Vēlēšanu «nozagšana», aģitācijas pārkāpumi un kriminālprocess: kas vieno Gati Truksni un Jūliju Krūmiņu?

Jūrmalas mēra Gata Trukšņa un balamutīgā miljonāra Jūlija Krūmiņa arests nāca negaidīti gan Latvijai, gan Jūrmalai. Gan viņiem pašiem. JZ turpina meklēt atbildes: kas īsti ir noticis?

Gatim Truksnim un Jūlijam Krūmiņam labvēlīgie masu informācijas līdzekļi gan visā valstī, gan tepat mūsu pilsētā cenšas radīt iespaidu, ka «nekas jau būtisks nav kontstatēts »; «abi pasēdēja divas diennaktis arestā, tad tika izlaisti»; «politiķi noliedz nelegāla finansējuma saņemšanu» — un tā tālāk. Tāpēc jūrmalniekiem ir īpaši svarīgi zināt, tieši uz kādiem faktiem un vecām nelikumībām norāda KNAB virzītie kriminālprocesi. Pašlaik tādi kriminālprocesi, kas saistīti ar Jūliju Krūmiņu un viņa biznesa interesēm Jūrmalā, ir vismaz trīs.

MILZU NAUDA POLITIKAS IETEKMĒŠANAI

Ja neskaita kriminālprocesu par iespējamiem būvniecības pārkāpumiem Jūrmalas domē (kāds no Jūlija Krūmiņa objektiem esot nodots nepareizā veidā), tad abas galvenās krimināllietas ir saistītas ar partiju finansēšanu. KNAB pārbauda gan Ingunas Sudrabas vadītās partijas «No Sirds Latvijai» (NSL) finansēšanu, gan Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) priekšvēlēšanu kampaņu naudas izcelsmi.

JZ jau rakstīja iepriekšējā numurā: KNAB izmeklētāji pārbauda kopsummā vismaz 135 tūkstošu eiro iemaksāšanu ZZS un NSL kasēs. Ikkatrai personai, kas vēlas atbalstīt iepatikušos partiju finansiāli, ir atļauts gada laikā ziedot ne vairāk kā 18 tūkstošus eiro vienai partijai, pie kam tai jābūt legāli, savām rokām nopelnītai naudai, par kuru nomaksāti visi nodokļi. Šajā gadījumā tā acīmredzami nav noticis.

Jūlijs Krūmiņš tiek turēts aizdomās, ka caur Arni Kursīti, Jorenu Raitumu un vēl kaut kādiem starpniekiem (kas tiks noskaidroti turpmākajā izmeklēšanas gaitā) devis partijām naudu sevišķi lielos apmēros. Viens gadījums ir 2014. gada vasaras — rudens vēlēšanu kampaņa, kad NSL ar mokām izdevās iekļūt Saeimā, kur pēc tam NSL ir visu laiku sēdējusi opozīcijā. Vēl pirms tam Jūlijs Krūmiņš 2014. gada pavasarī esot sponsorējis ZZS kandidātes Ivetas Grigules dārgo, izšķērdīgo Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņu, kuras laikā Grigule negāja tikpat kā ne uz vienu tikšanos ar vēlētājiem, toties viņas seja bija redzama visur — uz mikroautobusiem, reklāmu stendiem, pastkastēs un interneta reklāmās. Kampaņu vienojošais elements abos gadījumos ir Romāns Mežeckis: bijušais Jūrmalas domes deputāts, bijušais vicemērs, bijušais A/S «Ventspils Nafta» padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Latvijas Futbola Federācijas ģenerālsekretārs, bijušais Ivetas Grigules vīrs. Tagad — Saeimas deputāts no NSL.

Izrādās, ka sākums visai šai aizdomīgās naudas politikai meklējams Jūrmalas domes vēlēšanās.

REZULTĀTU IETEKMĒŠANA 2013. GADA VĒLĒŠANĀS

Iepriekšējās Jūrmalas domes vēlēšanas, kas noritēja 2013. gada pavasarī, ikviens jūrmalnieks atcerēsies pēc Gata Trukšņa plakātu skaita uz kvadrātmetru. Iepriekšējā gadā pirms vēlēšanām Truksnis un dome parakstīja līgumu par reklāmas stendu firmas ielaišanu Jūrmalā; tikko kā reklāmas stendus šī firma bija uzstādījusi, kāds tos uzreiz iznomāja, lai pavasarī uz tiem visiem izvietotu Gata Trukšņa plakātus.

Ne tikai stacionārie plakāti — pa visu Jūrmalu bija izvietoti arī pagaidu rāmji Trukšņa slavināšanai, plus vēl braukāja aiz automašīnām piekabināti lielformāta mobilie plakāti, ar Truksni tika aplīmēti SIA «Jūrmala–SV» autobusi, bet pastkastēs parādījās ZZS skrejlapas. Žurnāls «Klubs» publicēja slavinošu interviju ar Truksni, kāds izpirka nenopārdoto tirāžu un sāka dārgo, spīdīgo žurnālu bez maksas dalīt jūrmalniekiem. Pat tad, ja jebkurai citai konkurējošajai partijai bija nauda, tai vienkārši nebija iespēja nopirkt vietu uz kāda plakātu stenda — jo visur jau bija priekšā Truksnis! Tāpēc, piemēram, Māris Dzenītis bija spiests īrēt laukumu uz stenda Jūrmalas šosejas malā — izrādījās, ka šis plakāts juridiski atradās Babītes novadā, un ZZS kampaņai nebija ienācis prātā to apmaksāt. Tikai uz šī plakāta varēja parādīties secinājums: «Jūrmalas pamatos iemeties Truksnis!»

Pastāvot šādiem nevienlīdzīgiem apstākļiem, ZZS ieguva 7 mandātus no 15. Iznāca, ka godīgajiem kandidātiem nebija izredžu.

Kampaņa nesusi jūtamu pārsvaru tieši G. Truksnim, bet nevienam citam no viņa saraksta – no vairāk nekā 6300 vēlētājiem nepilni 5000 pielikuši saraksta līderim plusiņu, viņš svītrots tikai 88 reizes. Savukārt lielākajai daļai pārējo deputātu kandidātu plusiņu skaits nav lielāks par dažiem simtiem, tāpat kā mīnusu skaits visiem ir no trim līdz četriem simtiem, pārsvarā vēlētāji nav neko atzīmējuši. Tas liecina, ka balsošana lielā mērā bijusi tikai par saraksta līderi.

Uzreiz pēc nopirktās uzvaras izplatītajā preses paziņojumā toreizējais G. Trukšņa līdzgaitnieks, tagad pret viņu atsalušais Romāns Mežeckis apgalvoja, ka koalīcija būs stabila, jo tai jau pievienojušies gan vietējās partijas Tev, Jūrmalai! divi deputāti, gan vienīgā no VL-TB/LNNK ievēlētā deputāte Gunta Liepiņa.

Partijas “Tev, Jūrmalai!” lēmums parakstīt vienošanos uz četriem gadiem par politiskā bloka veidošanu ar ZZS ir pārvilcis svītru tīri teorētiskai iespējai izveidot koalīciju bez zaļo zemnieku klātbūtnes. Skaidrojot “Tev, Jūrmalai”! lēmumu, ievēlētais deputāts ķemernieks Mārtiņš Stulpiņš Dienai pauda uzskatu, ka tas ir labākais variants. Daudzi iedzīvotāji esot lūguši viņu un viņa kolēģi, arī esošās domes deputātu Arni Ābelīti, neiet vienā koalīcijā ar Saskaņas centru, motivējot šo lūgumu ar neuzticību no SC ievēlētajiem deputātiem — līdzšinējai mēra vietniecei Larisai Loskutovai un viņas civilvīram SIA “Jūrmalas ūdens” valdes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Volkovam.

KĀPĒC TAS IR NELIKUMĪGI?

Lieta tāda, ka partijām ir uzlikti stingri ierobežojumi ne tikai naudas ņemšanā no bagātniekiem, bet arī tās tērēšanā tautas zombēšanai. Katrās vēlēšanās ir strikti noteikts naudas daudzums, kuru partijas drīkst izlietot sevis reklamēšanai, kas atkarīgs no vēlētāju skaita katrā pašvaldībā vai vēlēšanu apgabalā. 2013. gada vēlēšanās slieksnis Jūrmalā bija zem 10 tūkstošiem vienai partijai. ZZS kampaņas finansētāji šādu summu izlietoja vidēji katru nedēļu. Tikmēr citām partijām, kuras cīnījās godīgi, bija jāievēro likuma prasības. Un tās to darīja.

Toreiz automātiski tika pieņemts, ka aiz Gata Trukšņa kampaņas varētu stāvēt eksministra Aināra Šlesera intereses — galu galā gan Truksnis, gan līdz ar viņu kandidējošais Mežeckis (un vēl pāris citi kampaņā iesaistītie) bija sākuši politisko karjeru kā Šlesera daudzo partiju un politprojektu biedri. Tomēr tagad izrādās, ka drīzāk kampaņas nelegālā finansējuma devējs bijis Jūlijs Krūmiņš.

Ko tad darīja pārējās partijas? Kamēr mediji ziņo — Krūmiņš varētu būt nelegāli piešķīris pat 135 tūkstošus eiro, īsteni vietējā partija «Tev, Jūrmalai!» 2013. gada pirmajā pusē ziedojumos tika saņēmusi vien 1860 latus (jeb 2650 eiro). Tas ir vērtējams kā īsts brīnums un godam nopelnīts panākums, ja ar tik minimāliem resursiem «Tev, Jūrmalai!», kā arī «Saskaņas» vietējā nodaļa spēja sekmīgi cīnīties pretī Trukšņa — Krūmiņa naudas kaudzēm un iekļūt domē, iegūstot attiecīgi divus un trīs mandātus katra.

Jūrmalnieki balsoja par šīm partijām, jo tās izaugušas tepat pilsētā, to aktīvisti iemantojuši uzticību ne ar milzīgiem plakātiem, bet ilggadējiem darbiem. Tomēr bija vēl citi vēlēšanu saraksti, kurus Trukšņa masīvā kampaņa prettiesiski un nelegāli nomāca ar savu masīvo dārdzību, tāpēc negodīgā kampaņa neatstāja izredzes Ančana «Mūsu Zemei», «Sabiedriskajai Komitejai», Aleksandra Bašarina «Uz priekšu — Latvija!», Māra Dzenīša “100% Jūrmalnieks” un citiem sarakstiem. Šie kandidāti visi ievēroja likumu — un zaudēja. Nevis zaudēja iedzīvotāju uzticību, bet gan zaudēja naudas priekšā.

NO ZIEDOJUMA ZZS LĪDZ «DARĪJUMAM»

Patlaban KNAB izsauc uz nopratināšanām tos, kuri ziedojuši aizdomīgas summas ZZS kampaņām vai atbalstījuši kā citādāk. Vairāki viņu vārdi faktiski izskanējuši publiski jau iepriekš — tādi ir Aivars Smagars, Rita Sproģe, Jomas ielas kafejnīcas īpašnieks Valdis Kalnozols. Pratināšanas turpināsies, kamēr KNAB būs noskaidrojis it visus sīkumus, un lietu varēs nosūtīt uz tiesu.

Ko tad saka paši aizdomīgie ziedotāji? Aivars Smagars īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām noziedojis 5000 eiro. Smagars raidījuma «Nekā Personīga» ēterā atzina, ka dāvinājums drīzāk bijis darījums: ZZS kontrolētā pilsētas dome piešķir papildus naudu viņa vadītajai Slokas slimnīcai, bet viņš ziedo partijai.

«Negribu teikt, no gaisa tā nauda nokrita vai nē,» izteicās Smagars. «Jā, bet palīdzība zemniekiem ir vajadzīga, jo es arī no viņiem saņēmu. Es neesmu saņēmis pēdējo gadu kādu atbalstu. Bet logi ir ielikti, ZZS man iedeva finansējumu,» raidījumam skaidroja Smagars.

ZIEDO UN VĒL «ATSTRĀDĀ»

Interesantākais fakts — naudas maksātāju vidū viens no čaklākajiem bijis agrākās «Jūrmalas Nedēļas» redaktors un īpašnieks Jānis Vilnītis. Pēdējo piecu gadu laikā viņš ziedojis gandrīz 38 tūkstošus eiro! Būdams Zaļās partijas biedrs no 1995. gada, viņš regulāri devis naudu visām citām partijām — tikai ne savējai. Tā pirms 2010. gada Saeimas vēlēšanām viņš ziedojis apaļus 10 tūkstošus latu apvienībai «Par labu Latviju», tālākos divus gadus finansējis Zatlera Reformu Partiju 17 tūkstošu eiro apjomā — gan ar naudu, gan mantu, gan dažādiem «pakalpojumiem». Tikai 2012. un 2013. gadā Vilnītis trīsreiz ziedojis zaļajiem un zemniekiem pa 999 latiem. Taču tūlīt pat pēc pašvaldību vēlēšanu norises Vilnītis atgriezies pie «reformistu» finansēšanas, bet pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām pārmeties uz Reģionu Apvienības apgādāšanas ar naudu!

«Nu un! Bija tāda saruna, ka iespēju robežās vajag ziedot un tamlīdzīgi, bet tas jau bija pirms iepriekšējām vēlēšanām. Jā. Nu ja… teiksim… tagad es esmu sācis drusciņ vairāk pelnīt, tad nu tā,» partiju finansēšanu skaidroja Vilnītis.

Laikā, kamēr Zaļās partijas vecbiedrs Vilnītis ziedoja desmittūkstošus svešām partijām, viņa vadītā «Jūrmalas Nedēļa», kā mēs visi atceramies, izputēja 2012.gada nogalē, savā pēdējā iznākšanas gadā ciešot 18 000 latu zaudējumus. Vilnītis skaidroja — avīzi jau sen pārdevis kādam Jūrmalas politiķim, tādēļ par zaudējumiem viņam neesot jāuztraucas. Dievs vien zina, kāpēc viņam TV3 kameras priekšā bija jāstāsta kaut kas tamlīdzīgs — visi zina, ka «Jūrmalas Nedēļu» neviens no viņa neatpirka, tās vietā no 2013. gada janvāra sākuma tagad iznāk «Jūrmalas Vārds», ko vada viņa paša sieva. Tikmēr Vilnītis iekārtojās siltos amatos Jūrmalas pašvaldības struktūrās un uzņēmumos – sākotnēji “Jūrmalas Namsaimnieks”, tagad “Jūrmalas Ūdens”, kur saņem brangas algas un pamudina iepirkt reklāmlapas, lai sievas uzņēmumam būtu atspaids. Bet pirms nedēļas nopublicējis raksteli ar nosaukumu «TRĀDI RĪDI RALLALĀ, JAUTRI DZĪVOT JŪRMALĀ», kurā cenšas pierādīt, ka nekas briesmīgs neesot noticis — tikai kārtējais pilsētas mērs drusku pasēdējis cietumā. Vilnītis zina, ko raksta — kā nekā viņš pats ir bijis regulārs partiju naudas donors un labu amatu ieņēmējs, kam tagad «jāatstrādā» nauda.

Tas ir tikai viens Jānis Vilnītis. Bet cik tādi Vilnīši vēl piedalījušies Trukšņa un ZZS shēmu finansēšanā?

One Comments

  • Reinis 06 / 11 / 2016 Reply

    Traki, vairāk tādus rakstus

Atbildēt