Pagājušo vēlēšanu “apsolītā zeme” – Ķemeri

To ar vieglu ironiju atceras paši domnieki:

– Nu jā, pagājušās pašvaldības vēlēšanās visi solīja Ķemeros ievest kārtību, šajās saklupuši virsū Majoru muižai.

Klausoties deputātu atmiņu prātulas, secinājums nāk pats no sevis – VIŅI dzīvo ar tādu pārliecību, ka visi ir pēc viena ģīmja un līdzības. Sola, tāpēc, ka jāsola, lai MĒS noticētu un, nobalsojot, dotu “zaļo gaismu” labajām domām. Kolīdz solītājs pie kārotās varas krēsla ticis, tā domas sāk mainīt virzienu un plivinās kā gaisā palaisti baloni.

Doma vien ir bez vērtības, ja tai neseko darbs.

Lūk, dažas labas no Zaļo un Zemnieku savienības Priekšvēlēšanu programmas pirms četriem gadiem.

“Piesaistīsim investīcijas pilsētas īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanai un attīstībai, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Atjaunosim Jūrmalai nacionālās un starptautiskās nozīmes veselības kūrorta slavu.

Ķemeriem – Jaunķemeriem izstrādāsim attīstības plānu, to realizēsim maksimāli īsā laikā, piesaistot kūrortpakalpojumu sniedzējus.”

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija Jūrmalā – Ķemeru nacionālais parks.

Ķemeru nacionālais parks pilsētā aizņem 33 % jeb trešo daļu no kopējās teritorijas. Tajā koncentrējas nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības, kultūrvēsturiskās vērtības un dziedniecības resursu – ārstniecisko dūņu un minerālūdeņu – veidošanās vietas.

Interneta vietnēs atrodami dažādi plāni, koncepti, stratēģijas kā toleranti izmantot šo unikālo dabas teritoriju.

Tomēr dzīvē viss ir daudz vienkāršāk. Pareizāk būtu teikt – brutāli un ciniski.

Nesen www.jurmalaszinas.lv saņēma aculiecinieku video par to, kas patiesībā notiek Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Diennakts gaišajā laikā, pašā Ķemeru pievedceļa malā ar apbrīnojamu regularitāti piebrauc “muca” un neviena netraucēta pumpē ceļmalā brīvi pieejamā akā mēslus.

Kolēģi vēsta, ka reģiona attīstībai dome iztērējusi 14 miljonu eiro. Tas gan neesot vainagojies ar elementāras kanalizācijas iespējām ikvienam ķemerniekam un sirsniņmājiņas ir daudzu ikdiena joprojām.

No tualešu bedrēm izgrābtais „zelts” arī kaut kur ir jāliek. Un te palīgā nāk privātie asenizatori. Sapumpējuši mēslus savās mašīnās, viņi tos izgāž puskilometra attālumā no vietas, kur ar Eiropas centieniem guldīti miljoni. Maigi izsakoties, varas nolaidības dēļ rīkojas kriminālsodāmi, piesārņojot vidi.

Un ne tikai. Privāto tualešu saimnieki par bedres izvešanu maksā naudu šī pakalpojuma sniedzējiem. Pilsētas kanalizācijas sistēmas izmantošana nav par brīvu nevienam Jūrmalas iedzīvotājam.
Tad būtu tikai loģiski, ka šādas mucas saimniekam arī norēķinās ar “ Jūrmalas Ūdeni” , jo uzņēmuma kompetence ir gan uzskaitīt, gan iekasēt samaksu par visu, kas plūst tā apsaimniekojamos labirintos.

Diemžēl nekas neliecina par to, ka attēlā redzamās cisternas satura izliešana kopējā sistēmā, ko apmaksā visi jūrmalnieki, tiktu jel kā uzskaitīta. Tātad no mazmājiņu un notekūdeņu bedru īpašniekiem iekasētā naudiņa paliek apsviedīgā uzņēmēja kabatā. Neesam skaudīgi, bet gribam, lai kārtību ievērotu visi vienādi un uzraugošā institūcija – šajā gadījumā “ Jūrmalas Ūdens” par to būtu modri.

Ne vien žurnālisti, bet arī vietējie iedzīvotāji šeit ir gana vērīgi. Mazu brīdi esam uzkavējušies notikuma vietā, kad pie mums piestāj kāds kungs (nevēlējās nosaukt savu vārdu) un norāda pavisam dīvainas lietas un vietas Ķemeru nacionālā parka teritorijā.

Vasarā, kad ļaudis meklē piekļuvi jūrai, šeit visas ceļa malas mašīnu pilnas. Tomēr izrādās, ka tieši pie Ķemeru apļa veida kustības krustojuma netālu mežā ir lielumlielā autostāvvieta – asfaltēts laukums, uz ko var nokļūt no Tukuma un Ķemeru ceļiem. Tas allaž stāvot tukšs, kamēr atpūtnieki savus spēkratus rindo gar ceļa malām, traucējot transporta kustību un apdraudot kā savu, tā apkārtējo drošību.

Pa aizaugušu un pamestu meža celiņu dodamies aplūkot objektu. Aizlec stirnu āzis. Pēdējā brīdī pagūstu aizlekt arī es, jo esmu uz pašas malas tikpat kā nepamanāmai vaļējai kontrolakai, kas pilna duļķaina un smirdoša šķidruma. Kolīdz izdīgs zaļā zāle, aka vairs nebūs redzama nemaz un tad, lai Dievs stāv klāt šī meža apmeklētājiem. Savā 100 metrus garajā ceļā atradu piecas šādas “kloākas”. Visas bez vākiem, visās mēsli. Reāls apdraudējums kā veselībai, tā dzīvībai ikvienai dzīvai radībai Ķemeru nacionālajā parkā.

Pārējie ZZS priekšvēlēšanu Programmas solījumi bezcerīgi turpina mirkt ūdenī.

Vienāds liktenis kā valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, tā piemiņas zīmēm, kas savulaik veltītas Ķemeru kūrorta attīstības pamatlicējiem, aizsācējiem, attīstītājiem un medicīnas zinātņu pasaules mēroga slavenībām Latvijā.

Mēs esam par jaunu Jūrmalu! – Programmas noslēgumā paziņoja ZZS. Pēc redzētā Ķemeru nacionālajā parkā šie vārdi, šķiet, iegūst citu nokrāsu.

Veco Jūrmalu slīcinām nost! Tā nevienam nav vajadzīga. Būvēsim jaunu! Dzīvosim zaļi!

Lauma Kalpone

Atbildēt