Trukšņa kritiens: kratīšana, slimnīca, arests, cietums, drošības līdzeklis

Diemžēl kārtējais Jūrmalas mērs ir apkaunojis savu pilsētu un pats savus bijušos vēlētājus, tiekot arestēts un iedzīvojoties krimināllietā. JZ mēģina noskaidrot: kādi fakti Gata Trukšņa, Jūlija Krūmiņa un pārējo aizturēto lietās uzskatāmi par cieti zināmiem?

Pēdējo divu nedēļu laikā notikumi attīstījušies tik strauji, ka uz Jūrmalas fona nobāl pat nebeidzamie Ventspils kriminālprocesi. Apcietināšanas, kratīšanas, drošības līdzekļu maiņas, arestantu iznākšana no cietuma un agresīvu paziņojumu izteikšana — tūlīt pat noskaidrosim, kas ir noticis patiesībā, bet kas ir bijuši tikai izteikumi!

Truksnis aiz restēm

Kad 4. oktobrī Korupcijas novēršanas un apakarošanas biroja (KNAB) darbinieki kratīja pilsētas domi, Gata Tukšņa un Jūlija Krūmiņa dzīvesvietas un citus objektus, vispirms izskanēja ziņa: Krūmiņš aizvests uz cietumu uzreiz, bet Truksnis nonācis slimnīcā Bulduros. Tā kā kratīšanas laikā viņš neesot bijis saslēgts rokudzelžos, viņš esot pamanījies sarīties kaut kādus pa rokai pagadījušos medikamentus, lai ar tiem veikli «saindētos». (Ticams ir arī otrs variants — «medikamenti + alkohols».) Lai Truksnis nesimulētu un neaizbēgtu no slimnīcas, palātā dežūrēja bruņoti KNAB aģenti.
Trukšņa rīcība nenostrādāja līdz galam: Bulduru slimnīcā dakteri un māsiņas ir uz goda, tāpēc pilsētas mērs jau nākamajā dienā bija «atpumpēts» un tika izrakstīts no slimnīcas. No tā izriet, ka Truksnis nakti no 5. uz 6. oktobri jau pavadīja kā pilnvērtīgs arestants — aiz restēm.

Naudu devuši caur «sabiedrisko tualeti»

KNAB šī kriminālprocesa ietvaros par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā pavisam ciet saņēma četras personas, iesaistīta ir vēl piektā. Process uzsākts šī gada augustā par iespējamu partijas No Sirds Latvijai (NSL), kā arī Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Drīz vien atklājās, ka abi pārējie aizturētie ir savulaik ar NSL saistītais Jorens Raitums un SIA Blaizer-AG valdes priekšsēdētājs Anrī Kursītis. Šis uzņēmums nodarbojas ar pārvietojamo mazmājiņu uzstādīšanu brīvdabas pasākumos. Ironiski — ja KNAB savāktie pierādījumi pamatos pašreizējo versiju, tad izrādīsies: lai atmazgātu nelikumīgo naudu politiķu finansēšanai, tā tikusi «mazgāta» caur sabiedriskajām tualetēm.
Likums par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā kā sodu paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, kā arī piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja noziegumi izdarīti organizētā grupā, pēc iepriekšējas vienošanās, sadalot lomas, tad tiesa sodus var dubultot.
Visas partijas, politiķi, uzņēmēji, kā arī iesaistītās juridiskās personas pēc kratīšanām noliedza, ka būtu veikušas nelikumīgas darbības. Sākumā Trukšņa advokāts, dr. Jānis Rozenbergs, mēģināja noliegt pašu faktu, ka process ierosināts par nelikumīgu partiju finansēšanu. Taču šos centienus izgāza Jūlija Krūmiņa advokāts — bēdīgi slavenais Egons Rusanovs, kurš to apstiprināja.

«D**šu virsū!»

Tiesa, ņemot vērā Krūmiņa gadus, apžēlojās un nomainīja drošības līdzekli, izlaižot viņu no cietuma. Tagad uzņēmējam ir aizliegts tikties ar atsevišķām personām, kā arī izbraukt no valsts, uz ko Krūmiņš atbildēja: «Es, atvainojiet, d**šu virsū! Es tāpat braukšu ārā, man nav nekādu luksoforu!»
Tāds pats drošības līdzeklis piemērots arī Gatim Truksnim. Pagaidām nav īsti skaidrs, vai viņam ir piemērots arī aizliegums tuvoties domes ēkai un/vai pildīt pienākumus.
Pēc izkļūšanas no cietuma Truksnis atkal pazudis. Domē zināja teikt, ka viņa prombūtnei šoreiz pat esot attaisnojums — Truksnis esot izņēmis neizmantoto atvaļinājumu, tālab kopš 7. oktobra skaitās attaisnotā prombūtnē.

Trijiem jau aizdomās turēto statuss

Izmeklēšana standartveidā norit šādi: kad operatīvie darbinieki savākuši lietiskos pierādījumus, izmeklētājs pratina pēc kārtas visus, kas kaut ko zina. Tajā skaitā tiek pratināti tie, uz kuriem krīt aizdomas. Tad tie, kuri ir arestējami, kļūst par «personām, pret kurām sākts kriminālprocess». (Šajā gadījumā tie bija aizturētie, ieskaitot Jūrmalas mēru.) Nākamā stadija — kad ir skaidrs, ka noziegums ir tuvu atšķetināšanai, kad ir pietiekama pierādījumu bāze pret konkrētām personām, šīs personas kļūst par aizdomās turamajiem. Nākamais etaps ir — krimināllietas nodošana prokuratūrai, kura ceļ apsūdzību. Ar to brīdi aizdomās turamie pārvērtīsies par apsūdzētajiem, savukārt notiesājoša sprieduma gadījumā tiks oficiāli atzīti par noziedzniekiem.
Publiski zināms, ka aizdomās turamo statuss piešķirts Gatim Truksnim, Jorenam Raitumam un Jūlijam Krūmiņam. Tieši saistībā ar viņu veiktajām darbībām KNAB izkratīja NSL partijas štābu. Raidījums Nekā Personīga rezumēja kopsavilkumu — Jūlijs Krūmiņš tiek apvainots, ka caur trešajām personām finansējis gan NSL, gan ZZS, tām abām pārskaitot 135 000 eiro. Savukārt Truksnis, Raitums un mazmājiņu biznesmenis Kursītis tiek vainoti kā līdzdalībnieki šādas naudas plūsmas nodrošināšanā, ziņo TV3.
Likums paredz, ka ikviens cilvēks drīkst brīvi atbalstīt partijas ar ziedojumiem, tomēr pastāv vairāki stingri ierobežojumi: to drīkst darīt tikai fiziskas personas (nevis uzņēmumi), ziedojumu summa nedrīkst pārsniegt striktu limitu (18 tūkstoši eiro gadā vienai partijai no viena cilvēka), kā arī — naudai jābūt ar likumīgu izcelsmi. Tātad neiet cauri variants «Krūmiņjūlis sabiedriskajā tualetē piebakstīja ar kāju glītam, sportiskam jauneklim un iebāza viņam bikšu dibena kabatā naudu no savas firmas, lai tā tiktu noziedota Trukšņa partijai».

Truksnis aiziet «plostošanā»

Diemžēl šie negaidītie aresti atseguši vēl vienu problēmu, ko no jūrmalnieku acīm izdevās noslēpt gadus piecus, bet tagad vairs nē. Un tā ir Trukšņa dzeršana. Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām pašvaldības amatpersonas skābi smaidīja par tēmu «Truksnis nav uz vietas savā kabinetā, viņu nevar satikt, pie viņa nevar arī pierakstīties rindā, viņš aizbraucis uz Rīgu, un mēs nezinām, kad būs atpakaļ, pienāciet jaunnedēļ» — šādi tika mēģināts «saglabāt seju» jūrmalnieku priekšā, kad pilsētas mērs atkal un atkal bija ķēries pie ugunsdziras. Diemžēl maska tagad ir kritusi: nupat par Truksni kā dzērāju runā jau visā Latvijā.
Tieši žūpošana ir tēma, kas vieno Krūmiņu un Truksni. KNAB darbinieki ilgāku laiku pabija Krūmiņa celtā apartamentu kvartāla 38. dzīvoklī Turaidas ielā 17. LTV raidījums De Facto ziņo, ka jau pirms gada jūrmalnieki zinājuši teikt: šajā dzīvoklī slepeni mēdzot uzturēties Truksnis. 38. dzīvoklis ir aptuveni 150 kvadrātmetrus plašs un ar vēl lielāku āra terasi. Attīstītāja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka dzīvoklis ir izīrēts — bet, atšķirībā no daudziem citiem, tam nav norādīta īres cena un īres termiņš.
Krūmiņš tagad izliekas, ka Truksni vairs nepazīst, paziņojot: kādreiz viņš ar Truksni esot kopā spēlējuši kārtis, lai šī nodarbe palīdzētu Truksnim atturēties no žūpošanas, bet tagad jau kādu gadu abi neesot satikušies.

Vēl divas krimināllietas!

Bet partiju nelikumīgā finansēšana nav vienīgais kriminālprocess, kurā figurē Turaidas ielas kompleksa attīstītājs. Jūlijs Krūmiņš varētu būt izmantojis seksuālās attiecības ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu, lai palīdzētu paziņam kādas civillietas sakarā, ziņo De Facto.
KNAB ir aizdomas, ka Krūmiņš mēģinājis izlīdzēt kādam Jurim Miķelim, kura ziedojums ZZS arīdzan bijis tas, kas pievērsis KNAB uzmanību partiju finansēšanai. Orniņas vadītā tiesa skatījusi kādu ar Miķeļa firmām saistītu lietu. Tiesnese, kura dzīvojot kopā ar Jūliju Krūmiņu, no amata atstādināta. KNAB ir apstiprinājis, ka tā lietvedībā ir kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Un, visbeidzot, saistībā ar kādu 2015. gada atzinumu par būvobjekta gatavību ekspluatācijai KNAB 6. oktobrī pratinājis divus Veselības inspekcijas Higiēnas novērtēšanas un monitoringa nodaļas darbiniekus, atklāja inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga. Objekts, par kura gatavību ekspluatācijai atzinums sniegts, atrodas Jūrmalā. KNAB arī šeit izņēmis dokumentus. Darbinieki gan neesot aizturēti, kā arī nav atstādināti no amata. Šis process sākts septembra beigās — «par Veselības inspekcijas un Jūrmalas pilsētas amatpersonu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, dokumentu viltošanu un amatpersonu piekukuļošanu.» Šajā kriminālprocesā kopā esot iesaistītas septiņas personas.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzsvēra, ka šie visi trīs kriminālprocesi ir ar kopīgiem elementiem. (Visticamāk, ka šāds juridiski korekts formulējums patiesībā nozīmē kopīgus figurantus.)

Draud uzspridzināt KNAB un ietekmēt Streļčenoku

Jūlijs Krūmiņš intervijā TV24 žēlojās, ka KNAB viņam izņēmis arsenālu — piecas šautenes, divas pistoles un munīciju. «Streļčenokam ir pilnīgi aizgājis ciet širmis. Es darīšu visu, lai viņš nekur nedabūtu darbu! Mēģināšu dabūt pie sevis Baltezerā vai Siguldā par sētnieku, lai viņš par 100 eiro slauka grīdas,» ārdījās aizdomās turamais.
TV kameras priekšā no cietuma izlaistais Jūlijs Krūmiņš beidzot atzina, ka atbalstījis Ivetu Griguli no ZZS uz Eiroparlamenta vēlēšanām. To darīt viņam lūdzis bijušais Jūrmalas domnieks, tagadējais Saeimas deputāts Romāns Mežeckis. Tas pats, kas tiek uzskatīts par Trukšņa kampaņu finansistu.
Draudot «uzspridzināt gaisā KNAB», Krūmiņš bija spiests atzīt: «Es [naudu] skaitīju tā, ka es palīdzu. […] Es viņus sasaucu, Ingūna [Sudraba] ar viņiem tikās,» tā Krūmiņš. Ziedotāju sarakstā turpretī parādās nevis uzņēmēji un lielo algu saņēmēji, bet kāds jaunietis Jānis Dāvis, kāds jauns lopkopis Mārtiņš Butāns, kāda būvniecības uzņēmuma vadītāja Kristīne Petruškina, bijušais LTV darbinieks Ivars Falks, galdnieks Jānis Raudzeps un pārvietojamo tualešu tirgus līderis Anrī Kursītis. Ziedotāji ieskaitījuši NSL pa 14 līdz 15 tūkstošiem. Katrs.
«Ikvienam no viņiem bija sava loma partiju slēptajā uzturēšanā, tomēr vienojošais elements ir Jūlijs Krūmiņš,» informē TV3. Trukšņa, Krūmiņa, Raituma un Kursīša aizturēšanai KNAB esot gatavojies jau divus gadus. Viss bijis gatavs jau vasarā, tomēr aizturēšana notikusi tikai oktobrī. Kāpēc tā? Ticamākais izskaidrojums — līdz rezultātam bija jānoved arī abi pārējie kriminālprocesi, lai figuranti neuzzinātu, ka pret viņiem notiek veselas trīs izmeklēšanas vienlaicīgi.

Atbalstītāji novēršas no Trukšņa

Neatkarīgā Rīta Avīze, kuras lasītāju bāzei vienmēr simpatizējušas zaļās un zemnieku idejas un kas tāpēc iepriekš labprāt intervējusi Truksni, tagad publicējusi pretēju Bena Latkovska viedokli: «Truksnis kā personība neatbilst tām prasībām, kuras tiek izvirzītas lielas pilsētas vadītājam. Kas bija pirmais, ko Truksnis darīja uzreiz pēc kļūšanas par Jūrmalas mēru? Par 3000 latiem pasūtīja pompozu amata zelta ķēdi, ko uzvilkt īpašos gadījumos. Šis gājiens liecina par viņa apziņas horizontu. Jūlijs Krūmiņš plātās ar cigāriem, otrs ar zelta ķēdēm. Tādi nenopietni tipāži.»
Savulaik LTV raidījums Aizliegtais Paņēmiens īstenoja eksperimentu, kura ietvaros raidījuma veidotāji izsūtīja dažādām pašvaldībām ielūgumus uz pašizdomātu konferenci Brazīlijā. No lielajām pašvaldībām uz šo āķi uzķērās vienīgi Truksnis: «Par savu naudu aizbraukt uz Rio žēl, bet, ja to var izdarīt, izmantojot amata pilnvaras, tad kāpēc gan ne? Arī šī epizode uzskatāmi liecināja par Trukšņa valstsvīra uztveres griestu augstumu. Visbeidzot, nevar nepieminēt Trukšņa problēmas ar alkoholu. Trukšņa atkarība iezīmējās iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Tagad par Trukšņa atkarībām jau runā centrālie Latvijas mediji. Tas vairs nav nekāds noslēpums,» raksta Bens Latkovskis. «Gan no pilsētas attīstības, gan arī no ZZS viedokļa — jo ātrāk Truksnis atbrīvos savu kabinetu un to atdos kādam cienīgākam, jo labāk.»

Dažs mērs jau atsēdējis

Truksnis KNAB redzeslokā pirmoreiz nokļuva 2013. gadā, jo izplatīja jūrmalniekiem bezmaksas biļetes uz cirku. (Toreiz — īstu cirku, nevis domē, paša sarīkotu.) Lieta noklusa — nevarēja pierādīt tiešu vēlētāju uzpirkšanu, jo formāli cirka biļetes ziedoja kāds producentu kantoris. Tas nekas, ka tas pats kantoris pēc tam saņēma pretimnākšanu pašvaldības uzņēmumā — Dzintaru koncertzālē…
Bet līdz tam, kā mēs visi atceramies, Zemgales apgabaltiesa 2007. gadā bijušajam mēram Jurim Hlevickim par 20 000 latu kukuļa došanu piesprieda piecu gadu cietumsodu, konfiscējot mantu. Hlevickis dažus gadus pavadīja cietumā, kur labojās, smagi strādājot cietuma slimnīcā. Par to viņu 2010. gadā atbrīvoja pirms termiņa. Hlevickis ir izpircis vainu sabiedrības priekšā un atgriezies ārsta darbā, uz politiku vairs netēmē. Ap to pašu laiku eksmēram Ģirtam Trencim tika piespriestas 200 stundas piespiedu darba par nepareiza mierizlīguma slēgšanu kādā citā tiesu lietā. 2010. gada maijā KNAB aizturēja toreizējo mēru Raimondu Munkevicu par 7114 eiro kukuļa došanu. Munkevicam piesprieda gandrīz 50 tūkstošu sodu, bet lieta vēl nav iztiesāta līdz galam.

N. Andersons

 [robo-gallery id=”1194″]

Atbildēt