Šābrīža zaudētājs

Kā, tiekoties ar Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvo padomi, 28. septembrī izpļāpājās domes deputāts un mēra labā roka Jānis Lediņš, Jūrmalas domes izpilddirektoram Arturam Grantam esot iešķiebts rājiens un viņa krēsls ir apdraudēts par kāda vietējā uzņēmuma „Liktenis” (īpašnieka Ivara Šūpulnieka) lobēšanu ielu asfaltēšanas projektos, tiekot pie trīs miljonu eiro vērta pasūtījuma, par ko drīz vien ieinteresējās Iepirkumu Uzraudzības birojs.

Ielu atjaunošanas un uzturēšanas konkursu Jūrmalas dome izsludināja janvāra beigās, mēneša laikā aicinot uzņēmējus sagatavot piedāvājumu darbiem 52 pozīcijās. Gandrīz puse no veicamā būtu bedrīšu remonti, tomēr Jūrmala gribēja arī bruģa labošanu, «gulošo policistu» izveidi, koku zāģēšanu, kanalizācijas lūku pārveidi un vairākus citus darbus.

Jūrmalas domes Iepirkumu biroja vadītāja Arta Tjarve norādīja, ka pašvaldība vēlējas, lai vienā gadā būtu izdarīti visi ceļu seguma atjaunošanas darbi un nodrošināta uzturēšana, lai varētu nodrošināt drošību uz ceļiem.

Konkursā tika saņemts daudz uzņēmēju jautājumu un iebilžu, tādēļ iepirkuma nolikumu laboja, bet pieteikšanās termiņu pagarināja līdz aprīlim. Visbeidzot konkursā pretendēja četras kompānijas, bet vēl vairākas no Jūrmalas atteicās, jo nespēja izpildīt specifiskās prasības.

Atsaka lētākajam pretendentam

Vadošā ceļu būves uzņēmuma «A.C.B.» izpilddirektors Dzintars Pommers stāsta, ka viņu piedāvājumu Jūrmala noraidījusi, lai gan tas bijis arī lētākais.

“Kā var būt tā, ka lidostā skrejceļu mēs varam uzbūvēt ļoti kvalitatīvi, bet asfaltēt ceļus Jūrmalā nevaram? Turklāt, mūsu cena bija lētāka..” neizpratni pauda Pommers.

Pommers saka, ka “mēs un vēl pārējie konkurenti tikām noraidīti tāpēc, ka formāli viņi izdomāja, ka mums nav kaut kāda sertifikāta. Faktiski mums ir visi tie, kas Latvijā ir nepieciešami, ko izsniedz Būvinženieru savienība”.

Viņš stāsta, ka Jūrmalas dome kā vienu no prasībām izvirzījusi “kvalitātes vadības sistēmas un vides vadības sistēmas sertifikātu” prasības. Tādi bijuši visiem pretendentiem, bet Jūrmalas pašvaldība trīs firmas no konkursa izslēdza, jo sertifikātu apraksts neesot vārds vārdā sakritis ar konkursa nolikumā rakstīto.

Tas atbilda tikai vienai kompānijai – Jūrmalā strādājošajam uzņēmumam “Liktenis”. Daudzas pašvaldības var rīkot konkursus, kā grib, jo nav vienotās sistēmas, norādīja Pommers. Darba ceļu būvniekiem Latvijā nav daudz, “startējām visos konkursos, kur iespējams, un, ja mūsu cena ir konkurētspējīgā un mūs izmet āra, tad tas nav godīgi, tā nevar darīt”, uzsvēra Pommers.

Tāds liktenis – uzminēt cenu?

No četriem pretendentiem Jūrmala izvēlējās vietējo kompāniju, kas ielu sakārtošanai piedāvāja tieši tādu cenu, kā prognozēja dome.

Par uzvarētāju Jūrmala atzina vietējo kompāniju «Liktenis». Tā specializējusies ceļu darbos, un firmas mājaslapā teikts, ka lielākie klienti ir tieši dome un vairākas Jūrmalas kapitālsabiedrības.

«Lursoft» datu bāzu ziņas liecina, ka pērno gadu «Liktenis» noslēdza ar  5,5  miljonu eiro apgrozījumu, peļņā paturot vienu miljonu eiro. Jūrmalas konkursā, ieskaitot nodokļus, firma tiktu pie gandrīz četru miljonu eiro līguma. Uzņēmuma īpašnieks ir Ivars Šūpulnieks, kas saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ziņām ir arī Jūrmalas varas partijas – Zaļo un Zemnieku savienības – ziedotājs. “Liktenis” ir Jūrmalā reģistrēts uzņēmums, kas lepojas, ka dod darbu 80 jūrmalniekiem un maksā prāvus nodokļus arī pašvaldības budžetā. Jūrmalas domes konkursā par ceļu uzturēšanu “Liktenis” uzvarēja arī pirms trim gadiem. Uzreiz pēc tam firmas dibinātājs un valdes loceklis Ivars Šūpulnieks ziedoja Jūrmalas mēra partijai divus tūkstošus latu, vēsta “Nekā personīga”. Šūpulnieks sākumā noliedza, ka būtu ziedojis ZZS. Tikai apskatot izdruku no KNAB datu bāzes, pieļāva, ka savulaik ir atbalstījis partiju.

Par ielu konkursu Šūpulnieks ir nerunīgs.

“Nu ko man teikt? Man tur nav ko teikt,” sacīja Šūpulnieks.

Jūrmalas mērs Truksnis notikušo skaidro ar ārkārtas apstākļiem un noliedz, ka būtu izrādījis pretimnākšanu savas partijas sponsoram.

Neslēpti lobē vietējo

Domes pārstāve Arta Tjarve skaidroja – zemākā cena nebija būtiskākais kritērijs, turklāt Jūrmalas ieskatā vietējā firma prasības izpildītu labāk par lielajām ceļu būves kompānijām.

Jūrmalas kompānija atbilda visām prasībām, pārējie pretendenti noraidīti, jo pasūtītājam jāgūst pārliecība, ka pretendents veiks funkcijas kvalitatīvi, droši un pilnvērtīgi, sacīja Tjarve.

Par Jūrmalas ceļu konkursu Iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzībām vērsās četras kompānijas, arī tāda, kas iepirkumā nemaz nepretendēja. Nesagaidot sūdzības skatīšanas dienu, Jūrmala konkursu pārtraukusi. Dome pati nu esot sapratusi, ka ielu atjaunošanas konkursa nolikumā nepieciešami būtiski labojumi.

Taču, kamēr plāno jaunu konkursu, Jūrmala lielā steigā jūnijā sameklējusi pagaidu ielu bedru lāpītāju. Argumentējot, kādēļ nav rīkots atklāts iepirkums, Jūrmalas dome skaidro – tas bijis drošības jautājums. Par sadarbības partneri Jūrmala izvēlējusies to pašu vietējo firmu «Liktenis», kam tiks vairāk nekā trīs miljonu eiro līgums.

Grants atzinis kļūdu

Pašvaldības iepirkuma procedūru vadījis pilsētas izpilddirektors Arturs Grants, kurš vēlāk presei atzinis, ka kļūdījušies “ar neskaidrajām sertifikātu prasībām”. Grants skaidrojis, ka drīzumā Jūrmalas dome sludinās jaunu konkursu, kurā no jauna varēs pieteikties arī atraidītās ceļu būves kompānijas. Taču “A.C.B.” šiem vārdiem vairs netic.

IUB vadītāja Dace Gaile raidījumam teica, ka birojs jau sācis pārbaudi par šo šaubīgo iepirkumu. “Mēs ieraudzījām sarunu procedūru, par kuru mums bija šaubas, un tāpēc mēs uzreiz sākām šīs darbības.”

Ja iepirkumu uzraugi atklās pārkāpumus pašvaldības rīcībā, Jūrmalas domei būs jāsamaksā naudas sods. Tāpat līguma parakstītājam draud trīs gadu ilgs aizliegums saistīties ar iepirkumiem. Taču birojam nav tiesību apturēt vai piespiest lauzt jau noslēgto līgumu ar “Likteni”, vēsta raidījums.

 

Zināms kā blatotājs

No 2010. gada līdz 2013. gadam A.Grants ne valsts ne pašvaldības amatus nebija ieņēmis, tātad rosījās privātajā sektorā.

Kad Arturs Grants atgriezās domē 2013. gada jūlija sākumā, mērs līdz pēdējam brīdim liedzās, ka viņam pa draugam būtu izgādāts izpilddirektora vietnieka amats: «Teorētiski tas ir iespējams, bet šobrīd tādu plānu nav.»

«Šāda štata vieta ir izveidota, oficiāli vēl neviens nav stādīts priekšā kā izpilddirektora vietnieks, taču visi jau redzēja, kurš domes sēdē piedalījās,» tobrīd presei skaidroja Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Veronika Ramāne.

Pirmoreiz A.Grants Jūrmalā plašāk kļuva pazīstams 2003. gadā, kad kļuva par kukuļdošanā notiesātā eksmēra Jura Hlevicka vadītās domes izpilddirektoru.

2004. gadā A.Grantu Jūrmalas domes izpilddirektora amatā nomainīja Gatis Truksnis.

Grants strādājis vadošos amatos valsts pārvaldē — VNĪA Tiesiskās reģistrācijas nodaļas vadītāja, Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu nodaļas vadītāja amatā un bijis Valsts īpašuma fonda jurists.

Atbildēt