Teterevs pret Dzenīti: Par ko apsūdz Jūrmalas eksmēru?

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpina izskatīt lietu par krāpšanos ar nekustamo īpašumu rekordlielos apmēros – par summu 60 miljoni eiro.

Uz apsūdzēto sola šajā procesā ir trīs personas: bijušais Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis, 10. Saeimas kandidāts Gints Lazdiņš un Kristaps Grantskalns. Par cietušajiem atzīti uzņēmējs Boriss Teterevs un viņa sieva Ināra Tetereva.

Krāpšanas lieta

Pirms dažiem gadiem Latvijā plaši tika apspriests ambiciozais projekts – visu sezonu slēpošanas sporta un atpūtas komplekss „Kāpa”. Tika runāts par 200 miljonu eiro investīciju piesaisti, kā rezultātā Jūrmala kļūtu par tūristu pilsētu 365 dienas gadā.
Pats projekts ieguva balvas prestižos arhitektūras konkursos, Jūrmalas uzņēmēji berzēja rokas, gaidot ienākumu straumi no tūristiem. Un tad pēkšņi sākās atmaskošana.

Ažiotāžas karstumā “Novije Vasjuki” īpašnieks – Latvijas un Krievijas uzņēmējs Boriss Teterevs –paziņoja, ka ir nekaunīgi piemānīts. Īstenībā viņš neko nav pircis un neko negatavojas attīstīt.
Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atzīt darījumu par spēkā neesošu, un puses šķīrās ar mierizlīgumu. Toties vēlāk līdz tiesai nonāca krimināllieta par šo ļoti dārgo krāpšanu. Tagad Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpina to izskatīt.

Afēra ar „Kāpu”

Apsūdzētie tiek vainoti 4 epizodēs, viena no kurām – bēdīgi slavenais projekts „Kāpa”. Kopējais zaudējums tiek novērtēts par aptuveni 60 miljoniem eiro.

„Kāpas afēras” būtība: 2010. gada oktobra beigās kompānija Nemo Real (līdzīpašnieks bijušais Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis) paziņoja par 50 miljonu eiro piesaisti projektam – multifunkcionāla sporta un izklaides kompleksa izveidei, kurā ietverta slēgta kalnu slēpošanas trase. Saskaņā ar 2010. gada 13. oktobrī noslēgtā līguma nosacījumiem nauda bija jāsamaksā Borisam Teterevam.

Darījums, pie kura noslēgšanas Teterevs pat nebija klāt, pārsniedza jebkuras iztēles ainas. Kā par šo tēmu ironizēja “Neatkarīgā” avīze, uzņēmējs vairāk rūpējās par partneriem nekā par sevi. Spriežot pēc līguma, Boriss Teterevs bija gatavs samaksāt 50 miljonus eiro 30 dienu laikā. It kā viņam šāda nauda vienkārši glabātos seifā! Pie tam, ja ar naudu rodas kādas problēmas, investors ir apdrošinājis darījumu partnerus – viņiem pienākas sods pa pusmiljonam katru mēnesi, tātad, 12% gadā!

Kura paraksts?

Spriežot pēc līguma, uzņēmēju nebūt nav biedējis arī tas, ka zeme ir pilnībā ieķīlāta. Ja konkrētāk, tad darījuma noslēgšanas laikā uz investīciju zemi pretenzijas bija pieteikušas četras bankas: Baltic International Bank, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Nordea и Swedbank. Pie tam pretenzijas bija nopietnas, par summu vairāk nekā 9 miljoni latu.

Arī pati teritorija – lauks Vaivaros ar priedēm un dažām kempinga mājiņām – nav šķitusi investoram aizdomīga.

Un tātad, spriežot pēc līguma, par 50 miljoniem eiro Boriss Teterevs iegādājās iespēju ieguldīt vēl kaut kādus nožēlojamus 200 – 300 miljonus eiro un iegūt slēpošanas trasi Jūrmalā. Nu kurš gan atteiktos no tādas iespējas?

Tomēr Boriss Teterevs atteicās. Vēlāk gan noskaidrojās – līgumu parakstīja nevis viņš pats, bet viņa paziņa, Jeļena Lapsa. Kā pamats bija pilnvara, kuru viņai bija izsniedzis uzņēmējs. Vēlāk, kad jau par šo lietu izcēlās skandāls, tā gaitā miljonārs paziņoja, ka viss ir krāpšana. Savu pilnvaru Jeļenai Lapsai, kuru viņa saņēma jau pirms četriem gadiem, viņš atsauca tieši dienu pirms tam, kad it kā uz tās pamata tika parakstīts līgums par 50 miljonu investīcijām “Kāpai”.

“Lūdzu, jūsu pirkumi. Iesaiņot?”

Vēlāk Teterevs paskaidroja, ka aizdomas par savas pilnvaras ļaunprātīgu izmantošanu viņam radušās mēnesi pirms darījuma, uzzinot, ka viņa konti Latvijā ir arestēti sakarā ar tiesas lēmumu par parādu piedziņu. Kā noskaidrojās, Teterevs, pašam to pat nenojaušot, ir iegādājies Jūrmalā vairākus zemes gabalus. Un, tā kā līgumā noteiktā termiņa laikā uzņēmējs par zemi nenorēķinājās, pārdevēji iesūdzēja viņu tiesā.

 

Kamēr notiek kriminālizmeklēšana, puses cenšas pierādīt savu taisnību. Borisa Tetereva argumenti, kuri jau iepriekš tika pausti civillietas strīdos, kur viņu pārstāvēja pazīstamais advokāts Romualds Vonsovičs, skanēja šādi: Boriss Teterevs neko nezināja par šī projekta iegādi, pie kam tā cena vairākkārt pārsniedza reālo.

‘”Kā mēs zinām, darījumi par tādām rekordlielām summām netiek slēgti emocionāli, tā taču nav košļājamās gumijas paciņa, kuru var vienkārši nopirkt pie kases, ieskrienot lielveikalā,” paskaidroja advokāts Vonsovičs. “Reālajā dzīvē tādi darījumi kā ar “Kāpu” nenotiek 30 dienu laikā, kā tas norādīts līgumā. Tur nepieciešamas ilgstošas pārrunas un analīze, bet nekas tāds nenotika. Pie tam pārdevēji pat nemēģināja sazināties ar Borisu Teterevu, lai apspriestu šī līguma detaļas ar viņu.”

Uz ko vēl advokāts vērsa uzmanību: pat, izskatot līguma tekstu, kuru it kā sankcionējis Teterevs, vērojamas dažādas dīvainības. Piemēram, atbildētāji, nesagaidot dokumentā noteikto samaksas termiņu (30 dienas) par nekustamo īpašumu, uzreiz jau iesniedza tiesā prasību par 50 miljonu piedziņu. Tātad, kā rezumē aizstāvis, viņi bija pārliecināti, ka Teterevs negatavojas maksāt. Bet viņi taču it kā rīkojās pēc viņa pilnvaras…

Nikolajs Kudrjavcevs
www.kriminal.lv

Atbildēt