Natālijas Ābolas Jūrmalas sižeti

Raidījumu vadītājas, žurnālistes un producentes Natālijas Ābolas vārds komentārus neprasa. Viņas radītā programma „Šoka šovs” deviņdesmitajos gados bija ir īsts atklājums postsovietiskās  telpas skatītājiem un gandrīz desmit gadu garumā turējās televīzijas reitingu augšgalā.

Divtūkstošo gadu sākumā Latvijas iedzīvotājus modināja „Rīts ar Natāliju Ābolu”, bet pirms dažiem gadiem populārā raidījumu vadītāja sāka veidot programmu „Lietišķa pieeja”, kas pie skatītājiem dodas sestdien pulksten 9.15 kanālā TV3+ krievu valodā un svētdien latviskajā versijā kanālā Rīga TV24 pulksten 10.30.

Jau kādu laiku Natālija Ābola ir jūrmalniece. „Jūrmalas Ziņas” steidz noskaidrot, kā televīzijas zvaigzne jūtas jaunajā vietā, un pie viena uzzināt, kā pilsēta izskatās jaunienācējas acīm, jo ir taču zināms – svaigs redzējums ir tas patiesākais. Īpaši, ja tas ir žurnālista skatījums.

Ģimenes apstākļu dēļ

– Natālija, esiet sveicināta jaunajā vietā! Kā sanācis tā, ka nolēmāt pārcelties uz Jūrmalu? Vai tas bija spontāns lēmums vai arī sens jūsu sapnis – dzīvot pie jūras?

– Droši vien katrs Latvijas iedzīvotājs gribētu dzīvot pie jūras, kāpu malā, priežu ieskautā vietā. Tomēr manas pārcelšanās pamatā bija ne tikdaudz vēlme dzīvot Jūrmalā, cik ģimenes apstākļi.

Mans stāsts ir līdzīgs daudzu Latvijas ģimeņu  liktenim, kurās bērni ir izauguši un aizbraukuši uz ārzemēm. Kad mana meita Anna pārcēlās uz Šveici, es to ļoti smagi pārdzīvoju. Pat visļaunākajos sapņos nebiju iztēlojusies, ka mēs ar meitu varētu dzīvot dažādās valstīs…

Pirms 11 gadiem es un Anna nopirkām divus dzīvokļus Beberos – blakus, lai dzīvotu kā viena ģimene. Bet laiki mainījās: Anna aizbrauca, un viņas miteklis turpat aiz sienas stāvēja tukšs. Man kļuva neomulīgi, jutos vientuļa… Tie, kas ir šķirti no saviem bērniem, mani sapratīs. Un tā es nolēmu pārdot savu dzīvokli Beberos un par to naudu nopirkt mitekli Jūrmalā.

– Ja nav noslēpums, ko iegādājāties? Māju? Kotedžu? Elitāru penthausu?

– Vienkāršu vienistabas dzīvokli Jūrmalas piecstāvenē – padomju laika specprojektā. Man pilnībā pietiek.

„Lietišķa pieeja” pret afēristiem

– Kad kļuvāt par jūrmalnieci, jūsu programmā „Lietišķa pieeja” sāka parādīties sižeti arī par Jūrmalu. Kā tie radās?

Akcijā „Paēdušai Latvijai”

– Kad pārcēlos uz Jūrmalu, sapratu, ka šī ir fantastisku iespēju pilsēta. Bet, runājot ar cilvēkiem, kas te dzīvo, jutu, ka viņi nav laimīgi – tieši otrādi, ka tos nospiež smaga problēmu nasta. Viņiem ir daudz pretenziju pret vietējo varu un to, kā tiek pārvaldīta pilsēta.

Mani kā žurnālisti tas nevarēja neieinteresēt, un es katrā „Lietišķas pieejas” raidījumā iekļāvu sižetu par kādu sasāpējušu problēmu Jūrmalā.

– Kādas problēmas, jūsuprāt, pašlaik jūrmalniekus nodarbina visvairāk? Aizkulišu cīņas par varu? Gaidāmās vēlēšanas. Kārtējā jūrmalgeita?

– Vienkāršo jūrmalnieku ikdienas problēmas ir tālas no tautas kalpu krēslu un ietekmes sfēru dalīšanas. Tagad – ziemā – lielākās pilsētnieku daļas problēma ir komunālie rēķini. Viens no maniem „Lietišķas pieejas” sižetiem bija veltīts siltumapgādes afērai Kauguros. Ar domes atbalstu uz ”izdevīga piegādātāja” lomu pretendēja privāta apšaubāmas reputācijas kompānija – KSER. Tai iedzīvotāju acīs vajadzēja kļūt par uzņēmumu, kas piedāvā izdevīgu cenu, bet patiesībā, izspiežot no tirgus pašvaldības katlumāju, tas kļūtu par monopolistu un uzreiz uzskrūvētu cenu. Bet no Investīciju un attīstības aģentūras saņemtie trīs miljoni kā papildu slogs gultos uz jūrmalnieku pleciem un atspoguļotos viņu rēķinos par siltumu.

– Ja pareizi atceros, process jau bija aizgājis tik tālu, ka bija parakstīts nodomu protokols…

– Tomēr, par nelaimi šīs lietas figurantiem, afēra bija ieguvusi pārāk plašu publicitāti plašsaziņas līdzekļos. Pateicoties „Lietišķai pieejai” un citiem medijiem, nodomu protokols nekļuva par īstu dokumentu, kas ļautu no jūrmalniekiem iekasēt vēl augstāku maksu par apkuri.

Šoka šovs Jūrmalas gaumē

– Kādā intervijā esat teikusi, ka pēc „Šoka šova” jūs nekas vairs nevar pārsteigt. Vai joprojām tā uzskatāt?

– Pašreizējais Jūrmalas domes un tās struktūru stils un to attieksme pret pilsētnieku problēmām reizēm rada neviltotu izbrīnu.

Viens no „Lietišķas pieejas” sižetiem bija veltīts skandālam par atkritumu apsaimniekošanas tenderu. Jūrmalas dome par uzvarētāju atzina uzņēmumu „Clean R”, kas, pēc citu konkursa dalībnieku domām, uzvarēja tāpēc, ka piedāvāja mākslīgi samazinātu, realitātei neatbilstošu  tāmi.

Turklāt Jūrmalā bija plānots ieviest jaunu sistēmu, ka iedzīvotājiem ir jāmaksā nevis par atkritumu apjomu kubikmetros, bet gan izvesto atkritumu svaru. Lai gan izvēlētā uzņēmuma piedāvātā cena bija izdevīga tikai kubikmetru, nevis tonnu ziņā.

– Un ko par to teica Jūrmalas domes Komunālo jautājumu komitejas vadītājs Jānis Lediņš?

– Viņa sašutumu varētu saukt par neviltotu, ja vien nebūtu kāds divdomīgs apstāklis. Pirmajā konkursā uzvarēja Jūrmalas autouzņēmums, kuru līdz pašvaldību vēlēšanām bija vadījis Lediņa kungs. Viņš pats bija parakstījis pieteikumu, kas uz pārējo konkurentu fona izskatījās vislabāk zemās gala cenas dēļ. Kad viņš jau bija domes deputāts, Jūrmalas ATU iekļāvās „Eco Baltia Vide”, kas, vienojoties ar domi, pārņēma saistības. Apvienotās kompānijas vadība veica aprēķinu un cieta pusmiljonu eiro lielus zaudējumus – tāds bija mākslīgi pazeminātās pieteiktās cenas rezultāts.

– „Lietišķas pieejas” sižets tika pārraidīts, un to redzēja tūkstošiem skatītāju. Kas notika tālāk?

– Tālāk strīdu izšķīra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas atcēla Jūrmalas domes lēmumu.

Kam tic jūrmalnieki

– Cik lielā mērā, jūsuprāt, jūrmalnieki uzticas pilsētas varai. Vai arī viņi nekam vairs netic un ne uz ko necer?

– Pēdējos gados Jūrmalas dome ir pastāvīgs korupcijas skandālu avots. Šīs pašvaldības neveselīgā politiskā gaisotne veicina jūrmalnieku neuzticību domes ierēdņiem un deputātiem.  Gatis Truksnis ir nodarbināts pats ar savām problēmām – kā noturēties krēslā līdz vēlēšanām šogad jūnijā. Šī jūrmalgeita –  jau trešais kriminālprocess, kurā ir iesaistīti pilsētas tēvi, – arī nevairos tautas uzticēšanos vietvarai.

– Kā jūs raksturotu pašreizējo pilsētas pārvaldes sistēmu?

– Pašreizējā pilsētas pārvaldes sistēma pilnīgi noteikti nav veidota  jūrmalnieku labā, bet gan tāpēc, lai ērti justos varneši. Rodas iespaids, ka ierēdņi neko nedara cilvēku labā, bet tikai cenšas vairot savu labklājību, un tas viņiem arī labi izdodas.

– Ko var mainīt jūrmalnieku dzīvē? Kur jūs saskatāt izeju no situācijas?

– Jūrmalā ir viss, lai tā kļūtu par paraugkūrortpilsētu: unikāla atrašanās vieta, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi. Dziedējošs gaiss, jūra, dabas resursi vienmēr ir piesaistījuši šai vietai arī ārzemju viesus. Tomēr, ja vasarā Jūrmalā tūristu netrūkst, tad pārējā laikā pilsēta ir tukša, un tas iespaido pilsētnieku labklājību. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai viesu straume uz Jūrmalu neizsīkstu arī klusajā sezonā. Jo no medicīnas pakalpojumu cenu viedokļa mūsu kūrortpilsēta ir daudz pievilcīgāka par vācu un šveiciešu klīnikām.

Pozitīvais piemērs nav tālu jāmeklē – paskatieties, cik veiksmīgi šādus pašus resursus izmanto mūsu tuvākie kaimiņi Druskininkos.  Šis lietuviešu kūrorts uzņem tuvus un tālus ārzemju viesus augu gadu!

Kā piesaistīt tūristus

– Kas Jūrmalā tiek darīts, lai attīstītos medicīnas tūrisms, sniedzot ieguldījumu pilsētas iedzīvotāju labklājībā?

Filmējot „Lietišķu pieeju” Jūrmalā: kopā ar Bulduru slimnīcas dzemdību nodaļas vadītāju Jolantu Bārbali

– Tūristu sezonālā pieplūduma problēmas risinājums bija viens no Jūrmalas domes 2008. gadā pieņemtās pilsētas kā kurortoloģijas centra attīstības koncepcijas punktiem. Par to man stāstīja ārstu dinastijas pārstāvis, slavenais otolaringologs Jānis Sokolovs. Viņš bija spiests pārcelt savu LOR klīniku uz Rīgu, jo Jūrmalas pašvaldībai, atšķirībā no tiem pašiem Druskininkiem, nerūp medicīnas tūrisma attīstībai atbilstošu apstākļu radīšana. Desmit gadu plānā bija paredzēts palielināt tūristu plūsmu vietējās dziednīcās, uzcelt jaunu rehabilitācijas centru un 2018. gadā sasniegt medicīnas nozares apgrozījumu 19 miljonus eiro. Zināmus centienus realizēt pieņemto koncepciju dome gan izrāda, tomēr ar to ir daudz par maz.

Tūristi, kas ierodas saņemt medicīnas un atveseļošanās pakalpojumus, ir tikai 3 procenti no kopējā atbraucēju skaita, tomēr no finansiālā viedokļa tieši viņi pilsētai dod vislielākos ienākumus. Ortopēdu, onkologu, rehabilitācijas speciālistu, ginekologu pakalpojumi relatīvi zemo cenu dēļ varētu piesaistīt daudz vairāk ārvalstu tūristu. Pat tas fakts, ka Bulduru slimnīcas izcilajā dzemdību nodaļā Ukrainas pilsonēm dzemdības tiek apmaksātas no Latvijas budžeta, nemaina zemos dzemdību nama rādītājus medicīnas pakalpojumu sniegšanā ārzemniekiem.

– Bet, ja ir koncepcija, kāpēc tā nedarbojas?

– Jūrmalas domes ambiciozais plāns atklāj optimistisko situācijas redzējumu, bet nesatur galveno – droša pamata radīšanu, lai kūrortpilsētā attīstītos medicīnas nozare.

Nav stratēģijas. Jūrmalas domes centieni īstenot desmit gadu plānu ir pārvērtušies par birokrātiskas mašinērijas posmu. Par attīstības grūdienu var kļūt vienīgi privātuzņēmēju un Jūrmalas pašvaldības kopīga rīcība. Kamēr tās nav, ( saskaņā ar bēdīgu statistiku) lauvas tiesa medicīnas jomas profesionāļu  pamet valsti, tā arī nesagaidījuši iespēju atvērt Jūrmalā privāto klīniku un likt lietā savas zināšanas un entuziasmu.

– Kas jādara, lai medicīnas tūrisms kūrortpilsētā pārstātu buksēt un sāktu attīstīties?

– Pamatnosacījums tā attīstībai ir visu ieinteresēto pušu un procesa dalībnieku – pašvaldības, medicīnas jomas uzņēmēju un valsts – vienota rīcība.

Kamēr dome izstrādā stratēģijas dokumentus, piedalās izstādēs, uzņem ārvalstu žurnālistus un izdod reklāmas bukletus, jūrmalnieki brauc ārstēties uz Rīgu vai pako čemodānus un brauc atpūsties uz tiem pašiem Druskininkiem.

Skatieties programmā „Lietišķa pieeja” ar Natāliju Ābolu kanālā TV3+ un Rīga TV24:

Pašreizējais Jūrmalas domes un tās struktūru darba stils un attieksme pret jūrmalnieku problēmām reizēm rada neviltotu izbrīnu. Viens no „Lietišķās pieejas” sižetiem filmēts Engures ielā 5a. Ēka ir viens no pēdējiem padomju laika specprojektiem ar īpaši ērtu plānojumu, izdevīgu atrašanās vietu un mānīgi skaistu fasādi. Filmēšanas grupai bija iespēja pārliecināties, cik nomācoša šī māja ir no iekšpuses. Kopš pirmā ķieģeļa iemūrēšanas trīsdesmit gadu laikā ēkā remonts nav bijis ne reizes.

Foto – Jurijs Vahruševs, Spot Studios

Jeļena VESELOVA

Atbildēt