Visi sapņi piepildās!

Šoreiz mazais sapnītis.


Diena bija izdevusies jau no paša rīta. Kopā ar draugu apmeklējām volejbola spēli, kur 1. vietu izcīnīja Stradiņu universitātes komanda. Pirmais dienas prieks.

Braucam mājās un abi saskatāmies – šajā laikā Rīgā ielido Mairis Briedis. Riskējam? Zinām skaidri – mēs gribam būt kopā ar visiem sagaidītājiem. Tāds notikums! Nu kaut ar vienu acs kaktiņu redzēt to, kas notiek lidostā Mairi sagaidot. Kaut pastāvēt maliņā un pavērot vai skaļi priecāties kopā ar visiem.

Kad Mairis parādījās durvīs, viss ļaužu pūlis uzgavilēja. Sajūtas bija neaprakstāmas! Un mēs gavilējām visi kopā! Tāds prieks un lepnums par Maira Brieža sasniegumu, par ļaudīm, kuriem tas nav vienaldzīgi un gandarījums par to, ka, būdami pilnīgi sveši cilvēki, tomēr esam šeit – kopā ar savējiem.

Skatījos uz notiekošo – kā sportistu intervē, cik mierīgs, savaldīgs un laimīgi apmulsis viņš ir. Klusībā pie sevis nodomāju – žēl gan, ka netiekam tuvāk. Lielā cilvēku plūsma nes mums Mairi garām… pēkšņi es redzu – esam cieši blakus! Un nu uz izeju mēs virzāmies cieši blakus!

Protams, ka palūdzu selfiju un Mairis man laipni piekrita. Tāds pozitīvs lādiņš visai nedēļai! Esmu laimīga joprojām!

Atbildēt