Pludmales solu iepirkums kā slēptais kukulis?

Redakcijas avoti vēsta, ka jaunie soli, kas pakāpeniski tiek uzstādīti visā Jūrmalas pludmales garumā, patiesībā ir dāvana vai pateicība viltīgās domes priekšsēdētājas vietnieces Ritas Sproģes ģimenei par to, ka viņa piekāpās, neizmantoja savas drošās izredzes un atkārtoti izvirzīja KNAB pratināto Gati Truksni mēra amatam.

Krietni pārmaksāts šaubīga kapitāla uzņēmumam

Iepriekš daudzus gadus Jūrmalas dome īrēja tumši zilus masīvkoka solus no Eco Baltia VIDE vidēji par 55 līdz 75 eiro gadā. Vēl pirms tam 2008. gadā bez naudas līdzekļu izšķērdēšanas par 4000 līdz 4300 latiem (bez PVN) pašvaldībai izdevās iegādāties 50 masīvkoka solus. Pie tiem visi bija pieraduši, uz tiem bija ērti sauļoties vai sēdēt un risināt nesteidzīgas sarunas. Domei nebija jārūpējas nedz par to krāsošanu, labošanu vai transportēšanu un uzglabāšanu, jo Iznomātājs sniedza pilnu servisu.

Tagad dome no nezināmiem fondiem atradusi prāvus līdzekļus un par 109 500 eiro bez PVN nopirkusi plastmasas solus no Iecavas novada “Krūzēs” reģistrētā uzņēmuma “AISIS” kā starpnieku kantora, ļoti neērtus sēdēšanai – vidēji par 900 eiro gabalā, kaut dārgajā labklājības zemē Zviedrijā, pēc mūsu pieaicināto ekspertu slēdziena, tādi maksājot zem 700 eiro.

Nepilda līguma nosacījumus

Līdz 2016. gada maija vidum, kad Jūrmalas pilsēta oficiāli atklāja peldsezonu, Izpildītājam liedagā bija jāuzliek jauni soli. Tiem jābūt līdzīgiem esošajiem, bet ne vairs ierasti zilajā krāsā – atbilstoši pilsētas jaunajai vizuālajai identitātei solus krāsos smilšu tonī. Domē apgalvojot, ka jaunie soli būs tik vērtīgi, ka pasargāšanai no zagļiem apdomāta iespēja tos aprīkot ar raidītājiem. Tomēr prasība pēc pilsētas identitātei atbilstošās viļņotās sēdvirsmas un nerūsējošā tērauda rāmja pirkumu arī krietni sadārdzinājis, tādēļ pie jauniem soliem tiks ne visas pludmales.

Jūrmala pludmales solu iepirkumu izsludināja jau pērn pavasarī ap laiku, kad ne bez sabiedrības neizpratnes tika prezentēta jaunā pilsētas vizuālā identitāte. Pludmales soli ir daļa no elementiem, ko Jūrmala plānojusi pieskaņot tās jaunajam tēlam, kurā atteikusies no tradicionālajām piejūras pilsētu krāsām – zilās un dzeltenās. Tomēr pērn iepirkumu Jūrmala pārtrauca, kā oficiālo iemeslu minot to, ka jauni soli nemaz nav nepieciešami. Visticamāk, tas darīts, jo Jūrmala sapratusi, ka ar atvēlētajiem 50 000 eiro daudz jaunu solu nesanāks.

Šopavasar Jūrmala izsludināja jaunu iepirkumu, kurā ar nodokļiem solu iegādei paredzēti jau vairāk nekā 132 000 eiro. Domes plāns bija iegādāties 265 jaunus solus. “Šogad pludmalē būs 150 soli. Budžetā tika piešķirti līdzekļi un piešķirto līdzekļu apjomā tika pasūtīti šie darbi,” piebilda Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova.

Lai gan domē apgalvo, ka solu konkursā piedalījušies vairāki uzņēmēji, iepirkuma dokumenti rāda, ka interesents bijis viens. Tā ir Iecavas novadā reģistrēta firma «AISIS». Viena soliņa izmaksas – gandrīz 900 eiro. Solu rāmji būs nerūsējošā tērauda, savukārt priedes koka virsma – nevis pārklāta, bet piesūcināta ar krāsu. Līgums paredz darbu paveikt līdz 16.maijam, bet uzņēmuma vadītājs Ivars Upmalis sēžamos sola divu mēnešu laikā. “Mēs paredzam līdz Jāņiem tos piegādāt. Tur ir divu veidu – koka virsma ir ar viļņotu un gludu virsmu, un to cena nedaudz atšķiras. Garantijas laiks ir divi gadi. Šo divu gadu laikā, protams, krāsa var saulē nedaudz izbalēt, bet tā nelobīsies.”

Tā kā gribēto 265 solu vietā piegādāšot tikai pusotru simtu, pirmkārt jaunie sēžamie, kas atbilst Jūrmalas vizuālajai identitātei, tikšot likti liedagos centrā un ap to. Pēc noslēgtā līguma, pludmalē visiem soliem bija jāparādās jau šā gada 16. maijā, bet lēnais divplāksnis AISIS, piemēram Kauguros tos atveda tikai oktobrī, kad sauļošanās un peldēšanās sezona jau bija galā. Tad arī aizveda projām mums ierastos zilos masīvkoka solus.

Kā mūsu pieaicinātais speciālists konstatēja, pārmērot solus ar metramēru: “Uzstādītie soli neatbilst Iepirkuma specifikācijas rasējumiem, uz katru līkumu ir ietaupīts vismaz 10 cm nerūsējošā tērauda, kas ir vismaz 1,5 metru ekonomija uz katru solu, tātad vismaz 225 metru noblēdīšana uz 150 soliem.”

Īstie īpašnieki slēpjas

2005. gada septembrī dibinātā uzņēmumā “AISIS” ar apmaksāto pamatkapitālu 1253600.00 EUR kopš 2014. gada 24. janvāra uzrādās valdes priekšsēdētājs Ivars Upmalis (dz. 1960. gadā) un divas amatpersonas – valdes locekļi Valerijs Golovins un Rudoks Aloizs. Mulsinoši ir tas, ka uzņēmums ar Latvijas izcelsmes kapitālu 2009. gadā, lai optimizētu nodokļus un šmauktu valsti, pēkšņi pārtapa par ASV ārzonas uzņēmumu “Sonix Trade LLC”, kas reģistrēts Delaveras štatā, savukārt 2012. gadā nonāca Kipras republikas pastkastītes kompānijas “LACOREXO LIMITED” 100 % kontrolē, aiz kuras noslēpušies patiesie labuma guvēji.

Lursoft.lv datos uzņēmumam ir visai zems finanšu reitings – tikai 1,6 no 5. Politiski apdāvinātajam uzņēmumam izskatās visai slikts finanšu stāvoklis, jo uz visiem tā īpašumiem skaitās piecas aktīvas “Citadeles” bankas komerķīlas, kas izdotas laikaposmā no 2011. līdz 2015. gadam.

Iepriekš pelnījās Juris Visockis

Vēl 2009. gadā Jūrmalas dome pludmales apsaimniekošanai plānoja tērēt 171 872 latus, par ko slēdza līgumu ar SIA “Jūrmalas ATU” (tā īpašnieks bija tagadējais domnieks Juris Visockis, Vienotība), kurš bija viens no diviem pretendentiem konkursā. Līgums tiks slēgts līdz 2010. gada 31. decembrim. Par minēto summu SIA “Jūrmalas ATU” posmā no Lielupes ietekas jūrā līdz pat Jaunķemeriem bija jānodrošina atkritumu konteineru izvietošana un apsaimniekošana, pludmales solu izvietošana un apsaimniekošana, papildus sadzīves atkritumu savākšana pludmales posmos dienas laikā un plastmasas pudeļu atkritumu konteineru izvietošana un apsaimniekošana Zilā karoga pludmales vietās. Tāpat uzņēmuma bija jānodrošina koka laipu un kāpņu izejās uz jūru attīrīšana no smiltīm, volejbola tīklu stiprinājuma stabiņu un citu norāžu stiprinājuma stabiņu apsaimniekošana un par pašvaldības līdzekļiem uzstādīto bērnu rotaļu ierīču apsaimniekošana.

Iepriekš no 2004. gada līdz 2008. gadam “Jūrmalas ATU” par 200 atkritumu konteineru un 200 solu un teritorijas apsaimniekošanu ieguva 484 000 latu.

Mucas pat septiņstāvu mājas augstumā

Vēl pirms gadiem trim ražotne bijusi uz pusi mazāka, bet aizpērn, pieaugot pasūtījumu skaitam, nācies nojaukt vienu tās sienu un, ieguldot celtniecībā ap miljonu eiro, lietderīgi izmantojamo platību divkāršot. Citādi cilvēkiem bijis jāstrādā ārā – teltī. Milzīgā brezenta telts joprojām atrodas līdzās ražošanas korpusam un pašlaik tiek izmantota kā noliktava.

Vaicāts par konkurentiem, valdes priekšsēdētājs Ivars Upmalis žurnālam “IR” paudis, ka Latvijā viņiem tādu nav. Lietuvā gan esot līdzīgs uzņēmums Astra, kas arī ražo tvertnes un cisternas. «Ap 2000. gadu pārtikas nozarē parādījās pirmās Eiropas naudas. Tas nozīmēja, ka pie šīs naudas varēja tikt arī iekārtu ražotāji. Tomēr nezin kāpēc lielākā daļa no tās aizceļoja uz Lietuvu un Poliju,» viņš turpina. Lai nelaistu garām šo iespēju, nolēmuši būvēt paši savu rūpnīcu. 2005. gadā, nedaudz latviskojot augstas kvalitātes nerūsējošā tērauda apzīmējumu AISI, tika izveidots SIA “AISIS” un sākta rūpnīcas projektēšana. Investējot tajā aptuveni četrus miljonus eiro, no kuriem viens miljons bija ES līdzfinansējums, tika iegādātas iekārtas, un 2007. gadā rūpnīca netālu no Iecavas bija gatava. Tomēr mēs pat vēl īsti nepaspējām sākt strādāt, kad klāt bija krīze,» saka Ivars. «To pārdzīvojām, pateicoties vienīgi bankas iecietībai.» Tā īsti ražošana atsākusies tikai 2011. gadā.

Tagad klientu vidū ir gan Latvijas lielie pārtikas ražotāji, gan tādi uzņēmumi kā Tukuma piens, Preiļu siers un Smiltenes piens. Vienlaikus uzņēmums rūpīgi seko publiskajiem iepirkumiem un piedalās konkursos.

Pašlaik te kopā ar iekārtu uzstādītājiem ir 80 darbinieku, un pagājušajā gadā “AISIS” apgrozījums pārsniedza trīs miljonus eiro. «Tas it kā nav daudz,» sarunas noslēgumā, kad atkal atgriežamies cehā, saka Ivars Upmalis, «bet svarīgi, cik liela šajā apgrozījumā ir pelņas daļa.» Ņemot vērā “AISIS” izstrādājumu augsto pievienoto vērtību, tā ir pietiekami liela. «Tāpēc mēs neko neprasām no valdības. Kad ministri vai augsta ranga ierēdņi prasa, kā mums palīdzēt, es atbildu: paldies, paši tiksim galā, vienīgi netraucējiet strādāt. Uzņēmējdarbības pamatuzdevums ir gūt peļņu. Ideāli, ja šo peļņu vari gūt, darot to, kas pašam patīk. Principā es to daru. Vienīgi gribētos, lai visi procesi notiktu vienmērīgāk, bez dažādiem traucējošiem faktoriem no ārpuses.»

2014. gadā tas iemaksājis valsts budžetā 335,25 tūkst. eiro, bet 2015. gadā jau 577,13 tūkst. eiro. 2010. gadā izveidots SIA „AISIS” meitasuzņēmums SIA “AISIS MACHINERY”, kura pamatdarbība ir nerūsējošā tērauda apstrāde.

Bijušais Iznomātājs ir šokēts

Redakcija: Ja iepriekš Jūrmalas pašvaldība no “Eco Baltia VIDE” nomāja pludmales koka solus vidēji par 55 līdz 75 eiro/gadā, vai jauno solu iegāde no uzņēmuma AISIS par apmēram 109500 eiro + PVN un Jūsu atstumšana bija pārsteigums?

SIA “Eco Baltia VIDE” pārstāve Kristīne Grapmane: “Tirgus cenām pilnīgi neatbilstošas summas noteikti bija pārsteigums un pamats aizdomām par negodprātīgu rīcību ne tikai pret mums, bet pret Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri šādus pavērsienus nekādā ziņā nav pelnījuši.”

Vienīgais gadījums kopš 2014.gada sākuma

Izpētot Iepirkumi.lv vortāla datubāzi, kur kā uzvarētājs figurē SIA “AISIS”, kas piegādājis alus fermentācija tvertnes “Bauskas alum” par 145 900 eiro, CIP automatizācijas sistēmu ar ūdens sagatavošanu par 179 700 eiro SIA “Puratos Latvia”, četru tvertņu CIP iekārtu par 174 900 eiro AS “Jaunpils pienotava”, saldētavu (frīzeri) Cesvaines pienam par 58450 eiro un šo uzskaitījumu varētu turpināt trīs gadu garumā, nekad nav bijis līdzīgs pasūtījums, kā Jūrmalas gadījumā ar pludmales soliem, kas vien jau šķiet ļoti aizdomīgi.

Tas ož pēc krimināla

Jaunu pludmales solu izgatavošanas un uzstādīšanas iepirkuma uzvarētājs no 25.02.2016 ir vicemēra Ritas Sproģes bijušā vīra Ivara Upmaļa, meitas Leldes tēva, uzņēmums, kurā viņš figurē kā valdes priekšsēdētājs, par ko Jūrmalas pilsētas domes Iepirkumu biroja pārstāve Mārīte Okdaldere publiski izziņoja šā gada 19. aprīlī. Tātad tā ir ļoti smalka politiskās korupcijas shēma, savā ziņā inovācija visas valsts mērogā, no kā citu pilsētu korumpanti varētu ko vērtīgu pamācīties. Kaut gan formāli ietekmīgā Jūrmalas amatpersona Rita Sproģe ir šķīrusies pirms šī sasaukuma, viņa ar bijušo vīru tiekoties vismaz reizi nedēļā un nebūtu brīnums, ja pie viena apspriestu arī “politiskā biznesa” štelles.  Opozīcijas deputāts Arnis Ābelīte (Tev, Jūrmalai!) pauda bažas, ka tas “ož pēc krimināla” un te vietā būtu iejaukties tiesībsargājošām instancēm.

Arvīds Deģis

Atbildēt