Līksmus Meteņa svētkus, jūrmalnieki!

Meteņa dienā lecam augstu, lielāmies uz nebēdu, braucam ciemos, pieēdam un piedzeram pilnus vēderus, lai bagāts, ražens un jautrs jaunais zemnieka gads. Atbrīvojam sevi no dusmām un visa sliktā, kas uzkrājies ziemas tumšajos vakaros. Nāk pavasaris! Ejam pretim saules dāvātajām veltēm ar gaišu prātu un mīlošu sirdi. Līksmus Meteņa svētkus, jūrmalnieki!

No senām indoeiropiešu tautu tradīcijām, kad gadumija tikusi atzīmēta februāra vidū, līdz mūsu laikam izdzīvojušas Meteņdienas tradīcijas. Lietuviešu valodā joprojām gads tiek saukts metai, un , ja tā labi padomā, tad latviešiem kā krietnai zemnieku tautai, joprojām svarīgs ir laiks, kad zemes dzīlēs sakustas sīkākā sēkliņa un pagriež vaigu pret sauli. Tieši Meteņos sākas īstais zemnieka jaunais gads – ar visas dzīvās radības sakustēšanos pret pavasari,  zaļo asnu dzīšanu, jauniem dzīvības aizmetņiem dabas mātes klēpī.

Kristīgās tradīcijas allaž tuvu stāvējušas tautas kalendāram, tādēļ nav nejaušība, ka krievu, baltkrievu un ukraiņu tautām šis laiks ir svētki, ko sauc par masļeņicu – dienu, kad pirms Lielā gavēņa pēdējo reizi var krietni izēsties.

Kristīgās pasaules kalendārs tik cieši sapinies ar Saules gadu, ka bieži lasām – senie latvieši Meteņus svinējuši septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Tomēr nav grūti saprast, ka zemes atmoda nemainās katru gadu ar dažu nedēļu nobīdi. Tāpēc jāsaprot, ka februāra sākums vienmēr būs nemainīgs – zemes dzīļu atmodas laiks. Tomēr kristīgais kalendārs Meteņa dienu mums piedāvā savā ritmā – šogad 28. februārī.

Tautas tradīciju avoti saglabājuši daudz izdarību, kas godā turētas un piekoptas gadu desmitiem un simtiem ar vienu nolūku – palīdzēt dabai atmodas brīdī sadzirdēt cilvēka līdzdarbošanos, vēlmi būt klāt, palīdzēt, tā iegūstot labvēlību un maksimālo labumu savas dzīvības uzturēšanai.

Lielo vairumu tradīciju ir iespējams piekopt arī šodien – laikā, kad sen vairs neaizdomājamies par to, kā rodas maize, piens, gaļa. Tā rodas veikalā – atbildētu bērns, padomātu pilsētnieks.

Meteņu tradīcijas ir skaļas. Lai tas grauds, kas zemes dzīlēs kūņojas uz augšu sadzird mūs un pasteidzas.

Lai lini augtu gari – laižam ar ragavām no kalna iespējami garākā stiepienā.

Ciemos iešana. Ciemi vienmēr ir bijuši labklājības vēstneši – tādēļ viesošanās Meteņa dienā īpaši godā. Svētīgi tas ir gan tiem, kuri brauc ciemos, gan tiem, pie kuriem ciemi sabrauc. Nu protams, ka ciemkukulim jābūt līdzi.

Lai ciemošanās jautrāka – meteņos pēdējo reizi iet ķekatās – maskojas. Tradicionālās – dzērve, nāve, čigāns, nabags, lācis – visi ir auglības un labklājības nesēji ikvienā sētā, kur tie iegriežas. Tā arī tikai aizbaidīts viss ļaunais un sliktais, kas ziemas klusajos vakaros varētu būt iezadzies ļaužu sadzīvē, aizbaidītas bailes no nezināmā, neprognozējamā.

Meteņa dienā vīriem krietni daudz jādzer miestiņš, lai tie laimīgi un priecīgi, sievām jāliek galdā grūdenis – kas gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, zīdenis ar cūkas galvas pusi, pīrāgus, cūkgaļu.

Pēdējo reizi šajā dienā tika vilkts  bluķis. Starp citu, šodien tas labi noderētu ikvienam – procedūrai, ko atpazīstam kā enerģētisko bloku noņemšanu. Varam nevilkt milzu bluķi apkārt mājai. Paņemam vienu vienīgu pagali, labi asu metāla priekšmetu un nolienam klusā stūrī, kur mūs neredz un nedzird. Pavisam godīgi atzīstam, ka esam sakrājuši dusmas – uz priekšnieku, kaimiņu, māsu vai citu radinieku, sētnieku – noteikti atradīsies kāds. Un duram savas dusmas pagalē cik spēka – izsakām koka gabalam visu, kas sakrājies. Tad atrodam vietu kur dusmu piedzīto pagali sadedzināt. Un jūs redzēsiet – dzīve izmainīsies un atvieglotiem soļiem, brīvi no smacējošām vai gruzdošām sliktām enerģijām, varēsiet iet uz pavasari.

Lielīšanās! Nu ir īstais laiks, lai lielītos par visu – par tīrāko grīdu, skaistāko matu griezumu, košāko nagu laku, gardāko kafiju ar kanēli , spēju visaugstāk palekties, – par jebko! Lai tikai jūs pamana, sadzird un pievērš uzmanību.

Tā būs jūsu dalība dabas atmodas procesā. Un Metenis tiks svinēts skaļi un jautri! Lai līksmi svinam un ejam uz dzīves saulaino pusi!

Liesma Kalve

Atbildēt