ZEĻONIJA koordinētā Džudo centra DŽUDO SEKCIJA attīstās Jūrmalā

Vsevolods Zeļonijs ir viens no populārākajiem Latvijas džudistiem, kurš vada vairākas džudo sporta skolas, kas darbojas ne tikai Rīgā un citviet, bet arī Jūrmalā. Jūrmalā treniņi džudo sekcijā notiek Lienes ielā 16/18.

Zeļonija kungs, cik populārs Latvijā un Jūrmalā ir džudo?

Mūsu sporta veids iegūst arvien lielāku popularitāti visā valstī, lai gan negribētos apgalvot, ka arī agrāk tā nav bijis. PSRS laikos ļoti populārs bija džudo meistars Aleksandrs Jackevičs, kas bija ne tikai PSRS un Eiropas jauniešu čempions, bet arī Pasaules un Eiropas junioru čempions, kā arī trīskārtējs Eiropas pieaugušo čempions. 1980. gada Olimpiādē viņš svara kategorijā līdz 86 kilogramiem izcīnīja bronzas medaļu.

Šobrīd Latvijas džudo apvienojas zem oficiālas organizācijas “Latvijas džudo skola”, kas darbojas jau desmit gadus. Jūrmalas filiālē nodarbības apmeklē aptuveni 100 cilvēku. Džudo nodarbības tiek organizētas pēc vairāku meistarības pakāpju programmas: sagatavošanas periods (bērni vecumā no trīs līdz sešiem gadiem), džudo nodarbību periods jauniešiem (vecumā no sešiem līdz piecpadsmit gadiem) un profesionālā programma (vecumā no sešpadsmit gadiem), kad labākie sportisti trenējas galvenajā Džudo centrā Rīgā (Rīgā tādi ir trīs: Rīgas Klasiskā ģimnāzijā, kas atrodas Purvciemā, Ikšķiles ielā 6, Rīnūžu vidusskolā un E. Birznieka Upīša ielā 6).

Vai “Latvijas džudo skolā” ir perspektīvi bērni un jaunieši, kas nākotnē cienīgi varētu Latviju pārstāvēt Starptautiskā arēnā?

Mēs vienmēr meklējam jaunos talantus. Džudo ir specifisks sporta veids, kurā tikai pēc, minimālais, desmit gadu treniņdarba programmas var sākt gūt pirmos nopietnos panākumus. Jā, arī šobrīd mums ir daudz jauno talantu, vienīgi problēma ir tāda, ka dažādu apstākļu dēļ ne visi sportisti, kas sasniedz jauniešu vecumu, mūsu sporta veidā paliek, jo viņiem jāveido pamats zem kājām, meklējot darbu un iztiku un ieejot lielajā dzīvē.

Zeļonija kungs, Jūs esat Latvijas džudo federācijas ģenerālsekretārs. Tad saprotu, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, džudistam rodas finansiālas problēmas, lai turpinātu nodarboties ar treniņiem?

Jā, ja vēl bērnībā bērnus un jauniešus atbalsta vecāki, tad, sasniedzot profesionālo vecumu, kad sportistam jāpieņem lēmums – paliks viņš amatiera statusā vai kļūs par profesionāli, trūkst valsts atbalsta. Tas ir aktuāli daudzu sporta veidu pārstāvjiem. Džudo ir specifisks sporta veids, kurā treniņu programma jāsastāda četrus līdz astoņus gadus uz priekšu. Diemžēl finansiālo resursu trūkuma dēļ nereti šos plānus īstenot nav iespējams. Reizēm ir sāpīgi, kad naudas trūkuma dēļ labi un talantīgi sportisti pamet džudo. Valstī nav izstrādāta vienota programma, kas ļautu atbalstīt sportistus, kad viņi sasniedz konkrētu jauniešu vecumu (posmā līdz brīdim, kad viņi vēl tikai kļūst par profesionāļiem). Bērnu vecāki, mūsu klubs un džudo federācija iegulda pietiekoši daudz naudas, taču ar šiem līdzekļiem diemžēl ir par maz, lai visi jaunie talanti paliktu sportā. Mēs esam iecerējuši īstenot Olimpisko rezervju programmu, kas novērstu šīs problēmas, taču pagaidām tas nav izdevies līdz galam. Programma ļautu īstenot jauniešu, kuru kontā jau ir vērā ņemami starptautiski panākumi, pāreju uz profesionālo pieaugušo sportu.

Kurā vecumā džudists ir nobriedis un sasniedz visaugstāko meistarības līmeni?

Mūsu sporta veidā vidēji augstākos panākumus sportisti sasniedz 26 līdz 27 gadu vecumā vai nedaudz vēlāk. Līdz ar to Olimpisko rezervju programmas ietvaros vēlamies atbalstīt sportistus, kuru vecums ir no 22 līdz 25 gadiem.

Nav noslēpums, ka Jūs un treneri bērniem un jauniešiem mācāt arī sava veida džudo filozofiju.

Jā, atnākot uz džudo nodarbībām, bērnam tiek skaidrota arī džudo filozofija. Džudo nav tikai sporta veids – tā ir arī daļa no Austrumu kultūras un augstu morāles principu ievērošana. Jā, ne katram jaunietim, kas pie mums trenējas, būs iespēja sasniegt visaugstākos rezultātus, taču viņi sasniegs labu fizisko kondīciju, kas apvienota ar pareizu dzīves filozofiju.

Ir novērota tendence, ka mūsdienu jauniešiem ir mazāka motivācija, lai sasniegtu visaugstākos mērķus sportā, tāpēc ļoti strādājam, lai bērniem tā būtu. Ja godīgi – treniņu ievadā mums nākas daudz strādāt, lai bērnu uzvestu uz pareizās domāšanas takas, jo modernās tehnoloģijas viņus nedaudz ir novirzījušas no pareizā ceļa.

Kuri no jauniešiem ir sasnieguši visaugstākos rezultātus, ar kuriem būtu vērts lepoties?

Ļoti perspektīvs ir Vladimirs Bļinovs, kas kadetu pasaules čempionātā izcīnīja 2. vietu pasaulē. Par Eiropas čempionu kadetiem kļuva Artjoms Galaktionovs.

Ja runā par jūrmalniekiem, jauno džudistu vidū ir virkne 14 līdz 16-gadīgu talantu, kuriem nākotnē pa spēkam ir sasniegt lielas virsotnes. Galvenais uzdevums – mums šos talantus jāsaglabā džudo apritē. Pozitīvi ir tas, ka džudo sacensībās piedalās atsevišķa Jūrmalas komanda. Komandai ir vērā ņemami panākumi Latvijas apritē. Par to priecājos.

Ja kāds no bērnu vecākiem izlasa šo rakstu, kur viņi savas atvases var pieteikt džudo nodarbībām Jūrmalā?

Visa informācija par mums ir apkopota mājas lapā: www.dzudoskola.lv. Jūrmalā džudistus trenē divi treneri: Oskars Brauhbārs un Dainis Juzups. Ikviens vecāks savus bērnus var atvest uz nodarbībām Jūrmalā, Lienes 16/18. Neviens netiks atraidīts.

Vai Jūrmalā tiek trenētas arī meitenes?

Jūrmalā ar džudo nodarbojas liels skaits meiteņu, pat vairāk nekā Rīgā. Mēs strādājam ar mērķi, lai tālākajā nākotnē Latvijas džudo tiktu pārstāvēts sieviešu Olimpiskajā džudo turnīrā. Ja runā par talantīgākajām Jūrmalas meitenēm, Evija Puķīte U-20 Eiropas čempionātā kļuva par Eiropas čempioni. Daudz talantu ir starp 12 līdz 16 gadīgajām meitenēm.

Meitenēm džudo ļoti patīk, jo ir maldīgs priekštats, ka tas ir tikai stiprā dzimuma sporta veids, kas ir vīrišķīgs un izteikti rupjš. Džudo spēj attīstīt ne tikai dzīves jēgas filozofiju, bet arī uzlabo koordināciju, vestibulāro aparātu, koriģē augumu, kā arī veicina daudzu citu labu īpašību attīstību.

Vsevolod, jūs esat pēdējais no Latvijas džudistiem, kas šajā sporta veidā izcīnīja Olimpisko godalgu. Kādas ir Jūsu atmiņas par 2000. gada Sidnejas Olimpiādi, kad sasniedzāt šo panākumu?

Sidnejas Olimpisko spēļu panākums ir manas dzīves augstākais sasniegums. Lai gan esmu piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs, pie medaļas izdevās tikt tieši Sidnejā. Tolaik biju viens no Eiropas un pasaules labākajiem džudistiem savā svara kategorijā. Protams, ka uz labu rezultātu Sidnejā cerēju, bet, kad ieguvu medaļu, mans pirmais sajūsmas sauciens bija: “Vai tiešām tas laimes brīdis ir noticis? Nevar būt!” izcīnot bronzu, es iekliedzos. Tas ir katra sportista sapnis, par laimi man to izdevās īstenot. Novēlu, lai arī citiem džudistiem izdotos nākotnē sasniegt tādus pašus panākumus. Ticu, ka tā notiks!

Vsevoloda Zeļonija CV

Ar sportu nodarbojas kopš septiņu gadu vecuma. Absolvējis Rīgas 44. vidusskolu. Treniņus iesāka sporta veidā sambo, bet tad pārgāja uz džudo. Trenējies pie Māra Laibina, Igora Konstantinova. Pēdējais treneris Oļegs Baskins. 1992., 2000.,2004., 2008. gados piedalījies Olimpiskajās spēlēs. 2000. gada Olimpisko spēļu bronzas medaļnieks. Melnās jostas un piektā dana īpašnieks. LR Džudo federācijas ģenerālsekretārs.

V. Zeļonijs ir izcīnījis bronzas medaļu svara kategorijā līdz 71 kg 1997. gada Pasaules čempionātā. Eiropas čempionātos trīs reizes ir izcīnījis sudraba medaļu (1992, 1993, 1995; visas reizes svara kategorijā līdz 65 kg), kā arī divas reizes izcīnījis 3. vietu (2002, 2004; abas reizes svara kategorijā līdz 73 kg). Tāpat viņš ir vairākkārtējs Latvijas čempions. 2009. gadā saņēma Latvijas Gada balvu sportā nominācijā “Paraugs sportā”.

ANDRIS LAPIŅŠ, foto no laikraksta arhīva

Atbildēt