemēram, Vahtangam Kikavidzem piedziedās Hibla Gerzmava un Valērijs Meladze).

Vēl viens pārsteigums ir tas, ka daļa festivāla pasākumu tiks rīkoti ārpus Dzintaru koncertzāles. 22. jūlijā notiks golfa turnīrs „Golf Laima Rendez Vous Cup”. To vadīs Deivids Bakita – profesionāls golfa treneris, kura audzēkņu vidū ir slaveni politiķi, Holivudas zvaigznes un pat… pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps!

„Golfs apvieno cilvēkus un attīsta viņus kā personības!” paziņoja ievērojamais treneris. „Es ar prieku stāstīšu par festivālu un turnīru savās mājās un citās valstīs.”

„Varbūt arī Trampam pastāstīs par Jūrmalu,” sarosījās žurnālisti.

Konferences noslēgumā golfa kluba „Viesturi” prezidents Gunārs PĪLĀDZIS aicināja Laimu Vaikuli izdarīt pirmo simbolisko sitienu pa golfa bumbiņu. Dziedātāja drosmīgi izgāja lietū (laiks nudien nebija golfam piemērots) un pat apmeta līkumu ar elektromobili pa laukumu.

No festivāla līdz festivālam

– Laima, ar ko jums bija piepildīts šis gads – no „Randevū” līdz „Randevū”?

– Meklējām naudu, domājām, ko aicināt… Tas viss taču notiek ļoti ilgi! Pusgadu nodarbojamies tikai ar aicināšanu. Mākslinieks ne vienmēr zina savu grafiku. Pastāvīgi kaut kas mainās: kāds nevar, kāds saslimis… Tas ir dabiski – tāda ir dzīve.

– Kas jauns radošajā ziņā? Jūsu viesizrāžu grafisks ir kā tai dziesmā: „te ziemas vakars, te vasaras tveice. Bet te Venēcija pavasarī…”, un nebeidzami pārlidojumi pa visu pasauli.

– Viesizrāžu patiešām bija daudz. Tām ir jāsagatavojas, un tas prasa ļoti daudz laika. Šogad ar koncertiem esmu viesojusies visdažādākajās pilsētās un valstīs un esmu izdarījusi sev vairākus atklājumus muzikālajā ziņā.

– Piemēram?

– Piemēram, esmu sadarbībai atklājusi grupu DAGAMBA. No šī atklājuma var iznākt kas pilnīgi negaidīts. Jūs noteikti redzēsiet šo kolektīvu festivālā. Tāpat kā manus senos draugus: Hiblu Gerzmavu, Lolitu, Aleksandru Buinovu, Kristīni Opalais, Valēriju Meladzi, Vahtangu Kikabidzi, Jeļenu Vaengu, Leonīdu Agutinu…

– Jūsu festivāla nosaukums ir „Randevū”. Bet kurš ir jūsu dzīves svarīgākais randevū?

– Neapšaubāmi, tā ir satikšanās ar maestro Zahodņiku. Saprotiet, es nekad nebiju sapņojusi par skatuvi, nekad nebiju gribējusi dziedāt. Jo vienmēr biju zinājusi, ka būšu ārste!
Tikšanās ar Leonīdu Zahodņiku, kas bija mācījies Itālijā un nostādīja balsis Raimonda Paula REO dziedātājiem, mainīja manu dzīvi. Es sāku pie viņa mācīties dziedāt kopā ar Žoržu Siksnu. Starp citu, mēs ar Siksnu bijām viņa mīluļi. Zahodņiks man nemitīgi atkārtoja: „Laima, dziedi, un tu būsi labākā!” Tieši viņš man iedvesa domu, ka manas dzīves mērķis ir dziedāšana, skatuve un mūzika…

– Bet ko jums nozīmē mūzika?

– Tā ir visa mana dzīve. Radoši cilvēki sava darba dēļ ir gatavi upurēt labklājību, veselību, un pat dvēseli ir ar mieru atdot par to.

– Ko jūs darāt no mūzikas brīvajā laikā?

– Man nav brīvā laika. Jūs redzat, ar ko es tagad nodarbojos – ar festivāla rīkošanu! Ja iekrīt kāda stundiņa brīva laika, tad nodarbojos ar sportu, mēģinu, pastaigājos ar suņiem…

– Jā, jūsu suņi. Kā viņiem klājas?

– Man viņi ir divi – Emi un Bučs. Tas no vārda „buča”. Savukārt mazulīte Emi – viņas vārds ir par godu Eimijai Vainhausai.
Bučs ir dzimis muzikants. Katrā mēģinājumā viņš sēž zem bungām un ļoti uzmanīgi klausās. Buča mīlestību pret mūziku es ievēroju jau ļoti sen: kad viņš vēl bija pavisam mazs, viņš skrēja pie manis ikreiz, kad es iedziedājos. Un arī tagad neiet no manis prom stundām, kamēr es mēģinu.

– Pēc jūsu viesizrāžu grafika var mācīties ģeogrāfiju: Latvija, Krievija, Vācija, Amerika, Izraēla… Kurā valstī jūtaties vislabāk?

– Es ļoti mīlu Ameriku, jo esmu tur ilgu laiku strādājusi un tur man ir daudz draugu. Dievinu Krieviju, jo tur bieži esmu dažādās pilsētās un mani saista ilgi draudzības gadi ar Maskavas kolēģiem – māksliniekiem.
Man patīk Ukraina – jo no turienes brauc tik daudz satriecošu mākslinieku! Un cik lielisks ir viņu balets „Freedom”! Esam daudz kopā mēģinājuši, sarunājušies, esmu viņos bezmaz iemīlējusies. Bet vislabāk es, protams, jūtos mājās, Latvijā.

– Jūs uzskata par stila ikonu. Vai mēra izjūta un gaume apģērba izvēlē ir kas iedzimts vai to var izkopt?

– Nekad neesmu par to domājusi! Visu savu dzīvi esmu ģērbusies tā kā jūtos. Tēls rodas pats – atkarībā no situācijas, dziesmas vai noskaņojuma.

– Preses konferencē jūs bijāt diezgan negaidītā tēlā – militārajā stilā. Kāpēc?

– Droši vien tāpēc, ka pašlaik tāda situācija pasaulē. Trauksmaina. Nestabila… Atzīšos: es cenšos neskatīties ziņas, lai nebojātu omu.

– Ja jums ir slikts garastāvoklis, ko darāt, lai nomainīto to no mīnusa uz plusu?

– Slikts garastāvoklis ir jāizdzīvo. Man šim nolūkam ir sava recepte. Es skrienu. Pa pludmali, mežu, ceļu – vienalga, pa kurieni… Man tas ļoti palīdz.

– Ko jūs nepiedodat cilvēkiem?

– Nodevību.

– Jūs kāds ir nodevis?

– Ir gadījies. Bet es cenšos par to nedomāt.

– Kā jūs izturaties pret nodevējiem? Piedodat viņiem? Nesniedzat tiem vairs roku?

– Es visiem piedodu. Arī roku es sniegšu – kāda jēga nostāties pozā? Vienkārši šie cilvēki mani vairs neinteresē…

Jeļena Veselova

Atbildēt