Mazākumtautību skolēni Majoru vidusskolā rāda savu latviešu valodas prasmi

 

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas priekšvakarā Latviešu biedrību savienība Majoru vidusskolā Jūrmalā organizēja noslēgumu savam nu jau trešajam mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkursam „Es runāju latviski”. Tā moto šajā mācību gadā bija „Jāj pa ceļu pasaciņa”.

Konkursā ap 8000 skolēnu no 25 skolām, kuras realizē mazākumtautību izglītības programmas Aizkrauklē, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā un Ventspilī, latviešu valodā runāja latviešu tautas pasakas un Latvijas autoru literārās pasakas. Konkursa trešajā, noslēguma, kārtā piedalījās 140 skolēni – skolu labākie latviešu pasaku teicēji. Viņus iepriecināja Majoru  vidusskolas skolēnu teātra priekšnesumi skolotājas Antras Ņjušas režijā, diplomi uzvarētājiem un atzinības raksti par teicamu sniegumu konursa trešajā kārtā, kā arī balvas, kas, protams, bija grāmatas latviešu valodā, par kuru dāvinājumu Latviešu biedrību savienībai un ievērojamu atlaidi grāmatu iegādes cenai pateicība pienākas konkursa pastāvīgajam atbalstītājam – izdevniecībai „Zvaigzne ABC”. Paldies par sadarbību un atbalstu Jūrmalas, Ventspils un Ogres Latviešu biedrībām, biedrībai „Jaunietis jaunietim”, Majhoru vidusskolai  un SIA „Lesjofors Springs LVL SEZ” .

Visvairāk dalībnieku bija 1.–4. klašu grupā, kur pirmo vietu ieguva Puškina liceja 4.klases skolniece Emīlija Krivāne, kura runāja pasaku par mājas peli un lauku peli. Otrajā vietā Rīgas 34. vidusskolas ceturtklasnieks Aleksandrs Tihenko, kura priekšnesumā skanēja Annas Sakses pasaka „Zaķa kāposti”, un Aizkraukles novada vidusskolas trešklasnieks Viktors Morevs (latviešu tautas pasaka „Kas bailīgāks par zaķi”). Arī trešo vietu dalīja divi skolēni – Rīgas 13.vidusskolas pirmklasnieks Marks Gusevs (latviešu tautas pasaka „Lapsa un runcis”) un sākumskolas „Ābelīte” 4.klases audzēknis Iļja Fridmans (latviešu tautas pasaka „Gailītis un vistiņa”) no Jūrmalas.

Par labāko pasaku teicēju 5.–6.klašu grupā žūrija atzina Rīgas 34.vidusskolas 5.klases skolēnu Ilju Niku Stoligvo (latviešu tautas pasaka „Laimes bērni”),  otrajā vietā atstājot Aizkraukles novada vidusskolas 5.klases audzēkni Paulu Vingrovsku (latviešu tautas pasaka „Vilks medībās”), bet trešo vietu dalot starp Rīgas 34.vidusskolas 6.klases skolnieci Dilaru Džalilovu (latviešu tautas pasaka „Kaķis un pele”) un Rīgas 22.vidusskolas 6.klases skolēnu Alekseju Lisjakovu (Imants Ziedonis „Pelēkā pasaka”).

Sīva konkurence izvērtās 7.–9.klašu grupā, kur žūrija konsekventi ievēroja konkursa nolikuma prasību pārliecināties, kā runātājs izprot pasakā izmantotos vārdus un izteicienus. Šajā grupā pirmo vietu ieguva Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas 9.klases skolniece Liene Skrebinska (latviešu tautas pasaka „Vecais zirgs”), otro – J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas 7.klases skolniece Božena Rakicka (Māra Cielēna „Vardes vanna”) un Rīgas Ostvalda vidusskolas 9.klases skolēns Pāvels Smetanovs (Imants Ziedonis „Pelēkā pasaka”), bet trešo vietu dalīja Rīgas 10.vidusskolas 8.klases audzēknis Antons Gusevs (Imants Ziedonis „Brūnā pasaka”) un Aizkraukles novada vidusskolas 9.klases skolēns Oļegs Kožjakovs (latviešu tautas pasaka „Zoss dalīšana”).

Vidusskolēnu grupā pirmajā vietā Jēkabpils 2.vidusskolas abiturients Ņikita Semjonovs (latviešu tautas pasaka „Mācītājs tiek nests uz debesīm”), otrajā vietā Rīgas 13.vidusskolas 11.klases skolniece Nikola Jurkeviča (Imants Ziedonis „Pelēkā pasaka”) un Rīgas 22.vidusskolas 10.klases skolēns Vsevolods Semjonovs (Imants Ziedonis „Baltā pasaka”), bet trešajā vietā Rīgas 10.vidusskolas 11.klases skolniece Viktorija Hineiko (Kārlis Skalbe „Labuma meklētājs”).

Konkursa trešās kārtas žūrijā bija Latviešu biedrību savienības valdes locekles Rita Auziņa un Laimdota Rasa un Jūrmalas Latviešu biedrības pārstāve Rita Caune, Valsts izglītības satura centra vecākā referente Ināra Zdanovska, skolotājas Elīna Lotovina un Dace Umbraško no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Santa Krutskiha no Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas, Jolanta Ķikute no Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas, Antra Ņjuša no Majoru vidusskolas, Aija Protasova no Jūrmalas pilsētas  Jaundubultu vidusskolas, Ligita Vaļuka no Ventspils 2.vidusskolas un Jūrmalas Gada jaunietis 2016, Latvijas ratiņbasketbola izlases dalībnieks Gatis Veinbergs, kuram skolēni pat prasīja autogrāfus.

Atšķirībā no daudzām daiļlasīšanas sacensībām Latviešu biedrību savienības rīkotajā konkursā līdztekus skolēna skatuviskajai stājai lielākā uzmanība tiek pievērsta prasmei runāt latviski un izprast runāto, kā arī tam, lai konkursā piedalītos ne tikai labākie valsts valodas pratēji, bet visi skolas izglītojamie, par ko viņi konkursa pirmajā kārtā saņem attiecīgu mācību novērtējumu – atzīmi. Konkursa otrajā kārtā skolās spēkiem mērojas klašu labākie daiļlasītāji. Uz trešo kārtu tiek pa diviem skolēniem no katras klašu grupas.

Konkursa „Es runāju latviski” mērķis ir palielināt mazākumtautību bērnu un jauniešu interesi par latviešu kultūru un literatūru, tādējādi veicinot skolēnu un viņu ģimeņu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Tas kalpo arī, lai izkoptu skolēnos valstisko identitāti, emocionālo un radošo pašizpausmi, izmantojot vārda spēku, kā arī, lai attīstītu un pilnveidotu mazākumtautību skolu skolēnu latviešu valodas prasmi, motivētu runāt pareizā latviešu valodā un  asīt latviešu folkloru un  literatūru. Šajā mācību gadā viens no konkursa uzdevumiem bija arī sekmēt mazākumtautību izglītības programmas īstenojošo skolu kolektīvu interesi par latviešu tautas fokloras un literāro pasaku izmantošanu mācību procesā un latviskās dzīvesziņas apguvē. Daudzās skolās bērni ne tikai runāja pasakas, bet arī zīmēja tām ilustrācijas un latviski sacerēja savas pasakas.

Žūrijas locekles Jolanta Ķikute, Ināra Zdanovska un Aija Protasova

Pirmajā Latviešu biedrību savienības rīkotajā mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkursā „Godinām Raini un Aspaziju” 2015.gadā piedalījās 11 skolas ar 3500 dalībniekiem no Daugavpils, Jūrmalas, Ogres, Rīgas un Ventspils, un tā 3.kārtā piedalījās 60 skolēni. Konkursā „Mana dzīvā tautasdziesma” 2016.gadā piedalījās jau 18 skolas ar 6500 dalībniekiem no Daugavpils, Jūrmalas, Rīgas, Rēzeknes un Ventspils, un tā 3.kārtai bija pieteikušies 112 skolēni. Šogad tās jau ir 25 skolas ar 8000 dalībniekiem un 140 bērniem konkursa noslēguma kārtā, pārstāvot Aizkraukles novada vidusskolu, J.Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāziju, Jelgavas 5.vidusskolu un Jelgavas 2.pamatskolu, Jēkabpils 2.vidusskolu, Jūrmalas pilsētas Kauguru un Mežmalas vidusskolu un sākumskolu „Ābelīte”, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāziju un Rēzeknes 4.vidusskolu, Ventspils 3.vidusskolu, kā arī daudzas Rīgas skolas: Rīgas 10., 13., 22., 34.,46.,  60. un 80.vidusskolu, Puškina liceju, Rīgas Austrumu vidusskolu, Rīgas Ostvalda vidusskolu, Rīgas Daugavgrīvas vidusskolu, Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolu un Rīgas Rīnūžu vidusskolu. Rīgas Itas Kozakēvičas poļu vidusskola  diemžēl neatsūtīja pārstāvjus uz konkursa noslēguma kārtu.  Tas, ka konkursa ģeogrāfija un skolu skaits ar katru gadu palielinās, rāda, ka konkursa nozīmi latviešu valodas apguves procesā skolas ir novērtējušas.

Konkursa žūrijas locekle, Valsts izglītības satura centra vecākā referente Ināra Zdanovska vērtē: „Tā ir lieliska Latviešu biedrību savienības iniciatīva šāda konkursa veidā rosināt skolās dažādot latviešu valodas apguvi. Esmu patiesi gandarīta par skolu atsaucību un skolēnu lielisko sagatavotību, kā arī par to, ka daudzus skolēnus uz konkursa noslēgumu pavadīja viņu ģimenes locekļi. Tā ir vispatiesākā integrācija, kas dod reālus rezutātus.”

Jūrmalas pilsētas domes deputāte, Jūrmalas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Gunta Liepiņa uzskata: „Tas ir svētīgs darbs, kas dod augļus. Novēlu konkursa organizatoriem turpināt aizsākto un meklēt arvien jaunus akcentus, lai Latvijā radītu vidi, kur runāt latviski ir pagodinājums. Noteikti domājams, kā konkursa atbalstītājos iesaistīt arī pašvaldības un valsts institūcijas, kuru pārziņā ir izglītība, kultūra un integrācija. Tik strauji augošs pasākums grūti organizējams par ziedojumiem vien.”

Nākamo mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkursu „Es runāju latviski” iecerēts veltīt Imanta Ziedoņa daiļradei ar moto „Es tieši uz ielas eju tev klāt”, uzsverot savstarpēju cieņu un atvērtību daudznacionālajā saskarsmē. Īpašs  konkurss tiks organizēts, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi.

Latviešu biedrību savienība dibināta 1993.gadā un pašlaik apvieno 13 latviskas biedrības no Daugavpils, Dobeles, Ikšķiles, Jēkabpils, Jūrmalas, Lielvārdes, Ogres, Saldus, Smiltenes, Tērvetes un Ventspils. Tā sadarbojas ar Latvijas lielākajām – Rīgas un Jelgavass – latviešu biedrībām. Latviešu biedrību savienības mērķis ir kultūrvēsturiskā mantojuma un latviešu tautas tradīciju apguve un saglabāšana, bērnu un jauniešu iesaiste šajā procesā un labdarība. Pēdējos gados savienība pievērsusies mazākumtautību integrācijas jautājumiem un vēstures  vienotas izpratnes veicināšanai.

Atbildēt