Noziedzīgā bezdarbība

Mūsu avīze jau ir rakstījusi par Turaidas ielas 110. nama iedzīvotāju kolektīvajiem iebildumiem Jūrmalas domei pret to, ka līdzās viņu mājai blakus zemes gabalā tiek plānota apbūve. Tad mēs pajokojām, ka draudziņš – tas ir, toreizējais mērs, – grib apbūvēt lauciņu.

Jau pašam faktam, ka varas iestādē vērsušies padsmit iedzīvotāji, atsaucoties uz to, ka dabas zonā būvniecība nav atļauta, tātad arī nekādai projektēšanai nav jēgas, šķiet, vajadzēja likt domes darboņiem apdomāties un atzīt, ka būvvalde, atļaujot projektēšanu, ir kļūdījusies. Bet – nē.

Iesniegums, uz kuru jāatbild mēneša laikā, tika pilnībā ignorēts – it kā to nebūtu rakstījuši jūrmalnieki, it kā tāda iesnieguma vispār nebūtu bijis.

Vēl pirms desmit gadiem par šādu klusēšanu ierēdņus varēja administratīvi sodīt. Kad vara saprata, ka to kritizēt gribēs pārāk daudzi, tā šo normu pa kluso atcēla – it kā tādas vispār nebūtu bijis. Aizmirsa un aizmirsa… Bet, kad atcerēsies, celtnieki namiņus jau būs sabūvējuši. Un no kura tad atbildību prasīt?

Bet mēs paprasīsim pēc visas likuma bardzības. Kopā ar Turaidas ielas nama dzīvokļu īpašniekiem, kuru balsis demokrātiskā sabiedrībā tika nolemts noslīcināt vienaldzības un visatļautības purvā. Mēs vairs neļausim kropļot mūsu pilsētas dabu un apbūvēt teritorijas, kuras tam nav paredzētas! Ja neklusēsim, tad visi kopā noteikti panāksim taisnību.

Bet pagaidām esam uzrakstījuši iesniegumu prokuratūrai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Jegors Koļcovs

Atbildēt