Manipulācijas ap Jūrmalas Mākslinieku namu

Bulduru kultūras namā Muižas ielā 6 tika uzsākta mākslas centra veidošana, mērķtiecīgi sadalot divu stāvu ēkas telpas šo funkciju veikšanai. Dažas telpas otrajā stāvā dzīvošanai un darbnīcai tika piešķirtas nu jau aizsaulē aizgājušajam māksliniekam Valdim Bušam (1924- 2014), pie telpām tika arī daži citi mākslinieki. Pašreiz šai ēkā atrodas Jūrmalas kultūras centra (JKC) tā sauktais Mākslinieku nams.

Iecere par Mākslinieku nama izveidošanu minētajās telpās bija laba un apsveicama un šai ziņā izcēla Jūrmalu citu pilsētu starpā. Tomēr jāatzīst, ka sadarbība starp Bulduru kultūras nama, vēlāk Mākslinieku nama vadību un Jūrmalas māksliniekiem, kuriem vajadzēja būt patiesajiem ēkas saimniekiem, 30 gadu garumā, valsts un pašvaldības varām mainoties, bija viļņveidīga un neizveidojās pietiekami cieša, jo tam dažādu līmeņu Jūrmalas kultūras atbildīgie vadītāji nepiegrieza pietiekamu vērību. Nu tā panīkusi pavisam. Būtu nepieciešams izveidot stipru un vienotu Jūrmalas mākslinieku namu, kas organizētu izstādes Jūrmalā, citur Latvijā un pasaulē, kā arī uzņemtos ar pašvaldības atbalstu vienoti vadīt Jūrmalas mākslinieku un viņu mākslas draugu radošo dzīvi Jūrmalā.

Tā vietā lai īstenotu šos pašsaprotamos uzdevumus, pašvaldības vadītāji atrada dīvainu risinājumu – ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 25. februāra lēmumu Nr.81 nodot vairākas Jūrmalas māksliniekiem piemērotās telpas Muižas lielā 6 ar Jūrmalu nesaistītai Mākslinieku biedrībai “Sidegunde”. Pārdomas rada fakts, ka mazpazīstamai sabiedriskai organizācijai vienā no dārgākajiem Jūrmalas rajoniem telpas tiek nodotas bezatlīdzības (!) lietošanā uz 5 gadiem. “Sidegunde” domes projektu konkursam šī gada sākumā iesniedza projektu “Mākslinieka Valda Buša radošā mantojuma izpētes pirmais posms (250 gleznu novērtējums)”, kura realizācijai dome nolēma piešķirt prāvu summu. Šo izpēti taču bez jebkādas atlīdzības varēja uzticēt Latvijas mākslas akadēmijas Mākslas zinātņu nodaļai kā kursa darbu kādam studentam. Vai tiešām, lai pētītu mākslinieka daiļradi, pētniekam ir jāpārceļas uz Muižas ielu 6? Līdz šim neviens „pētnieks” tur nav manīts. Darbnīcā esot vairāk nekā 1000 V.Buša gleznu, tā teikts Jūrmalas domes lēmumā, kuras tad nu ilgstoši jāpēta daudzu gadu garumā. Patiesībā tur ir palicis ap 10 gleznu, jo pārējās mantinieki jau ir aizveduši projām. Kā ironiski izteicās kāda pazīstama mākslas zinātniece: “Ja man Muižas ielā 6 bezatlīdzības lietošanā piešķirtu telpas Buša daiļades pētīšanai, es to darītu līdz mūža galam. Pētītu un pētītu…” Mākslinieka darbu izpētei, kuru dome dāsni apmaksā, jānoslēdzas šī gada decembrī .

Domes lēmums nosaka, ka minētajai mākslas senioru sabiedriskajai organizācijai būs jāveic pasākumi V.Buša kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jāpopularizē mākslinieka daiļrade, kā arī jānodrošina mākslas darbu pieejamība apskatei Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Apskates „biežumu” nosaka līguma pielikuma Patapinājuma līguma punkts 3.1.2.: “ No 2016. gada maija nodrošināt publisku pieeju 2 stāva telpai Nr.001-12 vismaz vienu reizi mēnesī un no 2017. gada janvāra vismaz divas reizes mēnesī V.Buša kultūrvēsturiskā mantojuma apskatei.” Piebildīšu, ka līgums jau netiek pildīts, jo šogad publiska pieeja Buša darbnīcai bija vien šauram cilvēku lokam, kuri sanāca, lai atzīmētu V.Buša dzimšanas dienu, un pie tam tikai vienu reizi – acu aizmālēšanai, ka kaut kas tur notiek.

Publiska pieejamība Jūrmalas pilsētas viesiem un ciemiņiem ar 2017. gadu – divas reizes mēnesī, tā minēts līguma pielikumā. Vai to maz var nosaukt par “publisku pieejamību”? Ja ticēt pašai idejai, vai tā nebūtu jānodrošina katru dienu JKC Mākslinieku namam, kura darbinieki tur strādā katru dienu, tas taču ir tik pašsaprotami. No sabiedriskās organizācijas, kāda ir “Sidegunde”, to nevar pat prasīt. Rodas jautājums, kāpēc šāda slepenība un neskaidrība telpu izrādīšanā apmeklētājiem? Lai noslēptu, ka tur nemaz nav ko skatīt – gleznas taču jau izvestas!

Aizvien nav skaidrs, kā šīs telpas nonāca “Sidegundes” pārziņā uz 5 gadiem, kas to visu “bīdīja”. Atgādināšu, ka jau pieminētais Jūrmalas domes lēmums nosaka, ka patapinātājam (Jūrmalas domei) ir tiesības rakstiski informējot patapinājuma ņēmēju vienu mēnesi iepriekš, vienpusēji izbeigt līgumu, ja īpašums nepieciešams savu funkciju nodrošināšanai. Jūrmalas vadībai atkārtoti vajadzētu izskatīt pieņemto lēmumu un atklāti pateikt, kas ir viņu prioritāte – Jūrmalas mākslinieku darbības nodrošināšana vai “Sidegunde” ar mistisko 5 gadu līgumu.

Kādi ir līguma slēdzēju nākotnes plāni? Kļūdu atzīšana nav negoda lieta, slikti, ja, izliekoties par savu mākslinieku “draugiem”, tās tiek apzināti pieļautas vienīgi to iniciatoriem zināmu tālejošu iemeslu dēļ. Sabiedrības spiediena rezultātā panākta vienošanās par vienas caurstaigājamas telpas nodošanu vietējo mākslinieku rīcībā. Tomēr tas ir pagaidu risinājums, lai apklusinātu sašutušos māksliniekus. Izskatās, ka līdzšinējā domes vadība nav gatava pārtraukt neveiksmīgo līgumu ar “Sidegundi”, tā vietā plāno māksliniekus pārcelt uz citām telpām, arī pārējos telpu nomniekus. Izskatās, ka „Sidegunde” ir tikai izkārtne tālākam šīs ēkas „prihvatizācijas” plānam.

Šādas „shēmas” jūrmalniekiem ir pazīstamas. 2016. gada 26. maijā kādas partijas nodaļa domes priekšsēdētājam G.Truksnim uzrakstīja iesniegumu, lūdzot skaidrojumu par telpām Muižas ielā 6, atbilde līdz šim nav saņemta, tāpēc ir sagatavots iesniegums KNAB, lai izpētītu līguma pamatotību. Pagaidām gan iesniegums netiks iesniegts, jo pēc G.Trukšņa atstādināšanas, mainoties domes priekšsēdētājam, pastāv tīri teorētiskais cerības, ka līgums ar „Sidegundi” tiks pārtraukts.

Jūrmalas Mākslinieku namam jākļūst par mūsdienīgu mākslas, kultūras un tūrisma objektu, un šis darbs ir jāpaveic pašu jūrmalnieku spēkiem. To domes vadītājiem vajadzētu saprast.

One Comments

  • ziema 13 / 12 / 2016 Reply

    “Patiesībā tur ir palicis ap 10 gleznu…”
    Tie ir meli. Ja raksta autors sniedzis nepatiesas ziņas vienreiz, ir pamats apšaubīt arī pārējo viņa teikto un varbūt pat turēt aizdomās par manipulēšanu ar savtīgām interesēm.

    Valdis Bušs ir monumentāls mākslinieks, kurš nesis Latvijas vārdu tālu pasaulē. To pierāda neskaitāmas starptautiskas izstādes, kurās viņa darbi ir augstu vērtēti. Valda Buša piemiņas saglabāšana un darbs ar radošo mantojumu dara godu Jūrmalas domei. Līdzīgi, kā tas notiek Daugavpilī Marka Rotko centrā.

    Biedrība Sidegunde ir ieguldījusi daudz pūļu, lai šo vērtīgo procesu varētu uzsākt. Jūrmalas Mākslinieku namam ir vajadzīgs mugurkauls, un par tādu noteikti varētu kļūt Valda Buša radošais gars, kurš latviešu glezniecībā ir atstājis neizdzēšamas pēdas. Tomēr, lai tas notiktu, vēl daudz jāstrādā, un būtu apsveicami, ja varētu iztikt bez nevajadzīgiem un mākslīgi izvirzītiem šķēršļiem.

Atbildēt