Tirgus – Jūrmalas seja, ko nenoslēpsi un nepiepūderēsi

Tirgus – tā nav vienkārša vieta tirdzniecībai. Tirgus ir pilsētas seja. Te vienkopus var redzēt, kā patiesībā cilvēki dzīvo valstī un pilsētā. Kāds ir dzīves līmenis, kultūra, paradumi, tradīcijas.

Cik augsta pirktspēja, cik liela attapība un prasmes izmantot savas zemes īpatnības un teritorijas klimatiskos apstākļus. Vai paši čakli ražotāji, vai labāk paslinko un iepērk no kaimiņiem.

Tā tas dzīpariņš šķetinās. Tirgū lasām par valsti kā grāmatā.

Jūrmalā ir divu veidu tirgi. Vieni – rādāmie viesiem un tūristiem. Otri – pašmāju ļaudīm, ikdienas pārtikšanai. Izbraukāju otros.

Bulduru tirgus

Nav dūmu bez uguns. Satraucošas baumas izplatās kā kūlas ugunsgrēks. “Bulduru tirgu grasoties slēgt. Tirdzniecības vietas, kas zem jumta tirgus ēkā, jau pamazām tukšojas. Atļauja tirgoties zemniekiem, kuri ārpusē, tikai līdz septembrim. Mēļo, ka zviedri vai norvēģi pārpirkuši un grasās nez ko tur iesākt. Kas būs ar tirgu un tirgotājiem, neviens neko nepaskaidro. Bet septembris tak pats ražas laiks.” – šādas ziņas sociālajos tīklos.

Tā varētu Bulduru bēdu stāstu attīstīt vēl un vēl trakāk, nu, ja jau tirgus, tad baumas.

Tomēr skaidrības labad informējam par faktu. Bulduru tirgu tirgo jau vairākus gadus. Par to liecina izkārtne, kas saulē jau krietni pabalējusi. Pircējs nerodas desmit gadus. Protams, ka pārdodamā objektā neviens saimnieks līdzekļus neieguldīs. Tāpēc nav nekas neparasts, ja apmetums sāk birt uz galvas, caurules tecēt un nopludināt griestus, tad arī logi ļurkājas – vārdu sakot, telpas kļūst bīstamas apmeklētājiem un drošāk ir tās vienkārši slēgt.

Bulduru Kostas kungs ar grieķu cilmes vārdu

Tirgošanās uz ielas notiek joprojām uz tiem pašiem vecajiem galdiem. Tirgotāji laipni, atsaucīgi. Puķu audzētājs Kosta (grieķu izcelsmes vārds) no Asariem te tirgo jau 11 gadus. Līgums noslēgts uz gadu kā parasti – līdz 1. janvārim. Neko par tirgus pārdošanu nav dzirdējis.

– Nē, nu ikvienu līgumu ir iespējams lauzt, noteiktā termiņā par to iepriekš brīdinot otru līgumslēdzēja pusi. Kosta kungs ir zinošs.

– Bet, kamēr mūs ārā nemet, tikmēr tirgojam! Katrai precei savs pircējs. Nenotirgošu šeit, pircējs atradīs manas puķes citur!

Vēl kāda laipna kundze silti iesaka man apmeklēt Bulduru tirgu ap Jāņiem. Tad šeit sabraucot īpaši tirgotāji no visas Latvijas. Piemēram, Klaudijas kundze, kura jau trešajā savas ģimenes paaudzē tirgojas tikai Bulduru tirgū. Viņa zinot visu tirgus vēsturi un daudz jauku lietu pastāstīt.

Bulduru ļaudis zina vai katra tirgotāja vārdu – tie brauc uz šejieni gadiem. Cenas gan padārgas, bet arī izdevumi lieli, lai šeit nokļūtu. Jūrmala nav izteikta dārzkopju pilsēta, tādēļ pārsvarā visa produkcija pie mums atceļo no tuvējām pilsētām. Degviela, plus tirdzniecības vieta, plus caurlaide. Vidēji katram tirgoties gribētājam jāiekasē dienā vismaz 15 – 20 eiro, lai neciestu zaudējumus, ko rada ierašanās Bulduru tirgū.

Par to, ka tirgus šeit ir dzīvs organisms, nav šaubu. Jo tas ir kļuvis par organisku un savdabīgu vietējo komunikācijas vietu. Ja buldurnieki šo zaudēs, tas būs kā komūna bez sirds un asinsrites.

Dubultu tirgus Slokas ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves

2015. gada vasarā – rudenī Jūrmalas dome veica teritorijas labiekārtošanu. Izveidotas nojumes, tirdzniecības vietas un komunikācijas. Letes tirdzniecībai un produktu novietnei, autostāvvietas. Pašvaldība tam bija paredzējusi tērēt 61 000 eiro.

Tomēr dubultnieki šo tirdzniecības vietu apmeklē nelabprāt. Vaicāti par iemesliem, vietējie iedzīvotāji atzīst, ka neatrod šeit Latvijas lauku saimnieku produkciju. Tirgojas pārpircēji, cenas stipri augstas. Daudzi produkti tuvējā veikalā ir nopērkami lētāk.

Dubultos labu attieksmi pret vietējo lauksaimnieku produktiem izrāda veseli trīs mazie veikaliņi, kur vienmēr nopērkami svaigi dārzeņi, piens, gaļa, zivis. Tas arī paglābj šos tirgotājus no bankrota lielveikalu durvju priekšā. Redīsu buntīte te maksā 50 centu. Tirgū – 1.20 eiro.

Apmeklējot tirgus vietu, parunājos ar tirgotājiem.

– Jā, tā ir gan. Vietējie te nenāk. Tikko kā uzbūvēja, vēl kādu brītiņu iepirkās, bet nu vairs ne. Kad krievi vasarā sabrauc, tad gan mums iet labāk ar tirdzniecību. Un brīvdienās. Atpūtniekiem vienalga – tirgus, tātad svaiga, laba prece!

Vietējie klusiņām man iečukst, ka pāris reižu nedēļā daudzdzīvokļu māju teritorijā iebrauc visu iecienīti saimnieki no laukiem ar savu dārzeņu – kartupeļu, kāpostu, ābolu piedāvājumu. Vēl lētāk.

Rinda saskrien no visām malām ātri vien.

Ērtības, protams, ir laba lieta, bet patreizējos apstākļos jūrmalnieki tomēr dod priekšroku ne tikai zināmai produkcijai, bet galvenokārt saprātīgai cenai.

Pašiem savs Kalnciema tirdziņš

Uz Kalnciema ielas, aiz sliedēm, netālu no Majoru muižas reizi nedēļā – sestdienā sabrauc tirgotāji. Piena mašīna, gaļas stendiņš, dārzeņu tirgotāji. Te nu var nopirkt gardu gardās lietas. Pašu gatavotu sieru, svaigu pienu, sviestiņu, ļoti sulīgas žāvētas vistiņas.

Salikušies uz eiropaletēm, kastēm vai soliņiem, tirgotāji nostāv līdz pēcpusdienai zem klajas debess un aizbrauc apmierināti. Rinda pie piena būdiņas ir visu laiku. Izstāvēju. Nopirku. Ļoti gards biezpiena sacepums, siers, sviests un krējums. Piens sarūga kā vecos laikos lauku mājā.

Slokas tirgus pie lielveikala Liedags

Pirmajā mirklī šķiet, ka tukšs un pamests. Bet nekā nebija! Spirinās! Vairāk kā 18 gadus kā savu vietu to tirdzniecībai izvēlējusies zemniece no Slampes Klaudija. (Lieliskas cūku pupas – bez neviena caurumiņa!) Tirgo visu, ko izaudzē. Nesūdzas, nevaimanā, priecājas par iespēju izdzīvot.

Blakus Aivariņš. Rīt būšot liela balle tirgū. Paiet apaļš gads, kopš noslēdzis līgumu par tirdzniecības vietas iekštelpu nomu. Kad atveram durvis – iesaucos balsī

– Ak, manu tētīt! Te taču viss ir dzīvs! Pilns ar svaigiem ziediem – grieztiem un stādītiem. Smuki sarindoti podiņi, dārza piederumi, viss, kas nepieciešams dārzkopim un puķmīlim.

Paša Aivara humors un dzīvesprieks ir apbrīnojams. Ja kādreiz braucat garām tirdzniecības centra Liedags tirgus teritorijai un jums ir drūma oma – griežat iekšā pie Aivariņa. Mazliet parunāsieties par dzīvi un saulīte atspīdēs uz līdzenas vietas!

Kauguru vecais tirgus

Te pat rīdzinieki iepērkas. Un, protams, katrs tirgu cienošs jūrmalnieks. Lētāk kā Rīgas Centrāltirgū. Skaisti, dažādi, svaigi. Viss , kas nepieciešams – sākot ar zeķbiksēm un apakšveļu – beidzot ar dillēm un svaigiem salātiem “tikko no dobes”. Cieši blakus sadzīvo kā Latvijas dārzkopji, tā Polijas un citu svešzemju saaudzētā pārpircēji.

Vienīgā problēma – aktīvajos tirdzniecības laikos grūti atrast vietu automašīnai. Cieši blakus teritorijai liela, pamesta, nekopta pļava, kas labi noderētu autostāvvietas un papildus tirdzniecības vietu ierīkošanai.

Sadalīts domājamās daļās. Daudz saimnieku. Kopš 1999. gada Kauguru vecā tirgus īpašnieks Viktors Lisovskis cenšas šo jautājumu atrisināt ērtības un estētikas nolūkā iedzīvotājiem un tirgus apmeklētājiem. Bet bez rezultātiem.

– Nupat ledus ir sakustējies! – priecīgs telefonsarunā mums ziņo V. Lisovskis. Ceru, ka jautājums atsisināsies un neiesprūdīs atpakaļ, ka tas ir bijis vairākus gadus.

Labs tomēr tas priekšvēlēšanu laiks! Iedomājieties tik, cik daudz lielisku lietu varētu pilsētai izdarīt, ja vēlēšanas būtu ik pēc diviem, ne četriem gadiem!

Lauma Kalpone

Atbildēt