Zem zilā karoga…

Ilgi gaidītais pavasaris, kas pēkšņi izvērtās par karstu vasaru, apbalvoja mūs ar dziedējošajiem, karstajiem saules stariem. Mums pat nopeldēties sagribējās, jo bija skaidrs, ka pēc peldes varēs ātri sasildīties. Bet pārģērbšanās kabīne izrādījās aizņemta. To no ārpuses un iekšpuses tīrīja strādnieks. Viņam rokās bija tvaika ģenerators, ko savukārt darbināja turpat esošais dīzeļģenerators.  Izplūdes gāzes oda kā padomju laiku „ikarusu” galapieturā. Arī no pašas kabīnes jau pa gabalu bija jūtams ķīmisko līdzekļu smārds.

Līdzās vējā vijās zilais karogs, kas apliecina pludmales kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām. No kāpām drīz vien parādījās ES pamatiedzīvotāju pārstāvji un sāka fotografēt un filmēt šo neredzēti absurdo skatu.

Vai tiešām, lai nomazgātu pārģērbšanās kabīni, uz pludmali ir jāatstiepj divi ģeneratori, busiņš un jāliek šim „ansamblim” smirdēt pa visu liedagu, izklaidējot ārzemniekus? Pie viņiem līdz kam tādam nekad neaizdomātos.

Šī lētā veida vietā ­– kad uz pludmali atbrauc mašīna un sadedzina daudz degvielas, kad neizturami tarkšķ ģenerators un ar strūklu ik pa brīdim aizrijas Kerhera agregāts, ar kuru mazgā mašīnas, ­– viņi, muļķi, ģērbšanās kabīni noteikti mazgātu citādi: prom no cilvēkiem un nepiesārņojot augsni un atmosfēru. Bet tie jau ir viņi, muļķi, kas savu iedzīvotāju naudiņu taupa! Pie mums liela daļa cilvēku strādā darbiņu, kas kaulus nelauž. Un alga par to ir o-jo-joi kāda!

Interesanti, vai nauda par degvielu, kas līdzinās lidojuma izmaksām no Rīgas uz Ņujorku, jau norakstīta? Droši vien! Tas nozīmē, ka arī priekšniekiem pusceļa tiesai no Ņujorkas pietiks – kas viņus tagad varēs pārbaudīt? Un tas, ka skudras zem pārģērbšanās kabīnes iet bojā – tas patiesībā ir uz labu: netraucēs cilvēkiem, kas pārģērbjas.

Mums atliek vien cerēt, ka līdz nākamajām siltajām dienām viss izvējos – gan dīzelis, gan ķīmija. Tikai vēlme peldēties ir pārgājusi…

Atbildēt